Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
14.06.2017 Autors: LNB

 
Liepājas pilsētas pašvaldības finansēts
Nevalstisko organizāciju sociālās iekļaušanas projekts
„Iedegties cerībā – piedzīvot darbos!”
 
Projekta ietvaros organizēts brauciens uz Grobiņu
 
Šā gada 8.jūnijā projekta ietvaros un sociālā iekļaušanas kursa “Dzīves skola” ietvaros, mērķa grupas dalībnieki devās ekskursijā pa maršrutu - Grobiņa, Z. Mauriņas muzejs, Jura staļļi, atkritumu paligons "Ķīvītēs" un Tāšu muiža.
LNB ceļotājus Grobiņā sagaidīja vikingu drānās tērpies ekskursijas vadītājs. Viņš mums pastāstīja, ka kuršu vikingu apmetne veidojusies Ālandes upes krastos, vietā, kur vikingu kuģi iebraukuši Piemāres ezerā. Sena leģenda vēsta, ka senākā apdzīvotā vieta Latvijā bijusi Grobiņa. Skābaržu ielokos jau akmens laikmetā veidojušās apmetnes. Laikā no 7.-11.gs. šeit bijis ievērojams kultūras, tirdzniecības un attīstības centrs, kuru gadsimtu gaitā pārvaldījuši kā kuršu vikingi, tā skandināvu vikingi. 9. gadsimtā tur veidojusies un pastāvējusi varenā Seeburg (Jūrpils), kuru apdzīvojuši kurši. Aktīvā tūrisma centra “Kuršu Vikingu apmetne” vadītā ekskursija ar kuršu vikingu liellaivām /dižo “Tontegodi” un vareno “Lagertu”/ mūsu grupiņai bija sevišķi emocionāla. Neviens nebija cerējis uz šādu izbraucienu līdz Grobiņas pilskalnam. Bija arī bailīgie, kuri gaidīja krastā. Varenais brauciens tika iemūžināts bildēs.
Nākošā apskates vieta Lielā ielā 84 kādreizējā doktorāta ēka, kur atrodas Z. Mauriņas piemiņas istabas. Z. Mauriņas piemiņas istabas atklātas 1997.gada 4.jūlijā - ēkā, kura saglabājusies līdz mūsdienām. Zentas Mauriņas vecāki no Lejasciema Vidzemē pārceļas uz Grobiņu, kad Zenta ir pusgadu veca, jo viņas tēvs Mauriņš sāk strādāt par apriņķa ārstu. Piecu gadu vecumā meitene saslimst ar poliomielītu un zaudē spēju staigāt. ”Doktorātā” veidojās nākamās rakstnieces personība. Mēs redzējām dažādus savāktus rakstnieces laika priekšmetus un bildes. Piemēram, vitrīnā atrodas rakstnieces ilggadējās sekretāres Irēnas Mellis dāvātā rakstāmmašīna, uz kuras pārrakstīti emigrācijas laikā tapušie darbi. Goda vietā ir klavieres, jo kādreiz Melānija Mauriņa, Zentas Mauriņas māte, bija izcila pianiste. Arī pati rakstniece bijusi laba mūzikas pazinēja, taču invaliditātes dēļ no klavierspēles mācībām bijusi spiesta atteikties. Piemiņas istabā esošo klavieru dāvinātāji – Deimantoviču ģimene no Grobiņas. Instrumentu Sarmīte Deimantoviča iegādājusies pasen no kādas krievu ebreju ģimenes, kas, pārceļoties uz dzīvi Pēterburgā, vēlējās, lai tas nonāktu saudzīgās rokās. Šis vēlējums ir piepildījies, jo klavieres kļuvušas par muzejvietas “pērli”. Intrumentam ir ar ziloņkaula plāksnītēm apvilkti taustiņi, turklāt klavieru vākā iestrādāti apliecinājumi, ka tās 1882. gadā izstādēs Krievijā saņēmušas izcilu novērtējumu ar četrām zelta medaļām. Muzeja darbiniece ar lielu aizrautību mums sniedza plašu, izsmeļošu informāciju par Z. Mauriņu, viņas ģimeni un namu Grobiņā. Apbrīnojām viņas plašās zināšanas.
Pēc tam devāmies uz "Jura staļļiem", kur bija paredzēts ēst pusdienas. 1993. gadā likvidējoties kolhozam, Juris Kalita ar domu biedru grupu sāka veidot jātnieka sporta klubu "Jura staļļi", blakus esošo jaunlopu novietni, pārbūvējot par jāšanas manēžu. Šo gadu laikā „Jura staļļos” jāšanas iemaņas apguvuši vairāki desmiti pieaugušo un bērnu, no kuriem liela daļa kļuvusi par Latvijā atpazīstamiem sportistiem. Pabijām stallī, kur zirgi atpūtās pēc sporta nodarbībām. Klausījāmies interesantu Jura stāstījumu. Mums kvalitatīvu un tiešām garšīgu ēdināšanu sarūpēja „Ivetas ķēķis” Ceļotāji kafejnīcā apbrīnoja lielo kurtuvi, ugunskuru ar zupas katlu. Neparasti - tā kā uz ugunskura tika gatavota mūsu zupa. Saimniece smalki izstāstīja par savas kafejnīcas darbības uzsākšanu un saimniecības attīstību.
Pēc tam devāmies uz "Ķīvītēm" Uzzinājām, ka Liepājas RAS apsaimnieko sadzīves atkritumu poligonu "Ķīvītes" Grobiņas novadā un rekultivēto Liepājas pilsētas izgāztuvi "Šķēde". Uzņēmums nodrošina visa Liepājas reģiona atkritumu noglabāšanu, atkritumu priekšapstrādi pirms noglabāšanas un biogāzes ieguvi bioenerģētiskajās šūnās. Pārsteidz, ka tur viss tik kārtīgs, tīrs un nav nekādu smaku. Redzējām kalnu piecstāvu mājas augstumā, kurš veidojies no atkritumiem ilgstošā laikā. Redzējām atkritumu savākšanas atomašīnu svēršanu un vēsturisko vērtību muzeju. Starp atkritumiem tiek atrasti interesanti un vēsturiski priekšmeti, kurus apkopo un izstāda atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Liepājas RAS" administrācijas ēkā. Nereti atkritumos nonāk lietas, kuras iznīcināt uzņēmuma darbiniekiem neceļas rokas, skaidroja SIA "Liepājas RAS" vides pārvaldības speciāliste Zane Siksna. Tie arī tiek izcelti no atkritumu grēdām, rūpīgi spodrināti un saglabāti. Sevišķu interesi mums izraisīja ekspozīcijā redzamais vēsturiskais vērpjamais ratiņš, pūra lāde, pastalu pāris, 19.gadsimta sieviešu tualetes skapītis, gan dažādu laiku šujmašīnas, mūzikas instrumenti, elektroierīces un daudzi citi interesanti sadzīves priekšmeti. Īpašs ir 1960.gadā gleznots Ļeņina oriģinālportrets masīvā rāmī.
Vēl šajā braucienā gribējām pabūt Tāšu muižā, kur mūs gaidīja Juris Zviedrāns- māksliniecisko mēbeļu galdnieks un celtniecības arheologs, Tāšu muižas nomnieks. Uzzinājām, ka Telses (Telsen) muiža rakstītajos avotos pirmo reizi pieminēta 1501.gadā. No 1641. g. līdz 19. gs. vidum muiža pieder fon Korfu dzimtai, kuras laikā tapusi muižas centra apbūve. Kungu māja būvēta 1734. gadā, bet pārbūvēta 19. gs. vidū. No 2000. gada kompleksa ēkās tiek veikti konservācijas un restaurācijas darbi, ko veic nomnieki sadarbībā ar biedrību „Tāšu muiža”. Mērķis restaurēt Medzes pagastā esošo Tāšu muižu un saglabāt visu pēc iespējas dabiskāku ir Kristīnei Veinbergai un Jurim Zviedrānam. Tāšu muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tādēļ uzmanība tiek pievērsta pat vissīkākajai niansei un izmantoti dabīgie celtniecības un apdares materiāli. Nomnieki saka: "Visu atstājam tādu, kāds tas ir, tik vecu, cik tas ir. Tieši tāpēc jau visiem tas patīk. Tad var just, ka tā māja ir sena" Ceļotāji ar ieinteresētību klausījās Jura detalizēto, aizrautīgo stāstījumu.Viņš būtu stāstījis vēl un vēl, bet mēs jau bijām pārbagāti ar šīs dienas iespaidiem.
 
Rakstu sagatavoja:
Projekta dalībniece
Ināra Ozola
 
 
Projektu  līdzfinansē Liepājas pilsētas pašvaldība.
Par saturu atbild Liepājas neredzīgo biedrība. 


Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

Brauciens uz Grobiņu

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.