Liepājas pilsētas pašvaldības finansēts
Nevalstisko organizāciju sociālās iekļaušanas projekts
“Vērtīga un aktīva katra diena Liepājā”  2020
Nr. 1./20/SOC 

Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta “Vērtīga un aktīva katra diena Liepājā” (Nr. 1./20/SOC) ietvaros 22. oktobrī apmeklējām Liepājas Dabas māju Zirgu salā, lai uzzinātu vairāk par dabu mums apkārt. Šoreiz gides pavadībā iepazinām Latvijas purvus, to nozīmi dabā un mūsu dzīvēs.

Purvu nozīmē dabā 

Izklāstot dažādus interesantus faktus, ekskursijas laikā mēs uzzinājām, kāpēc purvs cilvēkam ir labs un kāpēc katram vajadzētu uz to doties. Purva gaiss ir antibakteriāls, jo tajā mītošie augi izdala vielu, ko dēvē par fitoncīdiem. Tie ir plaši sastopami arī sīpolos, ķiplokos, rutkos un mārrutkos, kurus šajā laikā ikvienam vajadzētu lietot pastiprināti imunitātes stiprināšanai. 

Katram bija iespēja arī aptaustīt purva ūdeni un sūnas, un uzzināt par to nozīmi dabā. Spagu sūnas purvā darbojas kā sūklis. Tās uzsūc sevī 10 – 20 reizes vairāk ūdens nekā tās sver. Tās rada “neredzamo ūdeni”, tādēļ, ejot pa purvu, šķiet, ka tas nemaz nav tik mitrs. Purvi arī pasargā mūs no plūdiem. Valstīs, kurās purvu nav, ir lielāka iespēja piedzīvot plūdus. Tāpat purva ūdeni var uzskatīt par vienu no tīrākajiem saldūdens avotiem, jo tas izfiltrējas cauri vairākiem purva slāņiem. No tā varētu pat pasmelt ūdeni un padzerties.

Pa purvu pastaigāties tāpat vien noteikti nav droši, jo daudzās vietās tas var būt ļoti dziļš un bīstams. Vislabāk ir pārvietoties pa purva laipām, taču, ja nav citas iespējas, visstabilākā purva zemsedze ir vietās, kur aug virši. Ekskursiju dalībniekiem bija iespēja arī izjust pašiem, cik nestabili ir pārvietoties uz nedrošām purva zemsedzēm, izmēģinot simulācijas pakāpienus. 

Purva augu izmantošana ārstniecībā

Sūnu purvos sastopamos augus jau izsenis izmanto ārstniecībā. Purvā augušā rasene, vaivariņi, virši, dzērvenes un priede var stiprināt imunitāti un palīdzēt tikt galā ar dažādām saslimšanām. Raseni un vaivariņus vajadzētu gan lietot, konsultējoties ar ārstu, jo pārmērīga to lietošana var radīt negatīvu efektu. Tāpat šos augus nevajadzētu izmantot akūtu infekcijas slimību gadījumā, jo tie var paātrināt infekcijas izplatīšanās gaitu. 

Mēs varējām arī aptaustīt tā saucamo “Latvijas dziedējošo naftu” jeb kūdras dūņas, kuras joprojām tiek izmantotas ārstniecības nolūkos. Tās izmanto kā pretsāpju līdzekli un dažādu smagu traumu ārstēšanai. To gan ieteicams lietot ārsta uzraudzībā. Tāpat sūnām ir līdzīgs efekts kā ceļmallapām – tās var likt uz pušumiem, lai neveidotos iekaisums un apturētu asiņošanu. Izrādās purvā sastopamās sūnas senos laikos izmantoja jumtu siltināšanai, izvietojot tās starp koku zariem. 

Ekskursijas noslēgumā katram bija iespēja iepazīt Madagaskaras šņācošos prusakus, kurus drosmīgākie arī aptaustīja. Tos Dabas mājā speciāli audzē kā barības avotu Austrālijas audējskudrām, kuras stikla terārijā uzbūvējušas lielu pūzni, un atrodas laboratorijā.
____________________________________________________________________________
Projektu līdzfinansē Liepājas pilsētas pašvaldība. Par saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.