Šī konference notika ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par konferences norisi atbild Liepājas Neredzīgo biedrība. 93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

 
Ierosinājumi nodokļu politikas pilnveidošanai.

 

·         Ja darba devējs nodarbina cilvēku ar invaliditāti, tad tiek dotas nodokļu atlaides darba devēja sociālajam nodoklim no 24,09% uz 15%.

 

Likumprojekts

 

 

Izdarīt likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8.nr., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 3., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 94.nr.) šādu grozījumu :
 

Papildināt 18.panta pirmo daļu ar pirmo punktu šādā redakcijā: 

Papil

„1) Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs ir cilvēks ar invaliditāti un tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 26 procenti, no kuriem 15 procentus maksā darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs – cilvēks ar invaliditāti.”
 

·         Subsidētās darba vietas tiek veidotas uz ilgāku laiku pēc esošās shēmas 3 gadi + vēl papildus 3 gadi jau ar valsts finansējuma samazinājumu (valsts maksā 80%, uzņēmējs 20%; tad      valsts 70%, uzņēmējs 30%; tālāk valsts 60%, uzņēmējs 40%) kopā sanāk seši gadi.
 

·         Sociālo uzņēmumu izveidošana. Sociālo uzņēmumu politikas izstrāde un ieviešanas mehānisms.
 

·         Kvotu sistēmas ieviešana valsts uzņēmumos un pašvaldībās (uz katriem … cilvēkiem … % cilvēki ar invaliditāti).
 

·         Darba tests – tiek noslēgts brīvprātīgā darba līgums, un cilvēks ar invaliditāti kādu noteiktu laiku (piemēram nedēļu) izmēģina varēs viņš šo darbu strādāt vai nē.

 

Likumprojekts

 

Izdarīt „Darba likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 10.nr.; 2005, 12., 22.nr.; 2006, 21.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 47.nr.; 2011, 62.nr.) šādu grozījumu :

 

Papildināts ar 39.¹ pantu šādā redakcijā:

 

"(39.¹) Darba tests – Darba līgums uz noteiktu laiku, kur darbinieks – cilvēks ar invaliditāti un darba devējs vienojas par veicamo darbu un darba samaksu uz noteiktu darba izmēģinājuma laiku."

 

Darba likums ir pieņemts 2001.gada 20.jūnijā un stājies spēkā 2002.gada 1.jūnijā. Darba likums reglamentē darba tiesiskās attiecības un ir saistošs darba devējiem un darbiniekiem.

Šī brīža situācija ir tāda, ka darba devējs nav motivēts nodibināt darba saistības ar darbinieku – cilvēku ar invaliditāti. Darba devējs nav pārliecināts vai darbinieks – cilvēks ar invaliditāti spēs veikt attiecīgo darbu, attiecīgā kvalitātē kā to vēlas darba devējs un, lai darba devējam nerodas zaudējumi. Lai gan Eiropas Savienībā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta nodarbinātībai cilvēkiem ar invaliditāti, nereti  ir sastopama tāda situācija, ka darba devējam nav informācijas, par to, kādas ir darba devēja tiesības, iespējas un atvieglojumi, lai nodibinātu darba tiesiskās attiecības ar darbinieku – cilvēku ar invaliditāti, kā arī trūkst līdzekļu, lai to izdarītu. Līdz ar to ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Darba likumā, kas paredzētu darba devēja un darbinieka – cilvēka ar invaliditāti darba testu – noslēgtu darba līgumu uz noteiktu laiku, kur darbinieks – cilvēks ar invaliditāti izmēģina jaunos darba pienākumus un konstatē vai spēj vai nespēj veikt dotos darba pienākumus, tālāk nodibinot darba tiesiskās attiecības likumā noteiktā kārtībā.

Savukārt Valsts darba inspekcijai (turpmāk – VDI), ierodoties pie darba devēja, šis noslēgtais darba tests būtu kā pierādījums reģistrētai nodarbinātībai.

Ņemot vērā to, darba devēji izvairīgi nodibina darba tiesiskās attiecības ar darbinieku – cilvēku ar invaliditāti, izveidojas situācija, kad cilvēkiem ar invaliditāti trūkst līdzekļu, lai sevi nodrošinātu. Projekta mērķis ir atbalstīt cilvēkus ar invaliditāti, lai viņi varētu dibināt darba tiesiskās attiecības un darboties kādā nozarē, kurā spēj tikt galā ar uzdotiem darba pienākumiem, turklāt saņemot par to atalgojumu.

 

·         Tiek apmācīti speciālisti darbam ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte. Pēc tam viņi strādā kā konsultanti – eksperti, kuri apmāca darba devējus un nepieciešamības            gadījumā ir arī kā asistenti. Šis konsultants ir NVO pārstāvis (mēnesī viņš strādā vismaz ar 10 invalīdiem)
 

·         Ja cilvēks ar invaliditāti nodibina mikrouzņēmumu, tad UIN nodoklis 5-7%