GARĪGĀM PĀRDOMĀM

Maikls Velss

“PROBLĒMAS, DIEVA KLĀTBŪTNE UN LŪGŠANA”

4.turpinājums

Iztēlojoties sevi istabā ar četrām sienām un četrām durvīm. Trīs no četrām durvīm ir aizslēgtas. Atvērtās durvis jums nepatīk un jūs nevēlaties tās izmantot. Jūs nopūlaties, mēģinot atvērt pārējās trīs, līdz, bezcerībā un dusmās, beidzot atzīstat, ka nāksies izvēlēties atvērtās durvis. Atverot tās, jūs pārsteigts konstatējat, ka tieši šīs durvis pavērās uz brīvību, kura pēc jūsu domām, bija sasniedzama tikai caur pārējām trim. Dievs izmanto problēmas, lai sadragātu mūsu plānus – kuri šā vai tā nesniegtu mums pārpilnīgu dzīvi – un pavirzītu mūs tuvāk durvīm, kuras ved pie Viņa un patiesas dzīvības. Zudušais dēls pats izraisīja savu nelaimi, bet tās rezultātā sasniedza brīnišķīgu, atjaunotu saikni ar tēvu.

Dievs ir mīlestība! Viņš vēlas, lai mēs būtu tuvumā un saņemtu Viņa mīlestības augļus. Tomēr miesas cilvēks, ir pašpietiekošs savā neziņā. Problēmas liek cilvēkam saprast, ka viņš nav neatkarīga būtne un viņam ir vajadzīgs Radītājs, kurš par viņu parūpēsies. Cilvēks nespēj atrisināt pat pats savas, un kur nu vēl pasaules mēroga problēmas. Problēmas ļauj mums saprast, ka mums ir vajadzīgs Dievs. Ja nebūtu problēmu, kuras cilvēks nespēj pārvarēt, iespējams, ka viņš nekad nemeklētu neko ārpus sevis paša.

Mums nevajadzētu ne mirkli šaubīties par to, ka problēmas un nepatikšanas ir Dieva ierocis kristieša dzīvē, kurš neļauj viņam iegrimt pašapmierinātībā, bet meklēt palīgu mūsu debesu Tēvā. „Savās bailēs es kliedzu pēc tā Kunga” (II Sam. 22, 7). „Kad tam klāsies grūti un tas atgriezīsies pie tā Kunga, Izraēla Dieva” (II Laiku, 15, 4) „”Mēs Tevi piesauksim mūsu piemeklējumos” (II Laiku 20, 9). „Bēdās viņi Tevi, Kungs, meklēja” (Jes. 26, 16). „Es piesaucu to Kungu savās bēdās” (Jon. 2, 3). Vēl un vēlreiz mēs redzam Izraēla vēsturē atkārtojamies bēdu un nelaimes ciklu. Par šo ciklu liecina arī Soģu grāmata, jo tad, kad viss gāja labi, ļaudis drīz vien aizmirsa Dievu. Viņi piesauca Dievu, Dievs viņus glabā, bet pēc kāda laika viņi Dievu atkal noliedza. Problēmas nav paredzētas, lai mūs iznīcinātu, bet gan lai vestu mūs tuvāk pie Dieva un darītu mūs pilnīgus.

Dieva klātbūtne dziedē pilnīgi visu. Pilnīgi visu! Gadās, ka dzirdot Dieva pavēles, mēs jūtamies satriekti un glābjamies bēgot, īpaši, ja iepriekšējie paklausības mēģinājumi ir bijuši diezgan neveiksmīgi. Gadās, ka mēs sākam izvairīties no Dieva, nevēloties uzklausīt briesmīgos nosodījuma vārdus. Tā mēs esam pakļauti īpaši ļauniem māņiem, jo, kamēr mēs neesam nonākuši Dieva klātbūtnē, mūsu uzvedība neuzlabosies – tas nav iespējams. Gluži otrādi – mūsu uzvedību uzlabos Dieva klātbūtne.

Nemēģiniet uzspodrināt sevi, lai tuvotos Dievam, bet tuvojoties Viņam, lai Viņš jūs uzspodrinātu. Dieva tuvumā, pavēles pārvēršas par apsolījumiem. Jūs dzirdat nevis „Tev nebūs laulību pārkāpt”, bet gan ”Manā klātbūtnē, ar Manu dzīvību un Manu spēku, tu nekad nepārkāpsi laulību.” Vai pamanījāt atšķirību? Viņa klātbūtne dod pārliecību un cerību.

Raksti ir pārpilni stāstu par vīriešiem un sievietēm, kuri, nonākuši pie Dieva caur problēmām un bēdām, atrada visu, kas nepieciešams pārpilnīgai dzīvei. Tuksnesī Izraēlieši kurnēja pret Dievu. Dievs dzirdēja viņu kurnēšanu un gatavojās tiem palīdzēt, ar noteikumu, ka sākumā Izraēlieši tuvosies Viņam. „Tuvojoties tam Kungam, jo Viņš ir dzirdējis jūsu kurnēšanu” (II Moz. 16, 9). „Ap vakara laiku jūs ēdīsit gaļu, bet rītā Es jums došu ēst maizi, lai jūs atzīstat, ka Esmu tas Kungs, jūsu Dievs” (II Moz. 16, 12).

Lai problēmas kļūst par dzenuli, kurš liek jums piesaukt Dievu un Viņš dos jums atvieglojumu un visu, kas vien nepieciešams. „Jo kur gan vēl cita kāda liela tauta, kurai Dievs stāvētu tik tuvu kā tas Kungs, mūsu Dievs, mums, tiklīdz mēs Viņu piesaucam?” (V Moz. 4, 7). Tuvojoties Dievam, un apziņa par dzīvi Viņa klātbūtnē būs tik salda, tik skaista un tik atspirdzinoša, ka problēmas jums vairs nerūpēs. Jūs gribēsiet pateikties Viņam arī par bēdām, kuras iepriekš līdzinājās iznīcinošam briesmonim, bet nu atklājās kā pozitīvs spēks, kurš tuvinājis jūs Dievam.

Problēmas māca mūs pieņemt

Kā lai mēs tiekam galā ar savām problēmām? Kāds ir šis ceļš? Vai mēs spēsim to iet, būdami tik nevarīgi? Vai Viņš mūs pieņems, kad būsim atnākuši? Jā! Šis ceļš ir neiedomājami vienkāršs. Atbilde ir meklējama Viņā, nevis mūsos. Mūsu uzmanības centrā ir jābūt Viņam, nevis mūsu neveiksmēm, bezcerībai, depresijai un bailēm. Viņš atklāj mums, cik vienkārši ir pārvarams ikviens šķērslis.

Jā, Viņa atbilde ir ļoti vienkārša, jo tieši šobrīd Viņš saka jums, „Ja jūs piegriezīsities Man … tad Es piegriezīšos jums” (Cak. 1, 3). Kad jūtaties problēmu nomākts, sakiet vienkārši – „Kungs, es piegriežos Tev.” Līdz ar to jūs varat būt pārliecināti, ka Viņš ir piegriezies jums, atgriezies pie jums. Vārds „piegriezties” Rakstos nozīmē „meklēt”, vai „piesaukt”. Lieliska ilustrācija šim jēdzienam būtu, ja es paceltu telefona klausuli un piezvanītu jums. Tā es piegrieztos jums, un, ja jūs paceltu klausuli, tad arī jūs piegrieztos man. Pievērsties Dievam ir tik pat vienkārši kā pacelt telefona klausuli un piezvanīt Viņam. Vai ir tik grūti paņemt klausuli, uzgriezt numuru un pagaidīt atbildi? Vairums cilvēku to spēj.

Dievs nelīdzinās zālēm, kuras var izmantot vienu reizi un atveseļoties. Viņš dod visu, kas cilvēkam ir nepieciešams ikvienā atsevišķā dzīves brīdī. Mums Viņš ir jāpiesauc un jāpiegriežas Viņam ikvienā atsevišķā dzīves mirklī, paliekot nemitīgā saiknē ar Viņu, un nemitīgi saņemot Viņa palīdzību.

Mēs varam uzmeklēt Rakstos konkrētas sakāves jomas. Visās tālāk minētajās Rakstu vietās Dieva aicinājums ir vienāds – atgriezies. Un pēc tam Viņš dod ilgoto rezultātu. Iespējams, ka raugoties šajā sarakstā, ailē „Problēmas” jums gadīsies izlasīt vārdus, kuri attiecas uz jums. Es ticu, ka jūs sapratīsiet, ka visu šo problēmu atrisinājums ir vienāds – atgriezties pie Dieva, lai saņemtu apsolīto atrisinājumu. Tie ir māņi, ka mēs paši saviem spēkiem spēsim iegūt minētos „Rezultātus”. Ja tas būtu iespējams, tad Dieva stingrais tvēriens pār mums drīz vien atslābtu un mēs aizietu paši savu ceļu. Mums ir jāsaprot, ka ikvienas problēmas ilgotais risinājums ir meklējams Dieva tuvumā, un, kad tas ir sasniegts, tad Dievs pēc Savas gribas, iznīcinās arī mūsu problēmu. Dievs vēlas, lai Viņa tuvumā dzīvotu ne vien daži izredzētie, bet visi ļaudis. Tomēr, tikai retais pakļaujas Dieva plānam, ļaujot savām problēmām tuvināt sevi Viņam.

(turpinājums sekos)