Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
21.06.2013 Autors: LNB

 

 
 
 
 
 Šoreiz Liepājas Neredzīgo biedrības mājas lapā vēlamies publicēt interviju ar Eiropas Sociālā fonda „Cilvēk, nepaliec malā – iesaisties!” Nr.1DP/1.4.1.2.4./11/APIA/NVA/024 projekta vadītāju, Liepājas Neredzīgo biedrības priekšsēdētāju Māri Ceiruli.
 
- Labdien!
- Labdien!
- Pastāsti lūdzu, kas tu esi, tātad, vārdu, uzvārdu, un uzreiz varu pateikt, ka es sarunājos ar Liepājas Neredzīgo biedrības priekšsēdētāju, visi jau mēs viņu pazīstam, bet ja nu šis rakstiņš aizies kaut kur tālāk, tad viņš ar sevi tagad iepazīstinās, un pasaki lūdzu, kas tu tieši esi par amatpersonu šajā Eiropas Sociālā fonda „Cilvēk, nepaliec malā – iesaisties!” projektā?
- Liepājas  Neredzīgo  biedrības projektā „Cilvēk, nepaliec malā – iesaisties!”, kuru mēs esam uzrakstījuši Eiropas Sociālajam Fondam (ESF), esmu šī projekta vadītājs - Māris Ceirulis.
- Pastāsti lūdzu, kā vispār radās šāda ideja tieši par šādu projektu, tajā, cik es saprotu, ir iesaistīti pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēki kā arī cilvēki ar invaliditāti?
- Ideja radās izejot no reālās dzīves jeb pieprasījuma tāpēc, ka visu laiku mūsu biedrība nodrošina dažādus pakalpojumus, mūsu prioritāte ir un paliek neredzīgi, vājredzīgi cilvēki, bet arvien vairāk sāk izrādīt interesi arī cilvēki ar cita veida invaliditātēm, bet mēs viņus oficiālajā valsts rehabilitācijas programmā, kas ir paredzēta neredzīgiem cilvēkiem, nevarējām iekļaut, vienīgā iespēja bija iesaistīt cilvēkus Liepājas Domes sociālā dienesta apmaksātajos pulciņos - pīšana, mezglošana un citos, bet tādās plašākās aktivitātēs cilvēkus nevarējām iekļaut. Pensionāri un arī citi cilvēki ar invaliditāti jautāja vai biedrībā būs kaut kādas nodarbības, vai mēs nevarētu nākt kaut ko darīt – apgūt ādas apstrādi, floristiku, darboties ar trenažieriem un tā tālāk, un izejot no tā, mēs tad arī izveidojām šo projektiņu – uzrakstījām, iesniedzām un tajā  šobrīd ir deviņi moduļi, kuros cilvēki var darboties. Viens no tādiem ļoti veiksmīgiem moduļiem, kur strādāja Ūna Inģe, bija „Dzīves skolas modulis”, cilvēki nāca un mācījās dažādas dzīves prasmes, savstarpēji dalījās savā pieredzē, brauca uz dažādām vietām skatīties, klausīties, iepazīties un sadraudzēties. Protams arī pārējie moduļi, piemēram, tas pats pirts modulis, kas mums bija pirmo reizi, nu tāds jauns, man šķiet, ka tas arī bija ļoti veiksmīgs tādā ziņā, ka sievietes atsevišķi varēja doties vairākas – pusotru vai divas stundas uz pirtiņu reizi divās nedēļās un tāpat arī vīrieši, tā kā arī ļoti vērtīgs modulis. Tāpat arī pensionāriem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ļoti pieprasīta bija datormācība, cilvēki arī labprāt nāca un mācījās, jo diemžēl daudziem cilvēkiem radinieki un tuvinieki ir ārzemēs un tad mācījās  „Skaipā” sarunāties, kādu e – pastu uzrakstīt, tas principā viņiem bija tāds diezgan nozīmīgs notikums un tāpat arī internetā atrast kādu informāciju, darboties Draugiem.lv, nu tā kā diezgan plaši. Un vēl viens tāds, kas manā skatījumā liels ieguvums, ka cilvēki varēja braukt lauku vidē uz mūsu "Dvēseles veldzes dārzu", tā ir rehabilitācija lauku vidē cilvēkiem ar invaliditāti, Ziemupē, pagājušajā gadā ļoti intensīvi cilvēki brauca, šogad mazliet mazāk, tagad tur vairāk tieši tie dažādie darbi darāmi, bet katrā ziņā iespēja joprojām vēl ir un cilvēki, tie kas brauc, ir priecīgi un vienīgais jautājums, ko daudzi cilvēki jautā, kas būs tālāk, kad projekts noslēgsies.
- Jā, ar to es tieši gribēju turpināt, kas būs tālāk, bet to pēc tam apskatīsim. Vai ir zināms aptuveni skaits, cik cilvēku - klientu piedalījās šajā pensionāru projektā?
- Šajā projektā bija paredzēts, ka piedalīsies 80 cilvēku, pieprasījums bija lielāks, iespēju robežās centāmies pieprasījumu apmierināt, mēģinājām iekļaut citās nodarbībās, kas neattiecās tiešā veidā uz šo projektu, bet mērķgrupas dalībnieki bija, tātad tieši 80 cilvēki.
- Astoņdesmit cilvēki, un cik no tiem bija pensionāri un cik bija cilvēku ar invaliditāti?
- Nepateikšu precīzi, bet man šķiet, ka bija tā, divdesmit cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un sešdesmit pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki.
- Nu, tagad projekts drīz noslēgsies, projekts iet uz beigām, aktivitātes lēnām, lēnām noslēdzas. Vai turpmāk arī ir doma piedāvāt šiem cilvēkiem kaut ko jaunu?
- Jā, es domāju, ka šis projekts ir pierādījis, ka ir derīgs, vajadzīgs, cilvēki jūtās iesaistīti un arī atbildīgi, ka viņiem kaut kas tiek uzticēts, viņi ir šeit gaidīti, jo, kad cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, kad īsti viņš sabiedrības apritē nav, viņam jau tie kontakti jeb kontaktu loks arī samazinās, šeit viņš to var atkal paplašināt. Cilvēkiem, kuri nāca uz šīm nodarbībām, jāteic, arī bija pavisam grezni - viņiem pat pusdienas tika pasniegtas, protams, tas jau arī mazliet tā kā motivē, vēl papildus tāds kā bonusiņš klāt. Bet nu ēšana, es ticu, ka tas nebija pats galvenais, bet tas tomēr arī ir svarīgi, bet nodarbības kā tādas un tā sadraudzība, un tas rezultāts man šķiet daudziem bija liels ieguvums un tādēļ esam uzrakstījuši jaunu projekta pieteikumu Sabiedrības Integrācijas Fondam (SIF). Ar tādu domu, iesniedzām lielajā projektu programmā projektu, kura pirmajā kārtā jau esam dabūjuši atbalstu un ceram, Dievs dos, arī otro kārtu izturēsim, tad varēsim kādas no aktivitātēm turpināt. Bet paralēli nupat arī es biju Saeimā pie sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas kundzes, kur arī runājām par projektu ilgtspēju, esmu runājis arī ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli, kā arī ar dažādiem ierēdņiem, esam rakstījuši jau daudzas un dažādas vēstules, kā nodrošināt šiem veiksmīgajiem, sekmīgajiem projektiem ilgtspēju. Tas ir arī viens no projektu pieteikumu kritērijiem, bet nevalstiskajām organizācijām nav tik lielas iespējas, lai varētu tā brīvi turpināt, jā patīk, jā ir labi un raujam tik vaļā, bet tam visam ir vajadzīgs finansiāls segums, jo paši cilvēki jau šeit nākot neko nemaksāja, kāds par viņiem maksāja.
- Un saki lūdzu, cik tad ilgi gāja šis projekts?
- Projekts ilga, man šķiet pusotru gadu, aptuveni, jāpaskatās precīzi. Iesākumā bija arī ļoti laba motivācijas programma, kad četrdesmit stundu garumā cilvēks varēja atnākt un piedalīties dažādās aktivitātēs un saprast, ko tad viņš īsti grib.
- Es atvainojos, ka tevi pārtraucu, tā kā izvēlēties?
- Izvēlēties, jā. Tad, kad cilvēkam iedod pagaršot teiksim, nu noliek priekšā piecas konfektes un saka visas tās ir garšīgas, viņš saka, nē, nav garšīgas, man jāpagaršo, tad kad pagaršo, tad viņš saprot, kuras ir garšīgākas. Arī šeit viņš pamēģināja, pieņemsim tādus un tādus rokdarbus, vai arī datorus vai vēl kaut ko un tad viņš varēja izvēlēties, jo tieši šīs praktiskās nodarbes, tas jau ir tas labākais, nevis tā vienkārši, atnāc darīsim un gan jau būs labi, nē atnāc, pamēģini, saproti, ja tev tas patīk, turpini, ja nē, labi skatāmies kaut ko citu.
- Varbūt, ka Tu jau esi dzirdējis no pašiem projekta dalībniekiem kādas atsauksmes, viedokļus par šo projektu – ir vajadzīgs, nav vajadzīgs, tieši pašu cilvēku domas, varbūt, ka ir gadījies aprunāties ar cilvēkiem, ka ir kaut ko izteikuši?
- Neliekuļojot un neko nepārspīlējot, bet tiešām, paldies Dievam, un paldies visiem kolēģiem, kas to centās īstenot, nodrošināt - vislabākās atsauksmes, cik nu ir dzirdētas ar vienu vienīgu jautājumu, ka gribētos, lai projekts varētu turpināties, tātad atsauksmes tiešām ir labas. Interesanti, ka informācija izplatījās no pašu cilvēku vidus, cits citam stāstot un nākot šeit, jā, mums nevajadzēja likt avīzē daudzos sludinājumus – nāciet, piedalieties, kā ir bijis ar citām mērķgrupām, mums šajā ziņā netrūka cilvēku nevienu brīdi, tātad labākā reklāma ir tieši  pašu cilvēku liecības.
- Nu skaidrs, tātad mēs varam tādā kā noslēgumā teikt, ka cilvēki ir ļoti apmierināti un vēlas šādas aktivitātes turpināt?
- Noteikti tas arī ir jādara, ja ir pieprasījums, jābūt ir arī piedāvājumam, bet nu skaidrs, ka mums tagad ir jāpieliek pūles, lai dabūtu kādu finansētāju, lai mēs viņam spētu pierādīt, ka tiešām šis projekts bija labs un turpinājums ir vajadzīgs, protams ar dažādām korekcijām, pilnveidojumiem, uzlabojumiem, bet tas, ka cilvēki nevēlās vairs atgriezties mājās un sēdēt atkal savās četrās sienās, tas ir skaidrs, tādēļ noteikti ir jābūt nodrošinājumam.
- Nu, jā labi, tad ceram, ka mēs turpmāk varēsim dabūt finansējumu arī šim projektam  līdzīgiem projektiem - ne tikai pensionāriem, bet arī citiem projektiem, veiksmi darbā un paldies par interviju!
- Jā, paldies, vēlos tikai piebilst to, ka daudzi fondi, kuri tagad sludina konkursus, saka, ka vajag inovatīvus pakalpojumus, šis bija gana inovatīvs projekts, kurš pierādīja to, ka šiem cilvēkiem ir vajadzīgs atbalsts un praktiska palīdzība un komunikācija. Tādēļ inovatīvi projekti ir labi, bet tai pašā laikā tie projekti, kuri jau ir pārbaudīti, ka viņi ir derīgi, vajadzīgi un pakalpojumi ir pieprasīti, tad arī tos jāturpina finansēt. Par to arī runāju ministrijās un citur, bet pagaidām protams vēl tā tik ātri risinājums visam tam nenāk, bet nu cerēsim!
- Jā, labi paldies!
 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.