Tāpat kā iepriekšējās reizēs, semināra laikā apspriedām tādas tēmas kā emocionālā inteliģence, invaliditātes veidi, diskriminācija, stereotipi un aizspriedumi, inteliģentas valodas lietojums, redze dažādos vecumos, universālā dizaina principi, servisa suņi un transporta pakalpojumu nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti. Pārrunājām arī praktiskus ieteikumus komunikācijai ar cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību vai fiziskās attīstības un garīgās vai intelektuālās attīstības traucējumiem. 

Lai šoferi iegūtu empātisku pieredzi par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem ikdienu, izmantojot tiflotehniku un palīgierīces, katram bija jāveic dažādi praktiski uzdevumi.
Dalībnieki uzvilka simulācijas brilles, kas atspoguļo dažādas acu slimības – katarakta, glaukoma, bojājums stiklveida ķermenī, tīklenes atslāņošanās, sānu redze, tuneļredze, cukura diabēts –, lai saprastu, kā cilvēki ar šādiem redzes traucējumiem redz pasauli. Tāpat, caur praktisku demonstrāciju dalībnieki varēja redzēt, kā pareizi apsēdināt neredzīgu cilvēku, neradot lieku diskomfortu un apmulsumu. 

No praktiskiem uzdevumiem līdz empātijai

Semināra aktivitāšu jeb praktiskajā daļā šoferiem tika dota iespēja iejusties neredzīga cilvēka ikdienā. Dalībnieki sadalījās pa pāriem un vienam tika uzvilkts acu apsējs un iedots baltais spieķis, taču otram vajadzēja būt kā asistentam. Uzdevums bija orientēties sociālās rehabilitācijas un izziņas centra “Dvēseles veldzes dārzs” teritorijā, izmantojot vadlīniju sistēmu un citus orientierus un maņas. Pēc kāda brīža abi no pāra samainījās lomām, lai katrs varētu iejusties neredzīga cilvēka ikdienā. 

Nonākot pie interaktīvā stenda “Dievs radīja”, abiem bija jāuzvelk acu apsēji un jāiztausta Latvijā sastopamus graudaugus, kokus, dzīvnieku ādas un akmeņus. Atpazīt dažādos objektus bez redzes bija diezgan grūti. Tik daži, kuri iepriekš strādājuši ar graudu pārstrādi, varēja pēc taustes atpazīt graudus. Pēc tam abiem no pāra vajadzēja uzticēties savām maņām un viens otram, pavadot viens otru kā neredzīgs-neredzīgo “Sajūtu parkā”. Tur viņi varēja baudīt ziedošo rožu aromātu un izaicināt sevi, mēģinot pēc smaržas, garšas un taustes uzminēt dažādu garšaugu nosaukumus, kas aug augstajās dobēs. 
Dalībnieki varēja arī iesēsties ratiņkrēslā un mēģināt ar to pārvietoties, lai izjustu paši, cik svarīga ir pielāgota vide cilvēkiem ratiņkrēslos un atbilstoša ceļa seguma veidošana, pa kuru būtu ērti pārvietoties. 

Kaut arī šoferi semināra sākumā izteicās, ka apzinās cilvēku ar invaliditāti vajadzības un iespējas, semināra praktiskie uzdevumi ir atstājuši paliekošu iespaidu par to, cik svarīgi ir būt empātiskam un pielietot emocionālo inteliģenci saskarsmē ar cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Pieredzētais aizķēra viņus sajūtu līmenī un ļāva novērtēt to, ka viņi var redzēt.

Ja šādi semināri būtu saistoši kāda cita uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darbiniekiem, aicinām sazināties ar Liepājas Neredzīgo biedrību pa tālr. 22007874.
_______________________________________________________________
Seminārus par tēmu "Apmācība jautājumos par invaliditāti" rīko SIA “Latvijas Neredzīgo Biedrības Rehabilitācijas Centrs” sadarbībā ar Liepājas Neredzīgo biedrību Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta “Palīdzēsim cits citam iedrošinot un praktiski atbalstot” (Nr. 26/2.8.5.) ietvaros.

   
Liepājas pilsētas pašvaldības finansēts
Nevalstisko organizāciju sociālās iekļaušanas projekts
“Palīdzēsim cits citam iedrošinot un praktiski atbalstot” 
Nr.26/2.8.5.