Īsumā par projektu

Projekts “Ģeoloģija cilvēkiem ar redzes traucējumiem un cilvēkiem ar invaliditāti” ir paredzēts cilvēkiem ar invaliditāti, tai skaitā cilvēkiem ar redzes invaliditāti, kuriem nav piekļuves iespējas ģeoloģiskiem objektiem. Šie cilvēki vai nu redzes zuduma dēļ vai mobilitātes ierobežojumu dēļ nespēj vizuāli priecāties par varenajiem ģeoloģiskajiem objektiem, jo pieejamība tiem bieži vien ir ierobežota. Izmantojot digitālos līdzekļus un tehnoloģijas, projekta mērķis ir sniegt cilvēkiem ar invaliditāti iespējas izbaudīt ģeoparku pieredzi un iepazīstināt viņus ar Zemes zinātnēm. 

Projekta mērķis ir nodrošināt izglītības rīkus (kartes un interaktīvu audiovizuālo saturu), kas dos iespējas skolām, skolotājiem, skolēniem un cilvēkiem ar redzes invaliditāti attālināti izprast ģeoparkus, kā arī atvieglos navigāciju cilvēkiem ar invaliditāti reālos ģeoparku apmeklējumos. Projekta laikā tiks izstrādātas divas lietotnes:

• Pirmā lietotne pārveidos attēlus un ģeoloģiskos pierādījumus, piemēram, fosilijas, akmeņus vai pārakmeņojušos kokus skaņā. Kad tas notiek, cilvēks ar redzes invaliditāti var pieskarties skārienekrānam un “sajust” fosilijas vai ģeoloģisko pierādījumu formu atbilstoši skaņas izmaiņām.
• Otrā lietotne attiecas uz kartēšanas un navigācijas lietojumprogrammu ar īpašām funkcijām cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Izmantojot šo kartēšanas lietotni, ģeoparka apmeklētājiem tiek sniegta palīdzība, lai pārvietotos teritorijā, it īpaši tiem, kuriem ir invaliditāte. Šis maršruts var būt pieejams arī citiem apmeklētājiem vai nu apmeklējot ģeoparku, vai arī izmantojot interaktīvo vietni.

Mūsu mērķis ir nodrošināt šai lietojumprogrammai papildu iespējas, piemēram, augšupielādēt attēlus, videoklipus un svarīgu informāciju, kas saistīta ar ģeoparkos atrodamajām apskates vietām. Tādejādi programma būs noderīga un sniegs interesantu informāciju gan reālu, gan virtuālu apmeklējumu laikā. To varēs izmantot studenti ģeoloģijas stundās un cilvēki ar invaliditāti, kuriem nav iespējas papmeklēt ģeoparku klātienē. 

Lai sasniegtu augstāk minētos projekta mērķus, Liepājas Neredzīgo biedrības pārstāvjiem, līdzīgi kā citu valstu pārstāvjiem, jāpiedalās vēl divās starptautiskās projektu sanāksmēs, četrās studentu un skolotāju izglītības pieredzes apmaiņās Spānijā, Latvijā, Kiprā un Itālijā, kā arī visbeidzot jāpiedalās noslēguma konferencē par projekta rezultātu un tehnisko darbu izplatīšanu par projekta tēmām. Plašāka informācija par projektu pieejama: www.g4vid.eu/lv.

Pieredzētais Lesbas salā

Pirmajā dienā visi partneri satikās neformālā gaisotnē kādā grieķu restorāniņā, kurā baudījām dažādus grieķu ēdienus, piemēram, dolma (vīnogu lapu tīteņi ar rīsiem), grieķu salātus, ceptus kalmārus, ceptas sardīnes u.c. gardumus. Nākamajā dienā piedalījāmies konferencē ar visiem projekta partneriem, kuras laikā mums pastāstīja par Lesbas salu, kas iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, un tās ģeoloģisko nozīmi pasaules kartē. Tāpat projekta galvenais koordinators no Patras Universitātes iepazīstināja partnerus ar projekta mērķiem un plāniem, kā, kopīgi sadarbojoties, mēs varētu izveidot iepriekšminētās programmatūras un izglītības rīkus. Šajā tikšanās reizē arī katram projekta partnerim bija jāiepazīstina ar sevi un jāpastāsta par savas valsts ievērojamākajiem ģeoparkiem vai ģeoloģiskajiem apskates objektiem. Arī Liepājas Neredzīgo biedrība prezentēja sevi, kā arī pastāstīja par 10 popolārākajiem ģeoloģiskajiem objektiem Latvijā. Pēc iepazīšanās diskusijas veidā izspriedām katra partnera iesaisti projekta mērķu īstenošanā.

Pārakmeņojošos koku iepazīšana un ģeoparka apmeklējums

21. jūlijā devāmies stundas braucienā uz salas austrumu daļu, lai apmeklētu Lesbas salas Pārakmeņojošos koku mežu. Šis mežs sastāv no 20 milj. gadu veciem sekvojas kokiem un priedēm, kas pārakmeņojušies vulkāniskās darbības rezultātā pirms vairākiem miljoniem gadu. Tas, protams, nav kupls mežš, kur koki pārvērtušies akmenī. Šajā kalnainajā teritorijā izklaidus apskatāmas izraktās koku fosilijas. Nekad neviens no mums nebija pieredzējis tik neparastu dabas parādību kā pārakmeņojies koks. Tas bija kā masīvs akmens gabals (līdzīgs kvarcam), ar akmenņainu koka mizu, ar dažādām risām un rūsganiem, violetiem krāsojumiem. Tā kā šiem kokiem galotne nav saglabājusies un daudzi no tiem bija cilvēka auguma augstumā, tajā skaidri varēja redzēt koku gadskārtu līnijas, kas bija iekrāsojušās rūsganos toņos. Profesors/ģeologs Ilias gan paskaidroja, ka šiem kokiem tā vecumu nebūtu pareizi noteikt, jo miljoniem gadu atpakaļ šajā reģionā bija subtropu klimats un laikapstākļi mainījās tik strauji, ka koka vecumu nevar mērīt gadskārtās, bet drīzāk sezonās. Vislielākais ģeoparka lepnums ir pārakmeņojies koks, kas ir 7 metrus augsts un apkārtmērā sasniedz 8,5 metrus.

Savos iespaidos par ģeoparka apmeklējumu dalās Liepājas Neredzīgo sporta kluba “Ezerkrasts” valdes priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Briežkalns: “Vislielāko priekšstatu par pārakmeņojušajiem kokiem deva tā iztaustīšana. Nekad nevarētu pateikt, ka tas ir bijis koks, jo iztaustot šķita, ka taustu akmeni. Interesants arī bija gida stāstījums par to, kā šīs fosilijas ir izveidojušās. Tas deva papildus izpratni un ļāva labāk iztēloties visus dabas procesus, kas notikuši apkārt, kā arī iztēloties to, kā šī vieta izskatās šobrīd.”

Pēc meža apmeklējuma devāmies uz ģeoparka muzeju, kur varējām gan apskatīt, gan aptaustīt dažādas fosilijas, kas atrastas uz salas. Tāpat gids mums pastāstīja vairāk par vulkāniskajiem procesiem, kas notikuši uz salas 300 miljonu gadu atpakaļ, un kā tas ieteikmējis apkārtējo vidi un klimatu. Vēl liels pārsteigums bija Gigantiskā deinotēra apakšžokļa modelis, kura oriģinālā fosilija atrasta Krētas salā. Šis dzīvnieks dzīvojis 8 - 9 miljonus gadus atpakaļ un bijis līdzīgs mūsdienu zilonim,taču tā ilkņi sasnieguši 1,5 metru garumu un auguši no ziloņa apakšžokļa ar izliekumu uz leju (mūsdienu zilonim ilkņi aug no augšžokļ ar izliekumu uz augšu). 

Ģeoparka apmeklējums deva priekšstatu un idejas, kā izveidotajā lietotnē cilvēkiem ar redzes traucējumiem un cilvēkiem ar invaliditāti pēc iespējas labāk nodot informāciju par ģeoprakā apskatāmajām ģeoloģiski nozīmīgajām vietām 

Nākamajā dienā ar partneriem tikāmies vēl vienā tikšanās reizē, lai pārrunātu projekta administratīvos jautājumus, kā arī izdiskutētu, kā veidot iepriekšminētās programmatūras tā, lai tās būtu saprotamas, noderīgas un viegli pielietojamas cilvēkiem ar redzes traucējumiem un cilvēkiem ar invaliditāti. 23. jūlijā devāmies ekskursijā pa salas galvaspilsētas Mitilini vēsturisko centru, kā arī apmeklējām vēsturisko pili, kura daļēji saglabājusies no 14. gs. Pils šobrīd tiek atjaunota, taču paviesojāmies bunkurā, kurā senos laikos 700 iedzīvotāji varēja slēpties no uzbrukumiem, kā arī pagrabā, kurā joprojām uzkrājas dzeramais ūdens 4000 kubikmetru tilpumā - to senie iedzīvotāji izmantoja dzeršanai. Bija padomāts arī par neredzīgajiem cilvēkiem. Pils mūrus varēja iztaustīt uz taktilas kartes, kura bija aprīkota audioatskaņošanas funkciju un objektu nosaukumiem Braila rakstā. 

Esam pateicīgi projekta partneriem par sirsnīgo uzņemšanu un pārliecinoši varam apgalvot, ka grieķi ir ļoti viesmīlīga tauta.

Nākošais brauciens būs studentu un skolotāju izglītības pieredzes apmaiņa Spānijā, kurā piedalīsimies no 18. – 22. oktobrim.