GARĪGĀM PĀRDOMĀM

Maikls Velss

“PROBLĒMAS, DIEVA KLĀTBŪTNE UN LŪGŠANA”

2.turpinājums

Es piecēlos un, kā reiz teicis Hadsons Teilors, mana sirds bija tik pat viegla kā mans maks. Nu es biju gatavs liecināt kristiešiem par manu Dievu, Dievu – gādnieku. Līdzko es iegāju zālē, man tuvojās kāds brālis un sniedza man naudas čeku, domātu kalpošanas vajadzībām, kura summa desmitkārt pārsniedza to, kuru es biju zaudējis. Kāds lielisks maiņas kurss! Es pieredzēju to, kā darbojas viens no Dieva Valstības pamatlikumiem: „Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību” (II Kor. 4, 17). Man bija iespēja novērtēt Dieva valstības maiņas kursa absolūto līdzsvara trūkumu: dodot maz, mēs saņemam daudz. Ja šim vienkāršajam pašaizliedzības gadījumam bija tik vareni rezultāti, kas notiktu, ja es izlemtu ņemt savu krustu un aizliegt sevi visās jomās, kuras saistītas ar attiecībām ar citiem cilvēkiem?

Tovakar mana sirds bija pārpilna pateicības par to, kas iepriekš bija sagādājis tādas raizes. Es lūdzu, lai Dievs svētī šo brāli, kurš bija mani piemānījis, jo caur viņu es pats biju saņēmis tik milzīgu svētību. Viņa rīcība palīdzēja man pilnībā saprast to, ka Dievs ir mans gādnieks un kopš tā laika šī mācība ir dāvājusi man mieru daudzos grūtos brīžos. Teikdams svētības vārdus šim brālim, es pēkšņi sapratu, ka Kristus bija piepildījis manī Pāvila vārdus „Mūs lamā un mēs svētījam”. Nu mani pārņēma vēl lielāks prieks. Grūtā brīdī Dievs vienmēr veic manī Savu brīnišķo darbu, tātad es varu svētīt tos, kas mani lamā.

 Reiz, palīdzot kādai sievietei, kura bija norūpējusies par nesaskaņām ģimenē, sarunas noslēgumā es uzdevu viņai mājas darbu. Tas bija šķietami nenozīmīgs un viegls uzdevums. Visu nākamo nedēļu viņai vajadzēja noskūpstīt savu vīru ikreiz, kad viņš izteica viņai kādu kritisku piezīmi. Viņa pajokoja: „Vai jūs labāk neuzdotu man izlasīt kādu grāmatu?” Viņa ļoti labi apzinājās, cik grūta ir pat visniecīgākā rīcība, kura saistīta ar sevis aizliegšanu. Pēc divām nedēļām viņa ieradās, lai pastāstītu par notikušajām izmaiņām un to brīvību, kāda viņu bija pārņēmusi, pazūdot nepilnvērtības sajūtai un uztraukumam, saistītam ar vēlēšanos izpatikt citiem un aizsargāt savu ego. Skaidrs, ka šīs problēmas nestie augļi bija daudz būtiskāki, nekā tās izraisītās bēdas.

Normālā kristīgā dzīve ir pārpilna problēmu, bet atcerieties ik brīdi, ka ikviena no tām ir nākusi caur mīlošā Tēva roku un jau no pašiem pirmsākumiem nes sev līdz skaidru un būtisku mērķi. Pārbaudījumu piemeklētais cilvēks parasti šo mērķi nesaskata, bet daudz pieredzējis cietējs zina, ka tas būs brīnišķīgs. Problēmas ir Dieva galvenais līdzeklis, lai mēs pārstātu paļauties paši uz saviem spēkiem un atklātu visas Viņa sniegtās bagātības.

 (turpinājums sekos)