Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
18.05.2012 Autors: LNB

 
 
 
                 
 
 
      
     DĀNIJAS VIZĪTES LAIKĀ IZSTRĀDĀTAIS LABĀS PRAKSES APKOPOJUMS
       
      No š.g. 19. līdz 24. martam Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.1DP/1.5.2.2.2./11/APIA/SIF/142 „Liepājas Neredzīgo biedrības personāla kvalitatīvās izaugsmes veicināšana” ietvaros deviņi Liepājas biedrības darbinieki un brīvprātīgie devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Dāniju. Šī brauciens notika ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. 92.07 % no šī Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
 
      Analizējot braucienā redzēto un dzirdēto, esam apkopojuši labās prakses piemērus, kurus nākotnē mēs varētu ieviest savā darbā.
 
      Vizītes laikā pārliecinājāmies par to, ka, lai arī Latvija ņēmusi no Dānijas piemēru savas sociālās sistēmas izveidē, tās tomēr ir ļoti atšķirīgas. Abās valstīs ir atšķirīgi finansēšanas modeļi un sociālo pakalpojumu nodrošinājums.
 
      Dānijā ir vairāki desmiti nevalstisko organizāciju ar struktūrvienībām visā Dānijā, kuras aizstāv cilvēku ar invaliditāti intereses. Iepazīstoties ar dažām no šīm organizācijām, konstatējām, ka nevalstiskās organizācijas saņem finansējumu no valsts un pašvaldībām. Katra no organizācijām saņem zināmu naudas summu no nodokļa, kas tiek iekasēts no azartspēļu un loteriju organizēšanas. Naudas summa atkarīga no organizācijas darbības apmēriem un biedru skaita. Arī pie mums būtu nepieciešams panākt to, ka valsts finansē nevalstisko organizāciju darbību. Nevalstiskās organizācijas, kuras pārstāv cilvēku ar invaliditāti un savas mērķa grupas intereses, veicina šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā, mazina atstumtību, kā arī veicina saliedētas sabiedrības veidošanos. 
 
      Dānijā katrā nevalstiskā organizācijā ir cilvēki, kuri darbojas politisko jautājumu risināšanā valsts un pašvaldību līmenī, finanšu resursu piesaistē, lai atbilstoši pārstāvētu cilvēku ar invaliditāti intereses. Arī mums Latvijā būtu nepieciešami labi apmaksāti darbinieki nevalstisko organizāciju sektorā, kuri spētu cīnīties un lobēt cilvēku ar invaliditāti tiesības. Novērojām to, ka katra organizācija pamatā darbojas šaurā darbības laukā, savas mērķa grupas interesēs, piemēram - universālā dizaina jomā. Savukārt, Liepājas Neredzīgo biedrība universālā dizaina principu ieviešanā ņem vērā visu cilvēku intereses, kas ir jau daudz plašāks un mērķtiecīgāks darbs. 
 
      Pozitīvi vērtējam to, ka Dānijā, cilvēkam iegūstot invaliditāti, viņš var saņemt visu nepieciešamo atbalstu – tiek nodrošināta profesionāla sociālā rehabilitācija, cilvēks tiek nodrošināts ar asistentu, nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, kā arī motivēts iesaistīties darba tirgū, kur atbalstu sniedz valsts. Piemēram - fleksiblais darbs, kad valsts kompensē daļu atalgojuma cilvēkam ar invaliditāti par darba laiku, ko viņš nespēj nostrādāt sava veselības stāvokļa dēļ. Visu augstākminēto palīdzību un atbalstu persona var saņemt sev nepieciešamā apjomā un laikā. Ar katru cilvēku tiek strādāts individuāli. Asistentu, tehnisko palīglīdzekļu, invaliditātes pabalstu piešķiršanu izvērtē un piešķir pašvaldība.
 
      Latvijā asistentu palīdzība, tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas iespējas un to nodrošinājums ir ierobežoti. Arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus valsts apmaksā tikai noteiktā apmērā – cilvēkam rehabilitācijā vidēji tiek piešķirtas 300 stundas gadā. 
 
      Viens no labās prakses piemēriem ir tāds, ka Dānijā jaunieši ar invaliditāti darbojas savā organizācijā, arī aktīvi piedalās politikas veidošanā, organizē brīvā laika pavadīšanas iespējas (sporta klubi, baseins, ekstrēmie sporta veidi), organizē vietējās un starptautiskās nometnes. Šo pieredzi centīsimies pārņemt arī savā organizācijā. Jau šobrīd Liepājas Neredzīgo biedrības padomes loceklis Arturs Līvmanis ir uzsācis sarunas ar Dānijas jauniešu organizāciju par turpmāko sadarbību.
 
      Iepazīstoties ar Dānijas Neredzīgo biedrības darbību, tās virzieniem un struktūru, pārliecinājāmies, ka arī mūsu biedrībā būtu nepieciešams attīstīt finanšu piesaistes metodes. Dānijas organizācijā šo darbu veic vairāki cilvēki, tādā veidā efektīvāk piesaistot papildus līdzekļus organizācijas pamatdarbības vajadzībām. Šim mērķim tiek gatavotas kartiņas, kalendāri un uzlīmes ar organizācijas logo un rekvizītiem, kas veicina organizācijas popularizēšanu un līdzekļu piesaisti. Šo pieredzi esam ņēmuši vērā un š.g. aprīlī, izsūtot Lieldienu apsveikumus fiziskām un juridiskām personām, pievienojām vēstules ar lūgumu ziedot līdzekļus Liepājas Neredzīgo biedrības jaunveidojamā Sociālā rehabilitācijas centra cilvēkiem ar invaliditāti „Dvēseles Veldzes Dārzs” renovācijai. 
 
      Dānijas Invalīdu organizācija regulāri seko līdzi likumdošanas izmaiņām, aizstāv un pārstāv invalīdu intereses tiesību sargājošās iestādēs, ar skaitļiem un faktiem pierāda politiķiem nepieciešamību atbalstīt cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, jo ieguvums no tās ilgtermiņā ir lielāks nekā īstermiņa sociālais atbalsts. Latvijā nav pētījumu, kas ilgākā laika posmā analizētu sociālās palīdzības pakalpojuma saņēmēju, kā arī cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanos, kļūstot par nodarbinātu personu. 
 
      Šobrīd Latvijā ir tikai viens atbalsta pasākums, lai veicinātu minētās mērķgrupas nodarbinātību – subsidētās darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti, kuri ir reģistrējušies NVA. Tas ir Nodarbinātības valsts aģentūras finansēts un administrēts pasākums, kas pieejams tikai ierobežotam cilvēku skaitam. Latvijā būtu nepieciešams ieviest vēl citus atbalsta pasākumus, kas ļautu iesaistīt un integrēt darba tirgū lielāku skaitu cilvēku ar invaliditāti, piemēram - sociālie uzņēmumi u.c.
 
      Vēl varam minēt arī par brīvprātīgo darbu nevalstiskajās organizācijās Dānijā. Tas izveidojies jau vairāk kā 100 gadus atpakaļ. Ar likumu ir noteikts tas, ka vietējās pašvaldībās darbojas brīvprātīgie, kuru starpā ir arī paši invalīdi. To uzdevums ir aizstāvēt invalīdu tiesības, pievēršot uzmanību viņu vajadzībām. Tāpat tiek apmācīti brīvprātīgie darbinieki, kuri organizē dažāda veida aktivitātes jaunattīstības valstīs, kā, piemēram, Ugandā, Nikaragvā un Bolīvijā. Arī Liepājas Neredzīgo biedrībā ir cilvēki, kuri jau sen darbojas kā brīvprātīgie, veicot šo darbu ar lielu atbildības sajūtu, negaidot par to samaksu.
 
      Šī brauciena laikā esam ieguvuši idejas, pieredzi un kontaktus, kas ļaus uzlabot darbu mūsu biedrībā. Latvijas nevalstiskajām organizācijām kopumā ir aktīvāk jāizmanto Eiropas Savienības sniegtās iespējas, projektu veidā jāpiesaista tās rīcībā esošie finanšu līdzekļi, lai labāk apzinātu citu valstu pieredzi, ko varētu izmantot savas organizācijas kapacitātes stiprināšanā, aktivitāšu dažādošanā un mērķa grupas apstākļu dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tomēr esam guvuši arī atziņu, ka ar daudz mazākiem naudas līdzekļiem, nekā citu valstu kolēģiem, spējam darīt diezgan daudz mūsu cilvēku labā. Šī bija vērtīga pieredze, kuru varēsim pielietot turpmākajā darbā, palīdzot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
      
 
 
 
 
 
 
 
 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.