LASĪTĀJU SLEJA

Imants Smirnovs

Allaž sasildīs mūs

Atkal bērndienu pusē

Vēlās asteres plaukst.

Kādēļ šodien tu klusē

Tā kā rudenīgs lauks?

Saki šodien, kur mīti,

Saki, kur tevi rast?

Atnāk un aiziet rīti,

Smagi nopūšas krasts.

Ja es Dieviņu lūgšu,

Ceļu parādīs man.

Ziedus krāšņākos plūkšu,

Kuri smaržo un tvan.

Kaut tie gadi, kas projām,

Jau par pagātni kļūst.

Skolas liepas joprojām

Allaž sasildīs mūs.

Panākt vairs nevaram

Panākt vairs nevaram bērnības vasaras,

Lai arī kā mēs to lūgtu.

Citiem būs jāatstāj brekši un asari,

Panākt vairs nevaram bērnības vasaras.

Veltīgi meklēt visātrākos kumeļus,

Ratos ar steigu lai jūgtu.

Panākt vairs nevaram bērnības vasaras,

Lai arī kā mēs to lūgtu.

Ko tu kavējies?

Vai mūsu Tēvzeme tev dārgāka par savējo,

Ja dzimto sētu viegli pamest vari,

Kur vecāki pie šūpuļa tev stāvēja,

Vai mūsu Tēvzeme tev dārgāka par savējo?

Vēl nav par vēlu! Ko tu kavējies?

Jo tavā vietā cits to neizdarīs.

Vai mūsu Tēvzeme tev dārgāka par savējo,

Ja dzimto sētu viegli pamest vari?