Mana biedrība - Intervija ar Agnetu Segliņu

Mana biedrība

Interviju vada Aigars Bušs

 

• Labdien! Kā tevi sauc un kā tu pie mums nokļuvi?
• Mani sauc Agneta Segliņa, mani uzrunāja jūsu priekšnieks, sazinājās ar mani un piedāvāja šo darbiņu, un es piekritu, jo man iepriekš ir bijusi pieredze ar senioru grupām, bet ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte, vēl nebiju strādājusi. Jūsu priekšnieks mani iedrošināja un es piekritu pamēģināt.
• Es tā saprotu, ka mūsu priekšnieks tevi jau mazliet pazīst?
• Jā, protams.
• Kur esi strādājusi līdz šim, ja ir pieredze darbā ar senioriem?
• Oi, patiesībā esmu strādājusi daudzās vietās, ar senioru grupām es sāku strādāt, kad bija Eiropas projekts – bezmaksas treniņi Liepājā. Šogad tas projekts nav, bet es zinu, ka būs nākamajā gadā. Kādus divus gadus ar senioriem esmu strādājusi tieši šajos projektos, un pēc projektiem es izdomāju, ka dibināšu savas senioru grupas, uztaisīju reklāmiņas, kuras ievietoju sociālajos tīklos, atsaucās plaša auditorija. Paralēli Eiropas bezmaksas treniņiem sāku vadīt arī senioru grupu.
• Skaidrs, mēs te runājam par darbu, bet es aizmirsu pajautāt, ko tu pie mums dari?
• Es esmu trenere, izvingrinu seniorus un ne tikai, te nāk arī jaunāki par senioriem, bet ar invaliditāti, cilvēku paliek arvien vairāk, arvien plašāks cilvēku loks. Ja sākumā bija 10, nu jau ir 15 cilvēku grupā un priecāšos redzēt vēl vairāk.
• Labi, saki lūdzu, cik reizes nedēļā notiek nodarbības un no cikiem līdz cikiem?
• Nodarbības notiek 3 reizes nedēļā, pirmdien, trešdien un piektdien no plkst.12:00 līdz 13:00, bet sākot ar rudeni - septembrī nodarbības notiks no 13:00 līdz 14:00 vai arī no 13:30-14:30, to es vēl precizēšu. Jo, es vēl paralēli strādāju Kristīgajā bērnudārzā, vadu bērniem sporta nodarbības. Tur mans darba laiks ir no 8:00-12:00, tāpēc man ir jāierēķina laiks, lai varētu paspēt atbraukt uz šejieni novadīt nodarbību.
• Saki, lūdzu, cik ilgi tu jau pie mums strādā un cik ilgi tev ir līgums ar mums, līdz kuram mēnesim?
• Es strādāju mēnesi, no augusta sākuma, turpināšu arī septembrī.
• Kad tev beigsies līgums?
• Līgums beigsies, ja nemaldos, janvārī vai decembrī, gada beigās vai nākamā gada sākumā.
• Mēnesi jau esi nostrādājusi, pirmo reizi bija tikšanās ar cilvēkiem ar invaliditāti, nebija sākumā tā nedroši?
• Nedroši nebija, jo es jau esmu pieradusi strādāt ar cilvēkiem, ja tā būtu mana pirmā pieredze, tad būtu uztraukusies. Pirmās nodarbības ir iepazīšanās nodarbības, tu iepazīsti cilvēkus, cik daudz viņi spēj izdarīt, kādam, protams, sanāk vairāk izdarīt, kādam mazāk, tas ir normāli. Tagad es jau zinu no galvas, kā vajag pielāgoties tiem, kuriem iet nedaudz grūtāk. Tāpēc es piedāvāju divus variantus un tā mēs vingrojam, respektīvi, ja kādam sāp ceļgali, tad es palūgšu piecelties un izpildīt vingrojumus stāvus, pārējie taisa vingrojumus uz paklājiņiem. Ir attiecīgi vingrojumi, kuriem es piedāvāju šos divus variantus.
• Vēl man ir jautājums par nākotni, ja vēl būtu iespēja, vai tu gribētu palikt pie mums strādāt?
• Jā, protams! Iespējas ir ļoti labas, galvenais, kā man būs ar visiem pārējiem darbiem, bet vispār, ja būtu iespēja, es būtu par.
• Darbs ir laba lieta, maizīte jāpelna, bet tagad man ir jautājums, vai tev ir kāds vaļasprieks ar kuru tu nepelni naudu? Saprotu, ka tev patīk šis darbs ar kuru pelni maizīti, bet…
• Protams ir, tas pats sports. Es agrāk biju vieglatlēte, biju Latvijas izlasē, skrēju 800 un 1500 metrus, gargabalniece. Tagad tas laiks ir beidzies, 18 vai 19 gados beidzu karjeru, bet vēl aizvien man skriešana ir mīļš sporta veids, piedalos stirnu bukos, pusmaratonos, skrienu 5km un 10km. Tas ir mans hobijs, tas man patīk, tur es nepelnu naudu, bet ja tiec kādās labās vietās, tu saņem balvu. Pēdējā gada laikā man ir radies vēl viens hobijs, pludmales teniss.
• Pludmales teniss? Es par tādu nebiju dzirdējis, zinu par volejbolu, bet šo ne. Vai to arī spēlē smiltīs, ir tīkls, laukums ir tāds pats vai mazāks kā īstajā tenisā?
• Jā, laukums ir tāds pats vai arī drusku lielāks, nemācēšu pateikt.
• Vai noteikumi ir tādi paši kā volejbolā?
• Nezinu, kā ir volejbolā, tur ir vairāk dalībnieku, tenisā ir divi pret divi, tā ir pāru spēle. Lielajā tenisā ir viens pret vienu.
• Labi, tagad pastāsti man, no kurienes tu pati esi, kura ir tava dzimtā puse?
• Es esmu liepājniece, piedzimu Priekulē, bet dzīvoju Liepājā.
• O, piedzimi manā pusē.
• Jā, bet visu mūžu esmu liepājniece.
• Kur esi mācījusies?
• Mācījos Liepājas Universitātē, sporta pedagoģijā par sporta deju skolotāju. Man ir bakalaura grāds par sporta deju skolotāju un maģistra grāds par vispārējās izglītības skolotāju.
• Skaidrs, vai tev ir bērniņi?
• Jā, ir meitiņa, kurai šodien 26. augustā paliek trīs gadiņi.
• Tad jau jāiet mājās uz meitiņas jubileju.
• Jā, ir meitiņa trīsgadniece, mācās dārziņā un drīz sāks apmeklēt pulciņus.
• Nu ko, Agneta, man parasti intervijas noslēgumā ir jautājums, vai tev ir kāds novēlējums cilvēkiem?
• Jā, protams, novēlējumi vienmēr ir. Lai cilvēki vairāk būtu priecīgāki, lai dzīvotu veselīgāk, pirmām kārtām jau uzturs, miegs, vingrošana, jo es kā sporta pedagogs to visiem noteikti ieteiktu. Tas ir pats primārākais, ja tas būtu, tad cilvēks pats par sevi būtu laimīgs.
• Re kā! Novēlēšu tev veiksmi darbā un ceru, ka tu pie mums būsi ļoti ilgi, paldies par interviju.
• Paldies arī jums.