Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
12.06.2015 Autors: LNB

 

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. – 2014.g. perioda programmas „NVO fonds” un Sabiedrības Integrācijas fonda finansēta projekta 
„Pilnveidojot sevi sabiedrībai” 
Nr. 2012/EEZ/DAP/MAC/014/3/NAC/004

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Igauniju š.g. 19.–22.maijs

No š.g. 19. līdz 22.maijam deviņi Liepājas Neredzīgo biedrības darbinieki un brīvprātīgā darba veicēji, EEZ projekta „Pilnveidojot sevi sabiedrībai” Nr.2012/EEZ/DAP/MAC/014/3/NAC/004/2015 ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju. Brauciena mērķis bija apmeklēt divas lielākās Igaunijas pilsētas – Tallinu un Tartu. Pateicoties mūsu kaimiņvalsts Igauijas kolēģu atsaucībai un projekta mājas lapas administratora Vernera Šteinberga cītīgi saplānotajai darba kārtībai, š.g. 19.maija rītā varējām doties ceļā. 
Ceļā devāmies ar biedrības busiņu, tāpēc varējām iepazīties arī ar dažādām vietām vēl tepat Latvijā, kā piemēram Staiceli, kurā atbilstoši Universālam Dizainam izveidots pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti sporta laukums, tajā atrodas arī SIA „Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs „Staicele"”. Tālāk mūsu ceļš veda uz Igauniju, pa ceļam vēl aplūkojām Keilas gleznaino ūdenskritumu un vēlā vakara stundā sasniedzām galvaspilsētu Tallinu. 
Nākamais 20.maija rīts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā iesākās ar plānotajām tikšanām. Kā vienu no pirmajiem apmeklējām sociālo uzņēmumu „Hariner”, tur, kā mums pastāstīja tās vadītāja, tiek ražotas dažādas saimniecībai noderīgas birstes, apstrādātas kartona kastes, ražoti korķīši majonēzes un kečupa pudelēm. Noieta tirgus saražotajai produkcijai ir gan pati Igaunija, gan arī Lietuva un Latvija. Regulāri produkcija tiek piedāvāta arī gadatirgos, dažādās Igaunijas pilsētās. Uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk kā 28 darbinieki – no tiem apmēram 70% strādājošie ir cilvēki ar redzes invaliditāti, bet pārējie ar citiem funkcionāliem traucējumiem. Ikvienam no šiem darbiniekiem tiek nodrošināta viena ceturdaļslodze, protams pie lielāka pasūtījuma, strādāt drīkst arī vairāk.
Nākamais tikšanās punkts bija Ziemeļu Igaunijas Neredzīgo asociācija Tallinā. Tajā tikāmies gan ar asociācijas priekšsēdētāju, gan viņas palīdzi. Viņas dalījās pieredzē par asociācijas darbu, par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, par jautājumiem, kuri tiek risināti valstiskā līmenī. Līdzīgi kā tas notiek mūsu organizācijā arī tur tiek rakstīti projekti, lai piesaistītu Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Notiek sadarbība ar citām nevalstiskajām organizācijām, ar Labklājības ministriju. Asociācijai pašai ir arī savs žurnāls, tas tiek izdots jau 15 gadu garumā. Vairākas reizes gadā asociācija izsūta informāciju par nodarbībām, kuras notiek biedrībā, lai cilvēki, kuri vēlas piedalīties, varētu pierakstīties. Tur ir arī izveidota „Tumšā virtuve”, kurā ēdiens tiek gatavots un baudīts pilnīgā tumsā. Jau 15 gadus tajā pašā ēkā pie asociācijas darbojas arī masāžas skola, tādējādi dodot iespēju cilvēkiem ar invaliditāti apgūt masiera profesiju. Noslēgumā arī mums tika dota iespēja izbaudīt masāžas seansu, kuru veica neredzīgi masieri.
Tās pašas dienas pēcpusdienā mūsu ceļš veda tālāk uz nākamo tikšanās vietu, rehabilitācijas centru – skolu, bērniem ar vāju redzi un dzirdi. Šī iestāde, kā mums pastāstīja, savu darbību uzsākusi 1994.gadā un tajā bērni gan mācās, gan uzturas diennakti no pirmdienas līdz piektdienai. Skolā ir izveidots arī bērnudārzs. Skolā bērni mācās no 1. līdz 9. klasei, savukārt bērni ar redzes problēmām mācās vienu gadu ilgāk. Iestāde veiksmīgi sadarbojas ar partneriem no Somijas, no ASV, kā arī raksta un realizē vietēja mēroga projektus. Skola darbojas arī kā sociālās rehabilitācijas organizācija, valsts no viņiem pērk sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai tos varētu nodrošināt gan bērniem, gan pieaugušajiem ar redzes un dzirdes problēmām. Valsts apmaksāts ir arī surdotulks.
Tā nu mūsu viesošanās Tallinā arī šajā vakarā tuvojās noslēgumam, vēl tikai neliela ekskursija pilnā plaukumā ziedošajā Tallinas botāniskajā dārzā un skats no televīzijas torņa uz pilsētu. Tālāk jau ceļš veda uz mūsu nākamo pieturas punktu - Tartu. Vakarā vēl neliela pastaiga pa pilsētu, pirms nākamajā dienā norunātajām tikšanām. 
Nākamās dienas rīts Tartu iesākās ar viesošanos Tartu pilsētas domes Sociālās labklājības departamentā. Tajā mums tika prezentēts pārskats par sociāliem jautājumiem cilvēkiem ar invaliditāti. Pašvaldības pārstāvis informēja, ka valsts ir tā, kas izstrādā noteikumus, kādā veidā šis atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti tiks sniegts. Sociālās apdrošināšanas komisija, ir tā, kas strādā ar sociāliem pabalstiem, pensijām, atbild arī par sociālo rehabilitāciju. Pašvaldība sniedz sociālo atbalstu vietējai sabiedrībai, atbalsta arī dažādas nevalstiskās organizācijas. Pašvaldībā darbojas konsultants, kurš konsultē cilvēkus ar invaliditāti. 
Tartu pavisam kopā ir 25 Nevalstiskās organizācijas un katrai organizācijai par katru savu biedru gadā ir iespējas saņemt14 euro lielu līdzfinansējumu. Nevalstiskām organizācijām tāpat, kā tas šobrīd ir arī pie mums, tiek dota iespēja piedalīties pašvaldības izsludinātajos projekta konkursos un saņemt līdzfinansējumu uz trīs gadiem. Tas, mūsuprāt, ir tas stabilais pamatiņš uz kā vispār nevalstiskā organizācija var pastāvēt. 
Vēlāk mūsu ceļš jau kopā ar Tartu pilsētas domes Sociālās labklājības departamenta pārstāvi veda uz Tartu  Dienas centru cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Dienas centrs pieder pašvaldībai un finansējumu šis centrs saņem gan no valsts, gan pašvaldības. Centru apmeklē vairāk kā 150 cilvēki gan ar garīgās attīstības traucējumiem, gan cita veida saslimšanām. Uz vietas notiek arī dažāda veida nodarbības – darbs ar koku, rokdarbi, darbs virtuvē, pirts. Cilvēki nodarbībās gūst dažādas praktiskas iemaņa, kuras ir veiksmīgs pamats arī tam, lai cilvēks ar invaliditāti, atbilstoši savām spējām, varētu atgriezties darba tirgū. Centrā darbojas virtuve, kurā tiek gatavotas pusdienas gan pašiem centra apmeklētājiem, gan nogādāšanai uz veco ļaužu namiem Tartu, dienā vidēji tiek sagatavotas 150 porcijas, dažiem cilvēkiem ar invaliditāti ir darbiņš.
Nākamais pieturas punkts bija Igaunijas Neredzīgo sporta asociācija, tās vadītājs iepazīstināja mūs ar organizācijas darbu, uzzinājām par dažādiem sporta veidiem, kuros ir iespēja piedalīties cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tā ir vieglatlētika, peldēšana, šaušana ar lāzeršauteni, galda teniss neredzīgajiem. Katru gadu Igaunijā norisinās arī sporta čempionāti galda spēlēs. 
Kā viena no pēdējām viesošanās vietām bija Tartu reģiona neredzīgo biedrība un sociālais uzņēmums. Šīs iestādes sociālajā uzņēmumā strādā 23 cilvēki, visi ar redzes invaliditāti. Uzņēmums nodarbojas ar ielu tīrīšanas mašīnu birstu izgatavošanu, ražo birstes kājslauķiem, kā arī veic dažādus iepakojuma darbus. Produkcijas noietu tirgus ir Somija, Igaunija, Latvija un Norvēģija. Darbs galvenokārt tiek nodrošināts pēc pasūtījuma. 
Savukārt, Neredzīgo biedrībā uz vietas redzējām sociālās rehabilitācijas vajadzībām iekārtotās nodarbību telpas - datorapmācībai, rokdarbiem. Uz vietas biedrībā darbojas sieviešu un vīriešu estrādes ansamblis, ir pūtēju orķestris, ir galda spēles un norisinās dažāda veida turnīri. 
Pēc šīs organizācijas apmeklējuma mūsu pieredzes apmaiņas brauciens lēnām tuvojās noslēgumam, vēl tikai neliela izklaide Tartu AHHAA Zinātnes centrā, tad vakara noslēgums - pieredzes apmaiņas brauciena rezumē un nākamās dienas rīts – mājupceļš.
Kopumā šis brauciens bija ļoti vērtīgs, uzzinājām un redzējām daudz ko jaunu, esam ieguvuši gan idejas, gan pieredzi, gan kontaktus. Staigājot pa pilsētām, vērojām arī Vides un informācijas pieejamību ielās, transportā, iestādēs u.c. Secinājām, ka Universālā Dizaina principi ne visur Tallinā un Tartu tiek ievēroti, Liepāja tomēr ir pieejamāka pilsēta cilvēkiem ar invaliditāti. Bet pats galvenais - esam guvuši atziņu, ka arī kaimiņvalstu nevalstiskās organizācijas līdzīgi kā tas ir pie mums, mērķtiecīgi un ar degsmi cīnās par savu eksistenci, par to, lai cilvēkiem ar invaliditāti sniegtu to labāko.

Projekts „Pilnveidojot sevi sabiedrībai” tiek īstenots, izmantojot EUR 53965,38 no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību.
Projekta finansējuma mērķis ir Liepājas Neredzīgo biedrības darbības atbalstam.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. 
www.sif.gov.lv  www.eeagrants.lv  www.eeagrants.org 
Par saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.