Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
19.07.2016 Autors: LNB

Liepājas Neredzīgo biedrības projekts 
"Apgūsti amatu, savas dzīves pamatu - Liepājas Neredzīgo biedrībā" 


2016.gada augusts
 
Intervija ar tapošanas nodarbību pasniedzēju ILMU RUBENI
Liepājas Neredzīgo biedrības projektā „Apgūsti amatu- savas dzīves pamatu, Liepājas Neredzīgo biedrībā”.

- Labdien, pastāsti lūdzu, kā tevi sauc, kā tu nokļuvi pie mums biedrībā?
- Labdien, mani sauc Ilma Rubene, mani uzaicināja jūsu iepriekšējā skolotāja Ira Cīrule. Viņa zināja, ka es nodarbojos ar tapošanu.
- Vai caur viņu kāds meklēja darbinieku?
- Mēs kopā darbojamies amatnieku namā, esam trīs studijas – “Liepava”, “Dzintars” un “Kursa”, kas darbojas turpat pagalmā – darbnīcās. Mums ir sētā darbnīcas.
- Un tad atnāci pie mums uz biedrību strādāt? Cik es saprotu, tu nodarbojies ar tapošanu.
- Jā.
- Varbūt vari visiem cilvēkiem pastāstīt, arī man personīgi par to ir maza sajēga, kas ir tapošana, kā viņa top un ko tur dara? Ko tur var uztapot, kā tas viss ir?
- Tapošana ir adīšana bez adatām ar tapiņām – tā to varētu saukt. Princips ir tāds, ka tā ir elementāra adīšana, kad uzmetam cilpiņu un liekam pavedienu priekšā šai cilpiņai un ceļam pāri, kā rezultātā veidojas labiskais adījums.
- To dara uz tapiņām?
- To var darīt arī uz siena grābekļa. 
- Jā, es esmu redzējis, tas ir līdzīgs siena grābeklim.
- Pa vasaru var grābt sienu un pa ziemu tapot.
- Cik tas grābeklis, es pat nezinu, kā to var nosaukt, ir garš, tam ir kādi standarti, jeb to var variēt?
- Var variēt pēc tā, cik platu izstrādājumu grib. Piem., Siguldā ir viena sieviete, kurai veselība neļauj nodarboties ar adīšanu, viņai vīrs ir uztaisījis 3 m garu tapojamo grābekli. Viņa tad uz šo 3 m garo tapo aizkarus. Rezultātā izstrādājums uz pusi saraujas – aizkars iznāk uz 1,5 m.
- Ko var uztapot, kādus izstrādājumus – šalles, ko?
- Principā var uztapot visu, bet šie izstrādājumi netur līdzi adījumam. Visvienkāršāk ir tapot šalles, cepures, var arī tapot zeķes, ja šis rīks ir attiecīgs.
- Bet džemperi?
- Džemperi ir mazliet sarežģītāk, tad vajag ļoti, ļoti cieši tapiņas klāt vienu pie otras, un rezultātā labāk iznāktu adīts džemperis nevis tapots.
- Tad labāk tomēr būs šallītes?
- Jā, plecu šalles, kakla šallītes.
- Vai pati sen nodarbojies ar tapošanu?
- Es sāku nodarboties, kad tas nāca modē. Es vadu lietišķās mākslas studiju “Kursa”, tad mēs pasākuma “Satiec savu meistaru” ietvaros tapojām.
- Kad tad tas nāca modē? 
- Kādi gadi pieci atpakaļ.
- Labi, tagad pastāsti, vai tev agrāk ir bijusi saskare ar cilvēkiem ar invaliditāti, pirms nonāci pie mums?
- Ir bijusi saskare ar bērniem, kuriem ir invaliditāte, kādreiz strādāju Zīdaiņu namā par logopēdu, tad tur bija tādi bērniņi.
- Kā tas bija, kad sāki strādāt pie mums, vai bija tā – viss ok, viss būs kārtībā?
- Jā, viss bija ok, jo arī vīram māsīca ir neredzīga.
- Tad jau tas bija zināms.
- Jā, bija zināms, nebija nekas svešs.
- Skatos, ka ir daudz to tapot gribētāju, man ir tāda sajūta, ka tur ir pilns?
- Jā, cilvēkiem patīk.
- Tā kā nodarbības ir apmeklētas. Cik reizes nedēļā esi pie mums?
- Jūnijā es būšu trīs reizes nedēļā, pēc tam vēlāk divas reizes – septembrī, oktobrī, novembrī.
- Tad jūlijs un augusts būs atpūta?
- Jā.
- Labi, par darbu mēs parunājām, tagad pastāsti no kuras puses tu esi, vai esi liepājniece vai lauciniece?
- Esmu dzimusi Liepājā, bet saknes man ir Tāšos, tur kur es arī šobrīd dzīvoju. Kādreiz dzīvoju Liepājā, bet tagad tur.
- Lauciniece. Tagad pastāsti, kur mācījies, pastāsti par bērnību, kur gāji pamatskolā?
- Es pabeidzu Liepājas 5. vidusskolu, tad Liepājas Pedagoģisko institūtu – matemātikas fakultāti.
- O, esi matemātiķis!
- Jā, bet tad man ļoti slimoja bērni, un tā dzīve pagriezās uz lietišķās mākslas pusi.
- Cik ir bērnu?
- Divi - lieli, jau mazbērniņi četri.
- Skaidrs, tagad pastāsti, kur tu esi strādājusi?
- Es neilgi strādāju 5. vidusskolā, bet tikai 3 gadus, par matemātikas skolotāju. Tad saslima bērni un es dabūju aiziet no darba. Tad es 6 gadus strādāju “Daiļradē” un tad aizgāju uz Zīdaiņu namu strādāt.
- Ko tur?
- Tur es strādāju gan par audzinātāju, gan par logopēdu.
- Kā tad tas ceļš pavijās uz to mākslas pusi?
- Es darbojos lietišķās mākslas studijā “Kursa” kā darbiniece, kad vecā vadītāja gāja projām, tad mani uzaicināja pamēģināt būt par meistari un pēc tam par vadītāju. Es biju piekritusi uz neilgu laiku, bet tas neilgais laiks iet jau 20 gadus.
- Jā, jā, tas tiešām ir neilgs laiks. Salīdzinājumā ar mūžību, kas ir 20 gadi, tāds neliels laiciņš. (smiekli) Tāds laika sprīdītis jau vien ir. Tas ir amats vai tā kā brīvprātīgi?
- Mums ir pusotra vietiņa, kur vadītājam un meistaram apmaksā algu un pārējie dalībnieki – mums ir apmēram 40 dalībnieki, tiem visiem tā ir brīvā laika pavadīšana. Mums ir darbnīcas Dārza ielā 4-8, ja kādam ir vēlēšanās, var nākt aust un darboties.
- Vai tur var nākt jebkurš, piem., es, var tā vienkārši sazināties un iet mēģināt darīt, ja ir interese?
- Jā.
- Skaidrs. Varbūt tev ir kāds vaļasprieks, kāda aizraušanās, cik es saprotu – kaut kas ar mākslu saistīts?
- Nu, vaļasprieks ir tas pats – aušana, adīšana, rokdarbi.
- Tu tamborē arī?
- Nē, tas man nepatīk, nepatīk ne tamborējumi, ne paši tamborēt. 
- Kā ir ar grāmatu lasīšanu, kaut ko lasi vai nē?
- Jā, jā, cenšos lasīt pa vakariem.
- Kad sanāk laika, protams. Ja ir darbi, tad tā laika ir mazāk, protams.
- Vienalga vakarā es cenšos kādu brītiņu, kaut vai 15 minūtes vai pusstundiņu palasīt. 
- Vai laukos tev ir saimniecība?
- Jā, man ir zemnieku saimniecība, man ir 26 zirgi.
- O, būs jābrauc izjāt!
- Nē, tie nav jājamie, tie ir savvaļas zirdziņi, mums ir savvaļas ganāmpulks. Mums ir 50 ha zeme, kur ar lauksaimniecību nevar nodarboties, lauki tur tādi kalnaini - gravas, tādi, ka neko nevar darīt. Tad mēs uztaisījām žogu, šos 50ha iežogojām.
- Normāli.
- Sākām ar četriem zirdziņiem, tagad jau ir izaudzis bars.
- Tad viņi pa tiem 50ha liek vaļā.
- Jā.
- Vai viņi ir jākopj, jābaro?
- Nē, mēs tikai piebarojam ziemā, ja akurāt viņi netiek pie kūlas, ja ir ļoti dziļš sniegs. Tas princips ir tāds, ka viņi ir paņemti tāpēc, lai sakoptu laukus. Mums ir no 1998.gada šis ganāmpulks, tad šogad – pirmo gadu mums bija tā ļoti, ļoti skaisti – pavasarī varēja redzēt, ka nokopti visi lauki.
- Tad viņi tur tā dzīvo savā vaļā.
- Jā, tikai jāuzmana, lai viņi nenāk no žoga ārā.
- Viņi ir tādi nikni vai kā?
- Nē, viņi ir miermīlīgi, un mēs tā pieturamies pie tā, kā mums teica – lai nepieradina. Mēs arī neesam viņus pieradinājuši pie rokām, tā viņi turas bišķi pa gabalu.
- Kā ir ar tiem zirgiem, viņus pēc tam kaut kur pārdos vai, kā jūs domājat to darīt? 20 zirgi un vēl, vēl…
- Mēs realizējam un pārstrādājam pašpatēriņam.
- Tad tāda veida saimniecība. Viņus ziemā piebaro ar sienu?
- Tikai ar sienu, vairāk neko, bet reti iznāk piebarot.
- Nu jā, kad bargas ziemas, tad viņi nevar neko atrast. Tā jau viņi izkašā kaut ko noteikti. Kā viņi var dzert, vai kāds avots ir?
- Jā, ir ūdenskrātuvīte.
- Vienkārši tā palaiž, tad tie kumeļi arī atnesās tur brīvā dabā, bez cilvēku iejaukšanās.
- Jā, bez.
- Teiksim, kā daba radījusi, tā notiek.
- Jā, tagad arī šis fonds – Nīderlandes loterijas fonds, kurš mums ir iedevis šos dzīvniekus, komplektē dzīvniekus no Latvijas, kurus sūtīs tālāk uz Ukrainu. Arī Ukrainā mēģinās audzēt tajās zemēs, kuras ir grūti apstrādāt, kas ir aizaugušas.
- Tur ir, jā.
- Tagad mums zvanīja no Jelgavas, tur arī ir liela saimniecība, tagad tieši komplektē – no mums arī ies zirdziņi prom uz Ukrainu. Tas ir tā brīvprātīgi – mums nemaksā par to, ka mēs dodam tos zirgus.
- Jūs viņus arī par velti dabūjāt?
- Jā, mēs dabūjām ar tādu nosacījumu, ka pēc sešiem gadiem mums puse no iedotā ir jāatdod. Tagad tas ir pagājis un tos ērzeļus nevajag jau vairs nevienam, vairāk tās mammas.
- Bet, kā jūs paši viņus dabūjat redzēt, jūs varat viņus pasaukt klāt?
- Nē, viņi paši atnāk, zirgi ir ļoti ziņkārīgi, ja mēs pieejam pie žoga, viņi nāk skatīties, kas tur pienācis. Viņiem patīk paskatīties.
- Ā, ak tad tā, tas ir interesanti.
- Jā, interesanti, mums ir parādījušies arī tādi putni, kā nebija agrāk, piem. – Grieze. Es nezinu, vīrs vairāk zina par tiem putniem.
- Bet ir kaut kādi.
- Jā, parādās.
- Tad šitādā veidā, bet ienākumi no tā kaut kādi ir.
- Ienākumi šobrīd ir Eiropas maksājumi par sakoptiem laukiem – platībmaksājumi.
- Skaidrs, labi, lai veicas saimniecībā, lai veicas zirdziņiem, lai aug un vairojas, lai plešas pa visu pasauli. Labi – darbs, atpūta, varbūt ir kaut kas interesants no jaunības, kāds interesants notikums, joks, ar kuru varētu padalīties, vispār, cik paklausīgs bērns tu biji?
- Es biju paklausīga.
- Tu nebiji no tiem nerātnajiem skolēniem?
- Paklausīga un apzinīga.
- Ak tā, fizmatos jau tad var studēt, tiem mežoņiem laikam grūtāk.
- Neko tā momentā iedomāties nevaru.
- Kā būtu turpmāk, teiksim - projekts beigsies, ja piedāvātu, vai būtu ar mieru šeit strādāt turpmāk, kaut kad nākošgad, pieņemsim?
- Ja kaut ko es varu dot, tad jā, kāpēc ne.
- Intervijas beigās man parasti ir tāds jautājums – varbūt ir kaut kas, ko novēlēt cilvēkiem, vienalga ko, nevajag citātus no grāmatas, ar saviem vārdiem.
- Man vienmēr gribas novēlēt cilvēkiem to, ko Sent-Ekziperī ir teicis – ka pasaulē visskaistākais ir cilvēku savstarpējo attiecību skaistums.
- Tas ir - lai varētu saprasties viens ar otru.
- Nekas skaistāks par to nav.
- Labi, paldies par interviju un veiksmi turpmākajā darbā.
Paldies. 

Projektam grantu piešķīris nodibinājums „Borisa un Ināras Teterevu fonds”, labdarības programmas “Maizes rieciens” ietvaros. 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.