LASĪTĀJU SLEJA

Imants Smirnovs

Ziedēja rozes, ziedēja neļķes

Ziedēja rozes un ziedēja neļķes,

Smaržu pilns atnāca vasaras laiks.

Dunēja pērkons un veidojās peļķes,

Priecēja daudzkrāsains dardedzes vaigs.

Toreiz mēs bradājām ziedošās pļavās,

Pļavās, kur dūcošas kamenes slīd.

Jutāmies laimīgi jaunībā savā,

Katram, ko satikām, teicām “Labrīt!”

Vecāki mācīja: “Laukos tāds likums,

Sveicini katru, kas pretī tev nāk!”

Mācību toreiz aiz ausīm sev likām,

Nespējam rīkoties savādāk.

Kaut arī tagad zied rozes un neļķes,

Vasara atkal šai pusē ir klāt.

Atkal dun pērkons un veidojas peļķes.

Aizmirstam tautiešus sveicināt.

Kā ceļinieks

Kā ceļinieks tālē zūd vasaras dienas,

Uz dzimteni otru jau dzērves sāk auties.

Klīst migla. Tā līdzinās krejotam pienam,

Kā ceļinieks tālē zūd vasaras dienas.

Es palikšu dzimtenē. Man tā ir viena,

Lai dzērvēm ir divas! Es neesmu skaudīgs

Kā ceļinieks tālē zūd vasaras dienas,

Uz dzimteni otru jau dzērves sāk auties.