- Labdien! Kāds, lūdzu, ir Tavs amats un kā Tevi sauc?
- Labdien! Es esmu Ilze Kārkliņa un vadu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Liepājas filiāli.
- Cik ilgi Tu jau to dari?
- Jau no pagājušā gadsimta.
- Super! Būs jau gadsimts :) 
- Citreiz iedomājos, ka es varētu būt viena no senākajām personām šajā ēkā, un Tu varētu būt nākamais. Tie, kas visilgāk šeit ir strādājuši.
- No 80tajiem gadiem?
- 90tajos gados es nācu strādāt bibliotekāres dekrēta atvaļinājuma laikā. Būs apmēram 25 gadi. Par traku varbūt!?
- Kā to ņem, tas var būt arī diskutējams jautājums.
- Vai ir kaut kas mainījies no tā laika, kad Tu sāki strādāt?
- Daudz kas mainās. Mainās grāmatu formāts bibliotēkā. Ir daži lasītāji, kas nemainās - viņiem drīz būs jau 100 gadi! Kad es sāku, visi piņķerējās ar magnetafona lentēm. Pēc tam nāca kasešu laiki, tagad disku un USB jeb zibatmiņu laiki. 
- Runa ir par audio grāmatām?
- Jā, bet tās nav vienīgais formāts bibliotēkā. Mums ir gan Braila raksta gan palielinātās drukas, gan parastās iespieddrukas grāmatas.
- Kādās valodās ir grāmatas?
- Krievu valodā ir mazāk, pārsvarā, protams, ir latviešu.
- Kā ir ar Braila grāmatām?
- Brailu maz lasa, bet ir arī tādi lasītāji, kas to mācās pašreiz. Mums ir viena kundze, kas mācās Brailu, viņai veicas labi. Jaunākās Braila un redzīgo raksta grāmatas pasūtam no Rīgas bibliotēkas izmantojot starpbibliotēku abonementu.
- Cik aptuveni ir lasītāju?
- Vairāk kā 300 lasītāju. Ir arī tādi, kas nav Liepājas Neredzīgo biedrības biedri, bet tuvumā dzīvo. Daudz ir attālināto lasītāju, kuriem audiogrāmatas diskos vai zibatmiņās sūtam pa pastu.
- Es esmu dzirdējis par izmaiņām, ka audiogrāmatas tagad var lasīt visi cilvēki.
- Pērn nomainījās autortiesību likuma 22.panta 1.daļa, un līdz ar to paplašinās mūsu lasītāju loks. Līdz šim apkalpojām pamatā vājredzīgus un neredzīgus cilvēkus. Šobrīd pakalpojumi tiek sniegti arī iedzīvotājiem ar lasīšanas un drukātā teksta uztveres grūtībām, personām ar fiziskiem traucējumiem vai citām grūtībām, piemēram, disleksiju. Piedāvājam audio grāmatas dažādiem sociāliem aprūpes centriem, pensionāru dienas centriem u.c. 
- Vai jūs to dariet?
-Jā, piedāvājam savus pakalpojumus un slēdzam sadarbības līgumus ar  pansionātiem un publiskām bibliotēkām.
- Cik bieži ienāk jaunās audio formāta grāmatas?
- Jaunas audiogrāmatas diskos saņemam reizi 2–3 mēnešos, bet ir arī tehnoloģisks jaunums- varam lejuplādēt audio failus no bibliotēkas “mākoņa” internetā. Gada laikā tiek ielasītas apmēram 70 jaunas audiogrāmatas.
-  Kā Tu raksturotu vidējo lasītāju?
- Vidējo bibliotēkas lasītāju es labi pazīstu :). Zinu, kas katram patīk, ko piedāvāt, kāds diktors patīk, grāmatas garums, tēmas. Zinu arī to, kas “krīt uz nerviem”, un ko nekādā gadījumā nepiedāvāt. Nedrīkst “nošaut greizi”, jo tad lasītājs vairs nenāks.
- Kādi jaunumi bibliotēkā ir paredzami tuvākā nākotnē?
- Šobrīd bibliotēkai ir jauna mājaslapa un drīzumā tā dos iespēju audioierakstus iegūt lejuplādējot. 
- Pastāsti, lūdzu, tagad par sevi! No kura puses Tu nāc?
- Esmu liepājniece.
- Kur esi mācījusies?
- Mācījos Liepājas mākslas skolā, pēc tam Liepājas Pedagoģiskajā institūtā. Visādos kursos, nesen ieguvu bibliotekāra kvalifikāciju.
- Es vēl zinu, ka Tu ar podiem ņemies, respektīvi, ar mālu.
- Jā, man ir dažādi hobiji, ar kuriem aizraujos, tai skaitā ar keramiku, taisu keramikas traukus.
- Vai Tev ir arī sava keramikas darbnīciņa?
- Viss notiek mājās virtuvē, speciāla darbnīciņa nav gan. Tas ir tāds vakara hobijs. Lai arī pabeidzu šuvēju nodaļu, tomēr šūt man nepatika. Toties patīk keramika.
- Un vēl kāds ir tavs hobijs?
- Ceļot man patīk, zvēri man patīk.
- Un grāmatas par zvēriem?
- Nē, izņemot Dž.Darela “Mana ģimene un citi zvēri”. Bieži klausu lasītāju ieteikumiem. Tā kā Darela grāmatas bija “robs manā izglītībā”, tad es tomēr noklausījos un man ļoti patika.
- Jautājumi rodas sarunas laikā. Varbūt pastāsti, kur ir tā vieta, kur vistālāk Tu esi aizceļojusi?
- Vistālāk varētu būt Libāna, Beiruta.
- Nopietni!
- Jā, sanāca tieši pirms visiem kariņiem, apmēram pirms 6–7 gadiem. Arī Marokā pirms tam. Man patīk austrumu kultūras, piem., Turcija.
- Diezgan daudz esi izceļojusies.
- Eiropā dažās vietās tikai neesmu bijusi. 
- Kuldīgā, piemēram :) 
- Arī pa Latviju ceļoju, man ļoti patīk ikvasaras ceļojumi pa Vidzemi.
- Varbūt Tev ir brāļi un māsas?
- Brāļi man ir divi, abi dzīvo tālu, viens laukos, otrs Āfrikā.
- Ok, kur ir lauki?
- Lauki ir ļoti tālu.
- Mums beigās būs sanākusi diezgan pagara intervija. Kādas pārmaiņas ir bibliotēkas darba laikos? Vai viss pa vecam? Tas laikam mūsu klausītājiem un lasītājiem būtu jāzina.
- No 9:00 līdz 18:00
- Teikšu paldies par interviju, un kā ierasts – vai ir kāds novēlējums Taviem klientiem, bibliotēkas lasītājiem?
- Protams jaukus literāros piedzīvojumus! Taču aizmirsām pieminēt bibliotēkas audioliteratūras pulciņu, kuram drīz būs 2 gadu jubileja. Sanākam reizi mēnesī, katru otro otrdienu, un runājam par literatūru. Tēmas visdažādākās, kādas iepriekš izvēlamies, piemēram, Jautrais audio, Detektīvromāni u.c. Es veidoju tematiskos audogrāmatu katalogus, notiek arī audiogrāmatu vērtēšana un balsošana “piecu puķu sistēmā”.
- Kāpēc tieši piecas puķes, var jau būt pieci sērkociņi vai piecas karotes?
- Nu tāpēc, ka citiem ir zvaigznes :) , mums ir piecas puķes. Arī man kā bibliotekārei šis vērtējums noder, jo vadoties pēc tā, es varu rekomendēt labākās grāmatas arī tiem lasītājiem, kuri nav pulciņā.
- Cik apmēram nāk cilvēku uz šo pulciņu?
- Mēs esam kādi padsmit cilvēki. Ir kodols, kuri nāk vienmēr. Bet tad nāk arī, kā es viņus saucu, literatūristi, cilvēki no malas, kas lasa redzīgo rakstu.
- Vai tu strādā viena vai Tev ir palīgs?
- Man ir uzticamā Mirdziņa, mazais, labais gariņš. Vispār viņa ir datorspeciālists, un būtu pelnījusi atsevišķu interviju.
- To es noteikti kaut kad izdarīšu.
- Viņa ir viens no pirmajiem datoriķiem kopš datoru rašanās laikmeta.
- Latvijā?
- Jā, Latvijā :)
- Viss, tālāk viņa man pati stāstīs. Ar šo intrigu mēs arī beigsim. Paldies Tev mīļš un lai veicas turpmākajā darbā!