Liepājas pilsētas pašvaldības finansēts
Nevalstisko organizāciju sociālās iekļaušanas projekts
“Vērtīga un aktīva katra diena Liepājā”  2020
Nr. 1./20/SOC 

Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta “Vērtīga un aktīva katra diena Liepājā” (Nr. 1./20/SOC) ietvaros 5. novembrī devāmies ekskursijā uz Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli. Ekskursijas laikā gids pastāstīja mums par katedrāles vēsturi; varējām aplūkot tās skaisto iekšdari un dzirdēt vareno ērģeļu skanējumu.

Katedrāles vēsture

Ekskursijas sākumā gids mums stāstīja par baznīcas būvniecības vēsturi. To sāka celt 1742. gadā. Lai baznīca turētos, tās pamatos dzina lielus ozola pāļus, jo zem baznīcas ir smilšaina un nestabila zeme. Līdz 1750. gadam tai tika celtas sienas, griesti, kolonnas, vēl pēc pāris gadiem no Zviedrijas atveda vara plāksnes, lai uzliktu jumtu. Izrādās baznīca tika būvēta no ķieģeļiem, kas krāsoti dzeltenā krāsā, bet torņi bija krāsoti spīdīgā melnā krāsā, taču restaurējot baznīcu, torņus tomēr izvēlējās nekrāsot tumšus. Pēc tam vēl 8 gadus tapa iekšdare. 1758. gadā notika baznīcas iesvētīšana. Tai par godu ostā aptuveni 40 kuģi tika svinīgi izrotāti, lai atzīmētu lielo notikumu. Šajā laikā baznīca gan neizskatījās tik grezna, cik tā izskatās mūsdienās. Pašā sākumā tai zeltījumu nebija vispār un tikai pēc kāda laika tika apzeltīta kanceleja, pateicoties kādas kundzes ziedojumiem. Ap 1760. gadu sākās lielie apzeltīšanas darbi. 

Augstākais altāris un lielākās mehāniskās ērģeles

Pirmais, ko ikviens ieraudzīja ienākot katedrālē, bija krāšņais 13 metru augstais altāris, kas Latvijā ir pats augstākais. Tas izveidots ļoti augstā kvalitātē – itāļu Baroka stilā. Gids mums pastāstīja par figūrām un simboliem, kas iekļauti altārī. Hercoga Bīrona laikā katedrālē tika izbūvēta grezna loža hercogam altāra labajā pusē par godu tam, ka viņš palīdzēja Liepājai cīnīties ar Rīgas un Jelgavas aristokrātiem. Pats lielākais katedrāles lepnums ir pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, kuras brauc apskatīt ceļotāji no visas pasaules. Tām ir saglabāta sākotnējā sistēma, kurā ērģelnieks mehāniski atver vārstus stabulēs, lai radītu skaņu. Šobrīd ērģelēm ir 7000 stabules un 131 reģistrs. Pirmā un otrā pasaules kara laikā vācu karavīri vēlējās izplēst ērģeļu stabules kara vajadzībām, taču tās nosargāja. 

Abus karus baznīca pārcieta, patiesībā Liepājā neviena baznīca kara laikā necieta un netika iznīcināta. Taču laika zobs dara savu. 90 – tajos gados pamatos ieraktie pāļi satrunēja un viena baznīcas puse sāka nosēsties. Tādēļ 2000 gadu sākumā tika izveidots baznīcas atjaunošanas fonds, ar kura palīdzību baznīcu iespējams uzturēt tādu, kādu mēs to redzam šodien. Lai baznīca neturpinātu grimt, tai visapkārt iebadīti 9 metrus gari – kopumā 450 pāļi.

Ekskursijas noslēgumā tie, kuri vēlējās, varēja uzkāpt vietā, kur kādreiz atradās baznīcas jumts jeb tagadējā skatu tornī. Tur baudījām Liepājas panorāmas skatu 360 grādu leņķī un varējām pat saskatīt jūrā bangojošos viļņus, kurus šodienas stiprais vējš spēcīgi dzenāja uz priekšu.
____________________________________________________________________________
Projektu līdzfinansē Liepājas pilsētas pašvaldība. Par saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.