Liepājas Neredzīgo biedrība 6 – 8 jūnijā, Latvijas valsts budžeta finansētās programmas "NVO fonds" un LNB projekta ietvaros “LNB izaugsme nozīmīgā pieredzē un darbā” (Nr. 2018.LV/NVOF/DAP/MAC/002/14), devās trīs dienu apmaiņas braucienā uz NVO Vidzemes un Latgales reģionā. Brauciena laikā biedrības darbinieki un brīvprātīgie - 17 cilvēku sastāvā iepazinās ar vairāku NVO, rehabilitācijas centru un sociālo uzņēmumu darbību, to sniegtajiem pakalpojumiem un piedāvātajām aktivitātēm.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības Integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. http://www.sif.gov.lv
Pieredzes apmaiņas braucienā tika apmeklētas 10 NVO Vidzemes un Latgales reģionā:
1. Dignājas muiža
2. Jēkabpils NVO resursu centrs
3. Jēkabpils invalīdu bedrība
4. Biedrība "Baltā māja"
5. Biedrība "Ludzas amatnieks"
6. Rehabilitācijas centrs "Rāzna"
7. Vogulu Latgales keramikas darbnīca
8. "Kalsnavas Arborētuma"
9. Biedrība "Cerību spārni"
10. "Baltijas pinumi" apmeklējums

• Ka viens no pirmajiem pieredzes apmaiņas brauciena galamērķiem bija  Dignājas muiža. Biedrība “Dzīvības koks” ir dibināta 2004.gadā. Tās mērķis ir veicināt onkoloģiskās aprūpes kvalitāti Latvijā visos tās posmos, sākot ar profilaksi un agrīnu diagnostiku, beidzot ar kvalitatīvu ārstēšanu un kvalitatīvu dzīvi pēc ārstēšanas   perioda, kā arī mazināt stereotipus un bailes no vēža, kas valda sabiedrība.
• Jēkabpils NVO resursu centra biedrības valdes priekšsēdētāja ir Agita Pleiko, kura ekskursijas laikā pastāstīja, ka sabiedriskā labuma biedrība “Jēkabpils NVO resursu centrs” dibināta 2006. gadā, pašlaik apvieno 31 dažādu darbības profilu nevalstiskās organizācijas. Biedrība ir izvirzījusi sev mērķi jau vistuvākajā nākotnē darboties kā reģionāla nevalstisko organizāciju apvienība. Biedrībai ir sabiedriskā labuma statuss un tā darbojas 5 galvenos virzienos:
  1)         veicina NVO sadarbību;
  2)         darbojas kā informatīvs punkts;
  3)         iesaistās brīvprātīgā darba aktivitātēs;
  4)         atbalsta dažādas jauniešu iniciatīvas;
  5)         sniedz sociālās rehabilitācijas iespējas.
  Centrs aktīvi realizē dažādus projektus, sadarbojas ar Valsts nodarbinātības aģentūru, jauniešiem- brīvprātīgā darba veicējiem. Ekskursijas dalībnieki viesojās arī biedrības struktūrvienībā sociālās rehabilitācijas dienas centrā „Kopā būt” un tikās ar Jēkabpils pensionāru apvienības „Sasaiste” pārstāvi. Dienas centrs 5 reizes nedēļā organizē dažādas interešu izglītības nodarbības, piemēram, valodu apmācību, datorzinības, galda spēles u.c. Centrā strādā viena darbiniece un brīvprātīgie.
• Jēkabpils invalīdu biedrība cilvēkiem sniedz sociālos pakalpojumus un iespēju vajadzības gadījumā izmazgāt veļu, kā arī organizē dažādas ekskursijas, interešu nodarbības – pamatā rokdarbus. Labprāt izrādīja pašu gatavotos rokdarbus, piem., filcēšanas, pērļošanas darbus u.c. Šai sakarā  notika gatavošanās sadarbībā ar citām Jēkabpils NVO Pirms līgo tirdziņam, kurā tiks pārdoti dažādi pašu gatavoti rokdarbi. Biedrības telpas atrodas bijušā bērnudārza telpās.
• Baltā māja ir Dienas aprūpes centrs, divos stāvos, personām ar garīgās attīstības traucējumiem (DAC), kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīgās attīstības traucējumiem un personām ar citiem funkcionāliem traucējumiem. Kādreiz tā bija skola, ēka bija baltā krāsā, tāpēc arī pēc atjaunošanas to nosauca par Balto māju. Biedrība tika nodibināta 1996. gadā un tās darbība ir vērsta uz sabiedrības locekļu labklājības līmeņa paaugstināšanu un cilvēku sociālo integrāciju sabiedrībā. Vides pieejamība dienas centrā cilvēkiem ar redzes invaliditāti nav īpaši labi nodrošināta. Biedrībā strādā ar visiem cilvēkiem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, bet vairāk dienas aprūpes centru apmeklē seniori, pārsvarā vīrieši. Biedrība sniedz arī aprūpi mājās, pašreiz apkalpo 41 cilvēku. Piedāvā arī dušu – 2,50 eiro stundā, veļas mazgāšanu un žāvēšanu – 1 eiro par 1 kg. Biedrībā pastāvīgi strādā 3 darbinieki, 15 aprūpētāji, pārējie tiek pieņemti darbā uz projekta laiku. Biedrība sadarbojas ar NVA, cilvēki strādā dažādos NVA nodrošinātos projektos. Biedrības darbību atbalsta arī pašvaldība, pērk pakalpojumus.Centra apmeklētāji mācās spēlēt teātri, gatavot dažādus rokdarbus, piedalās dažādās sporta spēlēs. Ar izrādēm brauc uz slimnīcām un pansionātiem u.c. Biedrībā notiek informatīvi un tematiski pasākumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un senioriem.
• Ludzas amatnieku centrs darbojas divpadsmit gadus. Tas atrodas agrākās noliktavas telpās, kur viena siena ir saglabājusies no senatnīgās pils laikiem. SIA “Ludzas amatnieku centrs” un biedrība “Ludzas amatnieks” strādā ļoti ciešā sadarbībā.Ludzas amatnieku centram pamata darbība ir tautastērpu gatavošana, viesu uzņemšana un ekskursiju veidošana pa centra telpām. Centra veikaliņā, kurš pieder biedrībai, ir iespējams iegādāties centrā esošā keramiķa darbus, kā arī apskatīt kā keramiķis strādā – veido no māla krūzes, krūkas, šķīvjus, svilpalniekus un citus keramikas izstrādājumus. Pasūtīt un iegādāties ir iespējams tautas tērpus, no lina šūtus maisiņus, kreklus, blūzes u.c. darbus no lina. Centra veikalā iespējams iegādāties filcētus roku darbus, kā pirts cepures, adījumus, bungas, magnētus, austas jostas, koka izstrādājumus. Tēju, bišu maizi un bio kosmētiku. Ekskursijas laikā pieredzes apmaiņas brauciena darbiniekiem un brīvprātīgajiem bija iespēja uzzināt  par 13. gadsimta amatiem un kādi izskatījās gatavie darbi. Gide pastāstīja, parādīja un ļāva aptaustīt gan zēnu un vīru darba rīkus, ieročus un apģērbu, gan meitu un sievu darbarīkus un apģērbu.
• Patlaban rehabilitācijas centrs Rāzna sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus medicīniskajā rehabilitācijā pēc smagām slimībām un traumām. Atgūt un nostiprināt veselību Rāznā ierodas gan bērni, gan pieaugušie ne tikai no Latgales, bet arī no citiem novadiem. Tā notiek, jo pacienti, kam vajadzīga rehabilitācija, par pieejamajiem pakalpojumiem mēdz interesēties dažādās iestādēs. Ja citur finansējums jau izlietots, bet Rāznā vēl ne, mēro ceļu uz Latgali. Centra jaunākais pirkums un lepnums – ierīce, kas atgādina jebkurā fitnesa centrā redzamos rotējošos celiņus. Tā paredzēta cilvēkiem, kuri pārcietuši insultu, mugurkaula traumu vai operāciju, pēc kuras vairs neprot patstāvīgi pārvietoties. Papildus šim trenažierim rehabilitācijas centrs nodrošina cilvēkus arī ar citām fizikālās terapijas iekārtām, piemēram, vannām, trenažieriem, dažādiem aparātiem un vielām, kurus iestāde pērk par pašu nopelnīto, kā arī iesniedzot projektus starptautiskām finanšu institūcijām. Katram, kurš nonāk rehabilitācijas centrā, izveido individuālu programmu tā, lai viena procedūra papildinātu iepriekšējo un vairotu efektu, maksimāli atjaunojot zaudētās organisma funkcijas. Rehabilitācijas kurss parasti ilgst 12 dienu. Tas ir minimums, kas nepieciešams ikvienam, lai atgūtos pēc nopietnas slimības vai traumas. Rehabilitācijas centrs Rāzna šobrīd ir vienīgā rehabilitācijas iestāde Latvijā, kur cilvēkiem ar balsta kustības funkcionālajiem traucējumiem, tiek piedāvāta iespēja ārstēties ar modernākajām iekārtām.
• Vogulu Latgales keramikas darbnīca atrodas Rēzeknes novadā, Lendžu pagastā, “Ceplīšos”. Darbnīcā darbojas vieni no spilgtākajiem Latgales keramikas pārstāvjiem Valdemārs un Olga, dvīņubrāļi Jānis un Māris Voguli. Apmeklējuma laikā darbnīcā var iepazīties ar keramiķa darbu, tiek demonstrēts, kā veido traukus uz virpas, kā žāvēti un kāds ir ceļš līdz ceplim. Meistari pieturās pie tradicionālajām Latgaļu formām. Izmanto gan krāsaino, gan svēpēto jeb melno apdedzināšanas tehniku. Trauki tiek arī rotāti ar dažāda veida rotājumu tehnikām:  virpas, grafisko un otas. Ceplis tiek kurināts, kad cepļa plaukti ir pilni vairākos stāvos apmēram līdz 200 traukiem. Cepli kurina 3 - 4 reizes gadā ar malku, kas žāvēta 4 gadus. Kurināšanas process aizņem 12 stundas, vēl tikpat ilgi atdziest ceplis, līdz izņem traukus. Vienādu trauku nemēdz būt, jo kurināšanas laikā liesma un karstums pie katra trauka nokļūst atšķirīgi un tas arī veido šo unikālo krāsojumu uz trauka. Ceplis tiek izmantots jau 40 gadus. Pie darbnīcas ir izveidota telpa, kur var apskatīt un iegādāties jau gatavos keramikas darbus dažādos izmēros un krāsās.
• Pieredzes braucienā apmeklējām arī Kalsnavas arborētumu. Tā   sauc  trešo lielāko botānisko dārzu Latvijā, kas savā būtībā brīnišķa koku kolekcija. “Arbor”, tulkojot no latīņu valodas, nozīmē “koks” un arborētumā iespējams iepazīt tūkstoš dažādu koku un citu retumu paraugus. Visā krāšņumā priecājāmies arī par viena no lielākajām publiski pieejamajām peoniju kolekcijām Baltijas valstīs. Kolekcija priecē ar gandrīz 200 dažādām šķirnēm, kuru krāsu toņi ir kā daudzkrāsaina mākslinieka palete. Arborētumu iepazinām, dodoties  ekskursijā divu speciālistu – gidu pavadībā, drosmīgākie uzkāpa arī skatu tornī. Ar prieku izstaigājām tūju labirintu, vienlaikus domājot par „Dvēseles veldzes dārza” attīstību.
• Biedrība “Cerību māja”lauku vidē īrē īpašumu, kas ir sociālais atbalsta centrs  jaunajām māmiņām ar bērniem, vecākiem, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām, piem., var saņemt atelpas brīža pakalpojumus. Centrs sniedz sociālos pakalpojumus, kurus finansē vairākas pašvaldības. Ekskursijas laikā bija iespējams aplūkot smilšu terapijas istabu, ieskatīties māla darbnīcā, sveču liešanas darbnīcā un pavērot to tapšanas procesu, redzēt, kā cilvēki ar īpašām vajadzībām auž lupatu paklājiņus, uzzinājām, ka ir arī šūšanas darbnīca. Biedrībai ir sociālais uzņēmums „Visi var!”. Labdarības veikalā ir iespējams iegādāties cilvēku ar speciālām vajadzībām gatavotus rokdarbus – pašu lietas sveces, austus paklājiņus, māla izstrādājumus, rotaļlietas un šuvumus, sadarbības partneru Latvijā un Vācijā ziedotos apģērbus, apavus, grāmatas, sadzīves priekšmetus. Visus iegūtos līdzekļus biedrība novirza nodarbinātības pasākumiem cilvēkiem ar invaliditāti un citiem līdzcilvēkiem, kuriem ir kādas grūtības strādāt pilnu darba slodzi. Tāpat arī citiem labdarības projektiem. Biedrība aktīvi piedalās dažādos projektos un cer turpmāk attīstīt jau uzsākto sociālo uzņēmējdarbību.
• Apmeklējot klūdziņu pīšanas darbnīcu “Baltijas pinumi”, iepazināmies ar pinējmeistaru Andri Lejnieku un viņa iekārtoto darbnīcu lauku sētā (privātmājā): klūdziņu mizojamo iekārto (mehanizēta), vārāmo vasku mizas noņemšanai, klūgu krāsošanas metodēm (krāsojot ar rūsējošu dzelzi, tā iegūstot pelēkus toņus), grozu pīšanas metodēm, rokturu veidošanu no savītas klūdziņas u.c.
  Guvām priekštatu kā ir iespējams papildināt rehabilitācijas nodarbības “Dvēseles Veldzes dārzā” klūdziņu pīšanā: klūdziņu atmizošanu rudens  - ziemas periodā klūgas vārot un atdzesējot aukstā ūdenī āra apstākļos (izbūvēt vannu ar kurtuvi zem tās), un klūdziņu krāsošanas dažādiem variantiem. Runājām par iespēju noorganizēt meistarklases vairāku dienu garumā klūdziņu pīšanā Ziemupes rehabilitācijas centrā cilvēkiem ar invaliditāti, pieaicinot meistaru Andri Lejnieku un vietējos nodarbību vadītājus klūdziņu pīšanā. Pārrunājām sadarbību par mizoto klūdziņu iegādi no vietējiem un lietuviešu audzētājiem un cilvēkiem ar invaliditāti pagatavoto rokdarbu realizācijas iespējām gadatirgos.
  _________________________________________
  Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem 
  “LNB izaugsme nozīmīgā pieredzē un darbā” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “LNB izaugsme nozīmīgā pieredzē un darbā” saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.

  Latvijas valsts budžeta finansētās programmas 
  „NVO fonds” un Liepājas Neredzīgo biedrības projekts 
  “LNB izaugsme nozīmīgā pieredzē un darbā”
  Nr.2018.LV/NVOF/DAP/MAC/002/14