Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
27.02.2019 Autors: LNB

2018.gada nogalē, no 9. līdz 15. decembrim, projekta “Astronomija neredzīgajiem un cilvēkiem ar invaliditāti 2017–2020”, 10 biedrības darbinieki un biedri devās uz Sanlúcar de Barrameda Spānijā. Projekta galvenais partneris ir Patras Universitāte Grieķijā. Papildus projektā piedalās pārstāvji no Francijas, Spānijas, Polijas, Latvijas, Kipras, kā arī divas Grieķijas izglītības iestādes.

Stāsta Aigars Bušs: 

“Mēs izbraucām no Liepājas svētdienas vakarā ap plkst. 16:30. Vakarā no lidostas “Rīga” ar kompānijas Ryanair lidmašīnu lidojām uz Londonas Stanstedas lidostu. Anglijas lidostā ieradāmies ap desmitiem vakarā. Lidostā mums vajadzēja pārnakšņot, jo lidojums uz Spāniju bija tikai 7.00 no rīta. Kad meklējām vietu, kur apmesties uz nakti, izrādījās, ka visas sēdvietas uzgaidāmā telpā jau aizņemtas. 
Tā mēs klaiņojām pa lidostas uzgaidāmo telpu līdz atradām mazu stūrīti kur apmesties un apsēdāmies uz grīdas. Pa telpu staigāja lidostas personāls un neļāva cilvēkiem gulēt. Vēlāk kāds no mūsējiem pamanīja atsevišķu telpu, kura paredzēta cilvēkiem ar invaliditāti. Kad mēs telpā ievācāmies, mūs izdzina laukā, paskaidrojot, ka iepriekš mums bija jāpiesaka asistents. Pēc brīža atkal cits lidostas darbinieks atļāva mums atgriezties tajā pašā telpā, bet tas nebija uz ilgu laiku, jo pēc neilga laika atkal cits darbinieks mūs no turienes izlika. Vēlāk mūs pamanīja kāds no lidostas galvenajiem un šoreiz mums atļāva uzturēties telpā līdz rītam. 
Kā varat noprast, nakts bija drausmīgs murgs, vismaz manā ieskatā. Naktī neaizmigu nevienu brīdi. Kad no rīta bija jāiet uz nākamo reisu, jutos kā zombijs. Ejot uz drošības pārbaudi, pēkšņi apkārt sajutu dīvainu kņadu, izrādījās, ka man no rokas izkritis baltais spieķis. Es no tā lielā noguruma to nebiju pamanījis, bet kāds man to pasniedza. 
No Londonas uz Spāniju lidojām ar „Ryanair” kompānijas lidmašīnu. Lidojums ilga aptuveni 4h un tas nebija ērts, jo šīs kompānijas lidmašīnās sēdekļi ir šauri un neērti, un tos nevar atlaist lēzenāk. 
Spānija mūs sagaidīja ar sauli un plus 200 un vairāk. Iekārtojāmies viesnīcā un pēc nelielas atpūtas devāmies uz vietējo neredzīgo biedrību. Protams, pārāk daudz no tā neatceros, jo biju pārāk noguris un domāju tikai par gultu. Taču no visa tā, ko atceros, ir tas, ka tehniskie palīglīdzekļi neatšķiras no tiem, kas pieejami mums. Biju laimīgs, kad atgriezāmies atpakaļ viesnīcā. Uzreiz iekritu gultā un atslēdzos.
Nākamā rītā pamodos enerģijas pilns. Mēs pabrokastojām viesnīcā un devāmies ekskursijā uz dabas nacionālo parku. Pirmo reizi šķērsoju upi ar motorizētu pārcēlāju. Pārcēlājs man iespiedās atmiņā ar to, ka tas ar aizmuguri iebrauca krasta smiltīs un nolaida tādu kā slīpu rampu, pa kuru mierīgi varēja uziet uz klāja. Dabas nacionālais parks bija ļoti liels. Mēs pa to gan staigājām, gan braucām ar džipveidīgu autobusu. 
Par dabas ainavām un skatiem diemžēl nevaru neko pateikt. Interesanti bija piedzīvot to, ka decembrī kož odi. Pirmo reizi dzīvē varēju sataustīt mandarīna koku. Noplūcu savvaļas mandarīnu un pagaršoju. Mandarīns bija ļoti negaršīgs, tā garša bija rūgti skāba.
Vakarā devāmies uz skolu, kura arī piedalās šajā projektā. Tur mūs iepriecināja ar priekšnesumu profesionāli flamenko dziedātāji un ģitāristi. Flamenko ir nacionālais spāņu mūzikas stils. Skolā piedalījāmies tādā kā sporta stafetē, kurā izcīnījām I vietu. 
Nākamajās dienās Spānijā kļuva vēsāks. Bijām ekskursijā pa pilsētu. Vēlreiz apmeklējām skolu, kurā tika demonstrēts planētas modulis, kuru var atpazīt pēc skaņas ar dzirdi. Lai šis modulis kļūtu saprotamāks, mēs, kā kvalitātes eksperti, ieteicām uzlabojumus - jāsamazina skaņu daudzums modulī. Ceru, ka gala produkts būs veiksmīgs un to varēs izmantot visā pasaulē. 
Bijām arī restorānā, kur pasniedza jūras veltes, kas man diemžēl negāja pie dūšas. Man ļoti patika spāņu valodas skanējums. Pēc maniem novērojumiem, spānietēm ir rupjākas un netīrākas balsis, nekā mūsu meitenēm. Vēl ļoti interesanti bija tas, ka no 14.00 līdz 17.00 pēcpusdienā daudzi veikali nestrādāja, jo tajā laikā viņiem ir pēcpusdienas atpūta jeb siesta. Tas ir tādēļ, ka vasarās tur ir pāri 400.
Pusdienas Spānijā mēs ieturējām dažādās ēstuvēs, bet viss interesantākais, ko baudīju, bija haizivs gaļa. Pēc garšas tā mazliet atgādināja vistu. 
Piektdienas vakarā braucām uz Malagu, kur pārnakšņojām viesnīcā un nākošajā dienā ar kompānijas „Air Baltic” lidmašīnu atgriezāmies Rīgā. Ceļojums man kopumā patika, ja neskaita nakti Stanstedas lidostā. Uzņemšana un organizācija šoreiz noteikti bija labāka nekā pirmajā ceļojumā.”

 Stāsta Raimonds Briežkalns: 

“Protams, ceļojums arī man palika atmiņā ar nakti Londonas lidostā. Termināls bija maziņš un vietas bija ļoti maz, lai vispār kaut kur paliktu bija jāsēž uz grīdas. 
Spānijas pilsēta Sanlucar de Barrameda ir zvejnieku pilsēta. Redzējām, kā ielu malās aug apelsīnu un mandarīnu koki. Paskatījāmies, kā dzīvo spāņi. Iepazināmies mazliet ar viņu kultūru. Spānija likās attīstītāka valsts, bet neko ļoti neatšķiras no mūsu valsts. Mums pat dažas lietas ir sakārtotākas nekā pie viņiem. Arī netīrība viņiem ir lielāka nekā pie mums. Mums ir sakoptāka vide. 
Dzīvē dzirdēju, kā dzied flamenko, tas bija iespaidīgi. Bijām arī pilī. Pils bija no 17. vai 18.gs., tā bija ļoti labi saglabājusies. Bijām arī neredzīgo biedrībā. Pēc manām domām mūsu biedrība sniedz vairāk iespējas cilvēkiem nekā viņējo. 
Bijām dabas nacionālā parkā, kur iespaidīgi bija braukt ar autobusu, kas ir pārtaisīts, tam bija lieli riteņi. Parkā mazliet vīlos, jo tajā bija sastādītas tikai priedes. Cik sapratu, priedes viņiem ir deficīts. Viņiem tas, ja skrien zaķis vai cūciņa pa turieni, liekas iespaidīgi, bet pie mums tā ir normāla parādība. 
Apmeklējām restorānu, kur varēja baudīt jūras veltes, bet es neesmu to cienītājs. Man tās likās šausmas, kā var ēst kaut ko tik glumu, kas negaršo ne pēc kā. Zivju baudītājiem patika izbaudīt garneles, astoņkājus un mīdijas. Beigās mums pasniedza zupu, kas ļoti oda un ieēst to nevarēja. 
Vēl mēs bijām uz speciālo internātskolu. Šī skola ir bērniem ar dažāda veida invaliditāti. Skolā bija savs ēzelis un vistas. Tā bija kā tāda maza lauku skoliņa. Šajā skolā nodarbības reizē notiek ne vairāk kā diviem bērniem. Ar šiem bērniem strādā individuāli. Bijām Malagas pilsētā, no kurienes mums vajadzēja lidot mājās. Tā pilsēta bija kalnaina un skati bija iespaidīgi. Salīdzinot ar iepriekšējo ceļojumu, tad šis ceļojums bija vairāk organizētāks un labāks.” 



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.