Liepājas pilsētas pašvaldības finansēts
Nevalstisko organizāciju sociālās iekļaušanas projekts
„Tava lielā iespēja būt iesaistītam, piederīgam, noderīgam” 2019
Nr. 3.19/SOC 

Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta „Tava lielā iespēja būt iesaistītam, piederīgam, noderīgam” (Nr. 3.19/SOC) sociālā iekļaušanas kursa “Dzīves skola” ietvaros, š.g. 30. maijā notika saskarsmes nodarbība, kurā Ilze Vainovska, onkoloģisko pacientu un tuvinieku atbalsta biedrības “Dzīvības koks” Liepājas nodaļas vadītāja, stāstīja par biedrību, tās darbību un cilvēkiem, kā arī savu hobiju – dzintara siešanu. 

Biedrība “Dzīvības koks”

Viese uzsāka nodarbību ar vēstījumu par sevi: “Vajag darīt ne tikai tas kas patīk, bet arī tas, kas ir svarīgs.” Brīvprātīgais darbs onkoloģisko pacientu un tuvinieku atbalsta biedrībā "Dzīvības koks" ir ļoti svarīgs. Ilze sauc sevi par izdzīvotāju un uzskata, ka cilvēki, kuri pārvarējuši vēzi dažreiz pazūd, tādēļ viņiem nepieciešama vieta, kurā socializēties, pārrunāt savas domas, sajūtas un iegūt atbalstu. Liepājas nodaļā tikšanās pacientiem un viņu tuviniekiem notiek katra mēneša otrajā otrdienā pulksten 17:30. Tikšanās vieta var tikt mainīta, taču pēdējos gadus gandrīz droši visas sanākšanas notiek Liepājas pašvaldības Sociālā dienesta mācību telpā, kas atrodas Veidenbauma ielā 3. 

Biedrība „Dzīvības koks” sadarbībā ar nozares ekspertiem un speciālistiem izstrādājusi psihosociālās rehabilitācijas programmu „Spēka Avots”. Reizi gadā onkoloģiskajiem pacientiem ir iespēja pieteikties valsts apmaksātai nometnei 6 dienu garumā, kurā pacienti tiekas ar ārstiem, terapeitiem, vingro, noskaidro visus sev interesējošos jautājumus un iegūst psiholoģisku atbalstu. Nodrošināta gan nakšņošana, gan ēdināšana. Parasti nometne notiek Rīgas apkārtnē, jātiek uz Rīgu un no turienes aizved uz norises vietu. Psihosociālā rehabilitācija ir process, kura laikā cilvēks mācas sadzīvot ar sevi un savu diagnozi, uzkrāj spēkus un enerģiju, lai spētu palīdzēt ne tikai sev, bet arī citiem.

Par vēža saslimšanām

Nodarbības vadītāja uzskata, ka gan smēķētājs, gan nesmēķētājs var saslimt ar vēzi. Protams, ir dažādi kairinātāji, kas var izraisīt nelabvēlīgo šūnu dalīšanos, piemēram, neveselīgs uzturs, kaitīgi ieradumi, un stress. Ja ģimenes medicīnas vēsturē ir šāda veida saslimšanas, būtu jāsaudzē sevi un jāveic vajadzīgās pārbaudes. Plaušas būtu labi pārbaudīt reizi gadā, arī sieviešu līniju, izmantot iespēju arī veikt skrīningu pēc valsts uzaicinājuma saņemšanas. Dažreiz sievietes pašas jūt sev bumbulīšus, un tos ir jāpārbauda. Visgrūtāk ir atklāt vēzi zarnās, jo šo orgānu ir grūti izmeklēt. Ilze stāsta, ka cilvēki parasti jūtas izteikti noguruši, jo vēža šūnas apēd enerģiju un tad rodas sakāpināta vēlme ēst saldumus. Profilaksei, kā jau visi ārsti iesaka, dzert daudz ūdens, vingrot, uzņemt vitamīnus un minerālvielas un ierobežot saldumu daudzumu. Ja nogurums nepāriet, jāveic asins analīzes, ar kurām var noteikt iekaisumu. Svarīgi zināt, ka katram reizi gadā ģimenes ārsts var izrakstīt nosūtījumu uz bezmaksas asins ainu. Ja ir aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu, ģimenes ārsts izraksta speciālu kodu (Zaļais koridors), kas nodrošina iespēju tikt pie ārsta 2 mēnešu laikā. Problēma ir tā, ka nav pietiekami daudz speciālistu, lai varētu izmantot šo priekšrocību. 

Dzintara siešana

Runājot par pozitīvākām lietām, Ilze pastāstīja par savu “maizes” darbu – dzintara siešanu. Dzintars ir 40 – 70 miljonu gadu vecs. Lai saglabātu dzintara dabisko formu un tas nebūtu jāurbj, tiek izmantota dzintara siešanas metode, kas gabaliņu notur vietā. Sarunu gaitā atklājās arī citi dzintara izmantošanas veidi. Piemēram, taisot dzintara ūdeni vai tēju, var veicināt vielmaiņu un “izskalot organismu”. To taisa uz 50 gramiem mazo dzintariņu uzlejot pusotru litru vārītu ūdens, tam uzliek lupatiņu un liek dienu pastāvēt, un tad to var dienas laikā izdzert. Ir arī degvīna dzintara uzlējums, kuram jāstāv 2 mēnešus. Augstais alkohola saturs no dzintariem velk ārā dzintarskābi, kam ir pretiekaisuma iedarbība, to var lietot arī apaukstēšanās gadījumā, locītavu sāpju mazināšanai. Nodarbību vadītāja arī interesējas par mezglošanu un rādīja dažādus mezglu paveidus. Viņa stāstīja arī par zudušo latvju mezglu rakstu, kurā katrs mezgls apzīmē kādu burtu. Mezglojot dažādas kombinācijas, cilpas un divus kontrastējošus pavedienus, var izveidot dažādus vēstījumus.

Nākamā tikšanās reize paredzēta 13. jūnijā plkst. 11:00 Liepājas Neredzīgo biedrības Smukajā istabā, kad saskarsmes nodarbībā ciemosies Liepājas Neredzīgo biedrības ilggadēja biedre Edīte Tankelsone. Lūgums nodarbībām iepriekš pieteikties, zvanot pa tālruni +371 26056026 vai 63407141, vai personīgi piesakoties Liepājas Neredzīgo biedrības Projektu daļā pie Zandas vai Jeļenas.
______________________________________________________________________________
Projektu līdzfinansē Liepājas pilsētas pašvaldība. Par saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.