Intervija ar Inesi Birznieci

Mana biedrība

Interviju vada Aigars Bušs

 

- Labdien!

- Labdien, Aigar!

- Tātad es sarunājos ar Inesi Birznieci, kura, cik es saprotu un ja es pareizi saprotu to nosaukumu, ir Dienas centra vadītāja cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Šis centrs pie mums tika atvērts, bet Inesīte pati pastāstīs, kad un kāpēc.

- Šī te jaunā iestādījuma nosaukums ir Liepājas Neredzīgo biedrības Dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tas tika atvērts 1.oktobrī sadarbībā ar Liepājas sociālā dienesta projektu. Pie mums mēs varam uzņemt 20 cilvēkus ar dažādiem garīgās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām, šobrīd mums ir 15 klienti.

- Tas ir katru dienu vai tas ir vidējais daudzums, cik es saprotu, viņi nav katru dienu visi 15?

- Tas ir tik, cik mums ir pēc saraksta, ikdienā ir apmēram 12-14 klienti, jo jāņem vērā, ka ir rudens laiks un ir vīrusi, kuri ceļo un klaiņo, un jāņem vērā arī, ka viņiem brīžiem veselība sagrīļojas, jo ir veselības problēmas, ko šīs diagnozes uzliek – ir tumšais laiks, ir dažādi depresīvi noskaņojumi vai arī gluži pretēji hiperaktivitāte. Protams, ka tas arī uzliek ierobežojumus Dienas centra apmeklēšanai, bet centriņš ir atvērts no pirmdienas līdz piektdienai, no plkst.9:00-17:00.

- Tātad katru darbdienu. Tagad pastāsti, lūdzu, ko jūs darāt tai centriņā, kas tur notiek, vai kādas nodarbības, vai kas cits un kurā vietā tas īsti atrodas pie mums?

- Centrs atrodas tepat pie mums, adrese ir Liepāja, Ganību iela 197/205, ieeja ir no Ganību ielas puses, kur, ja kāds atceras, bija mēbeļu veikals un šautriņu klubs. Tagad tur ir mūsu Dienas aprūpes centrs. Mūsu durvis veras plkst.9:00, tad bērniem ir tāds rīta aplītis, kur viņi padalās ar savām sajūtām, kā viņi šorīt jūtas, tad ir tāda rīta vingrošana, lai mēs ievingrinātos, izkustētos un pēc tam sākas nodarbības, kuras neiet ilgāk par 30-40 min., tad viņiem nepieciešama pauzīte. Pavisam pie mums strādā 7 darba terapeiti – Edīte pasniedz mūziku un gleznošanu, šis te rīta posmiņš no 9:00-12:00 ir viņas pārraudzībā, Biruta mums pasniedz floristiku.

- Ā, Biruta arī strādā?

- Jā, pie mums strādā arī Livita, kuru visi pazīst kā filcēšanas pasniedzēju, arī viņa darbojas ar jauniešiem. Vēl mums strādā arī Laila Jaunskalže, kura ir nopelniem bagāta skolotāja un fantastiski strādā ar bērniem, pasniedz lasītprasmi un rakstītprasmi, jo daudziem no šiem bērniņiem ir traucētas šīs prasmes. Ir tādi, kuri burtus nepazīst, kuri ļoti maz runā un Laila viņiem palīdz apgūt šīs kognitīvās prasmes, kas ir ļoti nepieciešamas ikdienas dzīvē un pašaprūpē. Vēl pie mums strādā darba terapeite Laila Grickus, viņa māca radošās nodarbības, savukārt Jana pasniedz bērniem sportu. Šīs nodarbības notiek gan trenažieru, gan Lielajā zālē un tās ir īpaši iecienītas puišu vidū, viņi nāk un aktīvi darbojas. Vēl mums ir darba terapeite Agija, kura pasniedz mājturību, kas ir ļoti svarīga šiem bērniem pašaprūpē, lai viņi varētu kaut vai maizīti uzsmērēt un siera šķēlīti uzlikt, jo daudzi to neprot. Ir tādi bērniņi, kuri krūzīti nemāk nomazgāt. Visas šīs prasmes viņiem nepieciešamas, mēs tās arī viņiem veidojam. Plkst.12:30 mums ir pusdienas. Ir izveidojusies brīnišķīga sadarbība ar veikalu MEGO kulinārijas nodaļu, kur vienmēr ir svaigs, gards ēdiens un daudzuma ziņā pietiekošs. Un tad atkal ir pauzīte bērniņiem, pēc tam sākas otrā dienas daļa no 13:30-17:00, kad ar viņiem atkal darbojas darba terapeiti. Gribu atzīmēt, ka mums ir arī sociālā  darbiniece un mediķis, tā ir Silvija. Anastasija ir sociālā rehabilitētāja un aprūpētāja. Tā kā mums ir brīnišķīga darba komanda, ir brīnišķīgas meitenes, kuras strādā, patiešām, no sirds aicinājuma un ar pārliecību, ka jāpalīdz tiem, kuriem šobrīd klājas ne tik viegli.

- Tātad, šajā centrā jūs cilvēkiem mācāt izklaidējošas, kaut kādas mākslinieciskas nodarbības, kas ir saistītas ar kaut kādām interesēm, kas kuram interesē – citam filcēšana, citam vairāk mūzika, kā kuram un arī dzīvē noderīgas lietas, es tā saprotu, arī mājturība, trauku mazgāšana u.c.

- Jā, mēs ļoti, ļoti strādājam, lai attīstītu šīs pamatprasmes, jo vecuma diapazons mums ir liels – pats jaunākais bērniņš ir 17gadnieks un vecākais ir 45gadnieks. Vecuma amplitūda ir ļoti dažāda un arī diagnozes ir ļoti dažādas – ir personas ar garīgās attīstības traucējumiem, kuriem šī invaliditāte jau ir iestājusies no bērnības un ir tādi, kuri dzīves laikā ieguvuši invaliditāti nelaimes gadījumā, varbūt neapdomīgas rīcības gadījumā un, ja šī slimība ir tieši dzīves laikā radusies, tad tās ir vairāk psihiskas saslimšanas. Tā kā situācijas ir ļoti dažādas, katram klientam mēs izstrādājam individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, tieši koncentrējoties uz viņa vajadzībām pēc pašaprūpes, jo šiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi, ka tās ikdienas prasmes un iemaņas tiek atkārtotas katru dienu, jo, ja tās neatkārto, viņi tās aizmirst. Viņi aizmirst, kā tas ir rokas mazgāt, aizmirst iet uz labierīcībām un sevi aprūpēt, kā ir traukus nomazgāt, aizmirst burtus rakstīt un, protams, arī rēķināt, ja kāds to ir mācījies agrāk un tas netiek nostiprināts un atkārtots. Viņi tad nevar veikalā iepirkties, kas ir viena no pamatprasmēm un nepieciešamībām, lai cilvēks varētu būt pašpietiekams, lai var par sevi parūpēties. Bet daudzi ir arī tādi, kurus asistenti vai vecāki atved uz Dienas centru un arī aizved, tātad viņi paši neorientējas telpā un laikā, un viņiem ir vajadzīga šī palīdzība.

- Tātad ir arī tādi, kuri paši atnāk?

- Jā, ir arī tādi. Ir viens klients, kurš pats brauc šurp no Skrundas katru rītu un vakarā atpakaļ.

- Tad man ir tāds jautājums, jūs varat uzņemt 20 cilvēkus, kāpēc nav šie 20, Liepājā taču ir šie cilvēki, tavas domas, kāpēc šis skaits nav piepildīts?

- Tā kā mūsu centrs darbojas tikai pusotru mēnesi, es pieņemu to, ka nav vēl pietiekošas informācijas. Liepājā ir ļoti daudz cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām, vairāki simti. Es domāju, ka tā informācija vēl nav sasniegusi mērķauditoriju, bet domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, jo vēl 2 cilvēki ir gaidītāju rindā, viņi gaida, kad vecāki ieradīsies no ārzemēm. Es domāju, ka tas centriņš piepildīsies.

- Man, protams, jautājumu vēl ir daudz, piemēram viens, vai jums ir sadarbība ar Breikša ielas centru, ir kontakti ar Maiju Agatinu? Vai ir kaut kāda informācijas aprite ar viņiem? Ja, piemēram, viņi vairs nevar uzņemt klientus, viņi tos nesūta uz šejieni?

- Koordinējošā struktūrvienība ir Liepājas sociālais dienests un viss notiek caur to. Un vēl, bieži vien, kāpēc cilvēki izvēlas Breikša vai Ganību ielu ir dislokācija, kurā pilsētas daļā klients dzīvo. Liepājas sociālā dienesta Dienas centra personām ar garīgās attīstības traucējumiem vadītāju Maiju Agatinu es pazīstu personīgi, jo studiju praksē gāju pie M. Agatinas praksē un tur daudz ko iemācījos, ieguvu brīnišķīgas idejas. Tieši vakar šī Breikša ielas centriņa bērni un jaunieši kopā ar aprūpētājiem un sociālajiem darbiniekiem bija ciemos pie mums Dienas centrā.  Tā bija tāda sirsnīga tikšanās, kurā es atpazinu klientus, kurus satiku prakses laikā. Mūsu bērni ciemiņus sagaidīja ar pašu sarūpētiem, saceptiem cepumiem. Mums kopā vakar bija radošā darbnīca, kurā mēs veidojām dekoriņus, jo visiem jau domas ir par Ziemassvētku un Adventes laiku. Bērni ļoti gaida šos svētkus, citi jau ir rūķiem uzrakstījuši vēstules. Tā kā mums vakar bija tāda sirsnīga kopā būšana ar centriņa bērniem.

- Tad man ir vēl viens jautājums – uz cik ilgu laiku šim centram ir piešķirts finansējums?

- Šis centrs tika atvērts pamatojoties uz iepirkumu, kurā mums piešķīra šo te Grantu un projekts ir atvērts līdz 2025.gada 30.septembrim.

- Tā tas ir šobrīd?

- Jā, tas ir šobrīd un tālāk viss atkarīgs no finansējuma, no šīm te iespējām un arī no pieprasījuma. Ja ir pieprasījums, tad pašvaldībai būtu jārūpējas, lai būtu piedāvājums.

- Labi, paldies par interviju, kura bija diezgan izvērsta un plaša. Kā jau esmu teicis, mums intervijas beigās ir jautājums, ko tu novēlētu cilvēkiem, nāk arī Ziemassvētki, tuvojas Jaunais gads, varbūt tev ir kaut kāds novēlējums?

- Jā, es gribētu novēlēt, lai katram sirdī deg gaismiņa, deg liesmiņa par to, ko mēs darām, par to, kā mēs jūtamies un, lai tā ir tāda gaiša, priecīga, sirsnīga, mīlestību dodoša dāvana, ko mēs šajos Ziemassvētkos nododam viens otram!

- Es teikšu, paldies par interviju, priecīgus Ziemassvētkus tev, laimīgu Jauno gadu un veiksmi darbā!

- Paldies, Aigar, arī es tev novēlu tieši to pašu un visiem pārējiem, lai ir priecīgi un gaiši Ziemassvētki, lai veselības dāvana pavada mūs visus no dienas uz dienu Jaunajā gadā! Esam veseli, priecīgi un esam mīlestības piepildīti!

- Paldies!