GARĪGĀM PĀRDOMĀM - 8.turpinājums
GARĪGĀM PĀRDOMĀM
Maikls Velss
“PROBLĒMAS, DIEVA KLĀTBŪTNE UN LŪGŠANA”
8.turpinājums
II daļa
Šķēršļi šaurajā ceļā
Ja mēs secinām, ka nespēsim paši pārvarēt savas problēmas un sākam meklēt to risinājumu pie Dieva, mēs izkļūstam laukā no Dieva piltuves un speram soli uz šaurā ceļa, kurš ved Viņa klātbūtnē. Tikmēr, kamēr mūsu uzmanības lokā ir tikai pati problēma, apmierinātais ienaidnieks nepievērš mums uzmanību. Tomēr, līdzko mēs saprotam, ka atbrīvošanās ir meklējama vienīgi Dievā un uzsākam savu ceļojumu tuvāk pie Viņa, ienaidnieks sāk satraukties, jo ticīgie, kuri mājo Dieva klātbūtnē, „pārpārim paliek uzvarētāji.” Tāpēc ienaidnieks novieto šaurajā ceļā veselu rindu šķēršļu, mēģinot piespiest kristieti griezties atpakaļ. Es esmu nodarbojies ar simtiem ticīgo no dažādām zemēm, un esmu ievērojis zināmu konsekvenci šķēršļu sistēmā, kurus ienaidnieks būvē, lai traucētu kristiešiem tuvoties Tēva tronim, no kura plūst spēka straumes ikvienam ticīgajam. Tagad aplūkosim dažus izplatītākos šķēršļu veidus.
- Bailes
Bailes tikt atraidītam
Ļoti daudzi ļaudis izprot savu nepieciešamību pēc tuvības ar Dievu, bet tomēr baidās no tās un turpina izvairīties. Kāpēc gan cilvēks varētu negribēt ikdienas gozēties sava Pestītāja staros? Ļoti daudziem bailes no šādas tikšanās sakņojas agrāk piedzīvotajos noraidījuma gadījumos un tas ir izraisījis viņos sajūtu, ka līdzko viņi tuvosies Dievam, arī Viņš tos atstums. Viņu domu gaita ir apmēram šāda: „Man tik ļoti sāpēs, ja Dievs mani atraidīs, tāpēc es labāk izvairīšos no Dieva, lai izvairītos no sāpēm.” Šādas bailes raksturīgas Ādamam pēc grēkā krišanas („Mani pārņēma bailes … un es paslēpos”) un arī Pēterim („Kungs, aizej no manis”). Šādiem apsvērumiem ir zināms pamats, jo tad, kad mēs esam pievīluši citus ļaudis, viņi parasti novēršas no mums. Mēs zinām, ka esam pievīluši Dieva cerības un tāpēc uzskatam, ka arī Viņš no mums novērsīsies. Tomēr Dievs nedarbojas tā kā cilvēki un Viņu nevar vērtēt tāpat kā cilvēkus. Tas, kurš aicina jūs Savā tuvumā, ir žēlsirdības Dievs un protams, ka Viņš neatstums jūs tad, kad beidzot būsiet pie Viņa nonākuši.
Ļaudis novēršas no homoseksuālista, no prostitūtas, no valdonīgas sievietes, tenkotāja, dzērāja, no iedomīga un paštaisna cilvēka, bet Dievs no viņiem nenovēršas. Viņiem ir jāsaprot, ka, lai gan viņu uzvedība ir grēcīga, Dievam tomēr rūp un sāp viņu liktenis. Žēlsirdīgā Dieva sirds ir sāpju pārpilna, redzot Savas radības kroni tik nožēlojamā stāvoklī.
(turpinājums sekos)
