Esot vizītēs Stokholmā un Briselē, arī tur redzes invalīdu vajadzības bija ņemtas vērā – „runājošie” luksofori, taktilās kartes, atkal vadlīnijas. Latvijā redzēt ko tādu mums likās kā tāls un neaizsniedzams sapnis. Atgriežoties, redzēto iespēju robežās īstenojām Liepājas Neredzīgo biedrības telpās – nomarķējām durvis, pirmo un pēdējo pakāpienu, veidojām kontrastējošas durvju aplodas u.c. un, pateicoties Liepājas domes atbalstam, arī pilsētā – pilsētā ir pirmie skaņu luksofori Latvijā un marķētie ielu stabi.

Pienāca 2006.gads, kad SIF informēja par EEZ un Norvēģijas finansējumu projektiem. Mums bija ideja - plašākas sabiedrības informēšana par Latvijā līdz tam maz minēto universālo dizainu, tā principiem un vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Projekts "Atpazīt - saredzot, sadzirdot, sataustot. Universālo dizainu ikvienam Latvijā" guva atbalstu ,un mums sākās intensīvs darba laiks. Vispirms pašiem bija jāapgūst zināšanas par universālo dizainu. Noorganizējām 3 dienu semināru, kurā uzaicinājām piedalīties mūsu partnerus no Liepājas pilsētas un rajona invalīdu NVO, pārstāvjus no Latvijas Neredzīgo biedrības teritoriālajām organizācijām, Liepājas domes eksperti NVO un sabiedrības integrācijas lietās, pasniedzējus no Liepājas mākslas skolas, studentus no Latvijas Mākslas akadēmijas. Semināru vadīja Bjorn Fagerheim, universālā dizaina eksperts no Norvēģijas, kurš pats ir redzes invalīds.
Seminārā apguvām acs uzbūvi, dažādas redzes saslimšanas un vides uztveres traucējumus, mācījāmies, kas ir universālais dizains, kādi ir tā principi, kā tos nodrošināt, kādas ir redzes invalīdu specifiskās vajadzības, lai pēc iespējas neatkarīgāk varētu pārvietoties vidē. Mācījāmies par sadarbības veidošanu ar pašvaldībām un likumdevējiem, apsekojām četrus sabiedriskos objektus Liepājā – poliklīniku, domi, kultūras centru un augstskolu un analizējām fiziskās vides stāvokli tajos.

Pēc tam uzsākām savu sabiedrības informēšanas gaitu – vadījām seminārus par universālo dizainu un pieejamas vides veidošanu redzes invalīdiem 15 pašvaldībās, t.sk. Rīgā. Semināru auditorijas sastāvēja no pašvaldību un to iestāžu, NVO pārstāvjiem, arhitektiem, būvuzraugiem, studentiem, t.i., mūsu mērķgrupa bija cilvēki, kuri gan tieši, gan netieši ir saistīti ar fiziskās vides veidošanu. Sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību sagatavojām ieteikumus vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kuri, pateicoties apvienībai „Apeirons”, tika apkopoti un izdoti bukletā. Tikāmies ar arhitektiem, būvniekiem un citiem interesentiem – stāstījām, rādījām un pārliecinājām.

Projekta gaitā tika izveidota Liepājas Neredzīgo biedrības mājaslapa www.redzigaisma.lv, kurā visa informācija, t.sk. fotogrāfijas, ir pieejama cilvēkiem ar redzes traucējumiem (maināmi foni, burtu izmēri, video un foto materiālu tekstuāls apraksts, iespēja informācijas uztverei izmantot tikai klaviatūras taustiņus). Lapa izstrādāta atbilstoši WCAG standartiem (Web Content Accessibility Guidelines), kuri izstrādāti konsorcija W3C (World Wide Web Consortium) e-pieejamības iniciatīvas WAI (Web Accessibility Initiative) ietvaros.
Izveidojām bukletus un plakātus, ar kuru palīdzību informēt sabiedrību par universālo dizainu.

Kāds tad ir lielākais ieguvums no projekta? Pirmkārt jau tas, ka mēs paši šī projekta gaitā guvām plašas zināšanas par universālo dizainu, gan prezentāciju veidošanai meklējot papildus informāciju interneta vidē, valsts, pašvaldības un sabiedrisko organizāciju mājas lapās, gan apmeklējot seminārus par vides pieejamību, gan sadarbojoties ar apvienību „Apeirons”. Otrkārt, pateicoties šīm zināšanām, mēs izremontējām un iekārtojām atbilstoši universālā dizaina principiem rehabilitācijas centru redzes invalīdiem „Dzīves skola” Liepājā. Šo objektu mēs varam demonstrēt kā praktisku piemēru, kā no pieejamiem materiāliem, nesadārdzinot izmaksas, izveidot vidi, kura ir pieejama cilvēkiem gan ar redzes, gan kustību, gan dzirdes traucējumiem. Treškārt, mums ir liels prieks, ka semināru klausītāji bija ļoti atsaucīgi un ieinteresēti, bija pašvaldības, kuras gatavas ķerties pie konkrētiem darbiem (Aizpute, Jelgava, Dobele) vides pieejamības uzlabošanai. Mums izdevās apgāzt daudzus iesīkstējušus uzskatus par to, kas tad ir svarīgi cilvēkiem gan ar redzes traucējumiem, gan sabiedrībai kopumā. To, ka nemarķētas stikla durvis ir „neredzamas” vecāka gada gājuma cilvēkiem un skrejošiem bērniem, ka nemarķētos ielu aprīkojuma stabos mēdz ieskriet pa mobilo telefonu runājoši vai vienkārši savu domu pārņemti cilvēki. Ietvju apmale, kura savienojuma vietā ar braucamo daļu nav augstāka par centimetru, būs viegli pārvarama vecākiem ar bērnu ratiņiem un mazajiem riteņbraucējiem. Ikdienišķas lietas, par kurām piedomājot tās veidojot, iespējams uzlabot ikdienu simtiem un tūkstošiem cilvēku.

Universālais dizains – pieejama vide, produkti, pakalpojumi un informācija visiem cilvēkiem. Tā ir mūsu, Liepājas Neredzīgo biedrības, vienkāršota definīcija. Saprotama visiem.

Projekta ietvaros no teorijas esam tikuši līdz praksei. Ir uzsākta reljefo vadlīniju ieviešana Latvijā. Liepājā šīs vadlīnijas jau ir iestrādātas topošajā veloceliņā, bet Aizputē - Katoļu ielā. Rīcības plāns vides pieejamības nodrošināšanai Liepājā, kurš tika izstrādāts šī projekta gaitā, sadarbībā ar Liepājas Attīstības pārvaldi, Komunālo pārvaldi un pilsētas izpilddirekciju, paredz tālākus konkrētus soļus, lai vides pieejamība Liepājā tiktu nodrošināta plānveidīgi. Liepājas pozitīvais piemērs ir un būs ierosinājums citām pašvaldībām tam sekot.

Ir panākts, ka 2009. gadā, sadarbības rezultātā ar apvienību „Apeirons” un Ekonomikas ministriju, ieviestas izmaiņas Latvijas Būvnormatīvos „LBN 209-09” un „LBN 208-08”, kuros tagad ir agrāk neminētais termins „universālais dizains”, kā arī norādīts, kā būtu pielāgojama vide cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kas arī iepriekš nekur nebija atrunāts. Daudziem cilvēkiem ir būtiski pieaugušas zināšanas par to, kādas izmaiņas ārējā fiziskajā vidē ir nepieciešamas, lai tiktu realizētas redzes invalīdu iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Mūs priecē, ka šis projekts nav bijis tāds, kuram ir sākums un beigas, bet, ka tas ir bijis sākums pārmaiņām vides pieejamības sakārtošanā cilvēkiem ar redzes traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, velosipēdistiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem, t.i. visiem sabiedrības locekļiem. Protams, vēl paies ilgs laiks, līdz sabiedrībai kopumā mainīsies izpratne par to, ka ikvienam cilvēkam ir brīvi jāspēj pārvietoties vidē, saņemt pakalpojumus, informāciju, iegādāties un lietot produktus. Tomēr process ir sācies, tajā iesaistījusies Labklājības ministrija, ir Ekonomikas ministrijas atbalsts, daudz vairāk cilvēku ar invaliditāti apzinās savas tiesības, daudz rezultatīvāka kļūst sadarbība dažādu NVO starpā.

Atbalstu universālā dizaina popularizēšanai mums arī turpmāk sola uzņēmums "Philip Morris".