Tāpat kā iepriekšējās reizēs, semināra laikā apspriedām tādas tēmas kā emocionālā inteliģence, invaliditātes veidi, diskriminācija, stereotipi un aizspriedumi, inteliģentas valodas lietojums, redze dažādos vecumos un universālā dizaina principi. Pārrunājām arī praktiskus ieteikumus komunikācijai ar cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību vai fiziskās attīstības un garīgās vai intelektuālās attīstības traucējumiem. 

Empātiska pieredze caur praktiskiem uzdevumiem

Lai šoferi iegūtu empātisku pieredzi un spētu kaut nedaudz iejusties cilvēku ar redzes invaliditāti un cilvēku ar kustību ierobežojumiem ikdienā, izmantojot tiflotehniku un palīgierīces, katram bija jāveic dažādi praktiski uzdevumi.

Semināra laikā dalībnieki uzvilka simulācijas brilles, kas atspoguļo dažādas acu slimības – katarakta, glaukoma, bojājums stiklveida ķermenī, tīklenes atslāņošanās, sānu redze, tuneļredze, cukura diabēts –, lai saprastu, kā cilvēki ar šādiem redzes traucējumiem redz pasauli. Tāpat caur praktisku demonstrāciju dalībnieki varēja redzēt, kā pareizi apsēdināt neredzīgu cilvēku, neradot lieku diskomfortu un apmulsumu. 

Semināra otrajā daļā šoferiem tika dota iespēja iejusties neredzīga cilvēka ikdienā. Dalībnieki sadalījās pa pāriem un katram tika uzvilkts acu apsējs, taču vienam no pāra tika iedots baltais spieķis. Uzdevums bija orientēties sociālās rehabilitācijas un izziņas centra “Dvēseles veldzes dārzs” teritorijā, izmantojot vadlīniju sistēmu un citus orientierus un maņas. Šoferiem bija iespēja arī iepazīt interaktīvo stendu “Dievs radīja”, kurā varēja iztaustīt Latvijā sastopamus graudaugus, kokus, dzīvnieku ādas un akmeņus. Katram bija jāmēģina uzminēt dažādos objektus un bez redzes tas nācās diezgan grūti. “Sajūtu parku” šoferi iepazina caur smaržu, tausti un garšu. Viņi varēja baudīt ziedošo rožu aromātu un izaicināt sevi, mēģinot pēc smaržas, garšas un taustes uzminēt dažādu garšaugu nosaukumus, kas aug augstajās dobēs. Šo uzdevumu pildot, šoferi saprata, cik sarežģīti ir orientēties vidē un atpazīt dažādas lietas, ja tiek atņemta maņa, ar kuru ikdienā uztver lielāko daļu informācijas. 

Dalībnieki varēja arī iesēsties ratiņkrēslā un mēģināt ar to pārvietoties. Šī pieredze parādīja, cik svarīga ir pielāgota vide cilvēkiem ratiņkrēslos un atbilstoša ceļa seguma veidošana, pa kuru būtu ērti pārvietoties. 
Semināra noslēgumā semināra vadītājs Māris Ceirulis jautāja dalībniekiem: “Kas jums personīgi visvairāk noderēja no šīs dienas semināra, vai, kas aizķēra?”
“Liels paldies! Tagad varēsim mācīt arī citus!”, izteicās kāds no šoferiem. 

Apkopojot seminārā pieredzēto, ir skaidrs, ka pamatā šoferiem ir aptuvena nojauta par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām un zināšanas par likumdošanu, kas saistītas ar cilvēku ar invaliditāti pārvadāšanu. Taču, kā atzina viena no pasākuma dalībniecēm: “It kā tu zini, bet tik dziļi tu ikdienā neiedomājies par šiem jautājumiem”. Tādēļ šādos seminārus piedalīties ir vērtīgi ikvienam un īpaši svarīgi tiem, kuriem ikdienā varētu būt saskarsme ar šiem cilvēkiem, lai katrs zinātu, kā labāk komunicēt, saprast un palīdzēt šiem cilvēkiem.
_______________________________________________________________
Seminārus par tēmu "Apmācība jautājumos par invaliditāti" rīko SIA “Latvijas Neredzīgo Biedrības Rehabilitācijas Centrs” sadarbībā ar Liepājas Neredzīgo biedrību Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta “Palīdzēsim cits citam iedrošinot un praktiski atbalstot” (Nr. 26/2.8.5.) ietvaros.

   
Liepājas pilsētas pašvaldības finansēts
Nevalstisko organizāciju sociālās iekļaušanas projekts
“Palīdzēsim cits citam iedrošinot un praktiski atbalstot” 
Nr.26/2.8.5.