Vecumā redze daudziem pasliktinās, tāpat arī funkcionalitāte ar gadiem nebūt neuzlabojas. Reizēm savas skarbās korekcijas dzīves ierastajā ritmā veic trauma vai slimība. Jebkurā gadījumā ir svarīgi pēc iespējas ilgāk saglabāt spēju dzīvot patstāvīgi, attiecīgi tam pielāgojot arī dzīves vidi, teic Liepājas neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis. Biedrība ir izremontējusi jau otro dzīvokli savai "Dzīves skolai", kurā ievēroti universālā dizaina principi un kas domāts, lai cilvēkiem būtu vieglāk mācīties sadzīvot ar ierobežotām iespējām. Idejas varētu noderēt gan jaunajiem, kuri grib remontēt un labiekārtot dzīvokli saviem vecākiem vai vecvecākiem, gan viesu namu saimniekiem.
 

Ja cilvēks ir pilnīgi akls, viņa dēļ var nepiedomāt par apgaismojumu telpās, taču lielākajā daļā gadījumu parasti ir kāds redzes atlikums, atgādina M. Ceirulis. Biežāk redze zūd pamazām. Apgaismojumam ir jābūt labam, vienmērīgam. "Kamēr vien cilvēkam ir kāds redzes atlikums, jāpalīdz to izmantot, lai var pēc iespējas patstāvīgi dzīvot."
 

Vislabāk šiem nolūkiem kalpo signalizējošas, kontrastējošas krāsas. Dzeltenais, oranžais, spilgti salātzaļais - M. Ceirulis nosauc krāsas, kas vislabāk pamanāmas. Pārējām krāsām kontrastu var panākt, attiecīgi tās kombinējot. Noteikti neder baltas sienas, baltas mēbeles, gaiši pārklāji - varbūt moderni, bet cilvēkam ar vāju redzi ir grūti orientēties, nekas neizceļas, "neuzrunā". Virtuvei izvēlējušies elektrisko plīti ar parastajiem melnajiem riņķiem, ne keramisko virsmu: gan kontrasts, gan drošāk. Ja no rokām arī izkritīs kāds katliņa vāciņš, virsma netiks sabojāta. Ielikti pakešlogi, kur baltā rāmī melni rokturi — labāk pamanīt, turklāt var atrast ražotāju, kas par to neņem papildu samaksu.
 

Kontrastus kā ideju nevajag noraidīt, bet atrast piemērotāko variantu - ne jau obligāti vajag melnu un baltu. "Nostrādās" jebkuras krāsas gaišie un tumšie, piesātinātie toņi. Tualetē gaišs klozetpods labi izcelsies uz jebkurām tumšām flīzēm.
 

Kā jau nevalstiska organizācija biedrība rēķina līdzi arī izdevumus - nopirkuši pelēku linoleju, ne brūnu, kā gribēts, jo izvēlējušies to, kam tirgotājs devis lielāku atlaidi. Padomājuši un piemeklējuši kontrastus arī pelēkam.
 

Pirms taisīt remontu vai iegādāties sadzīves tehniku kādam citam, noteikti vajadzētu aprunāties ar cilvēku, kam tas domāts. Kāpēc izveidojušies tādi paradumi, kādi ir, ko gribētu mainīt un kāpēc, izstāstīt, kādas ir ieceres. "Dzīves skolas" virtuvē, piemēram, ir elektriskā tējkanna, kurā deg zila gaisma, ja tā ir auksta, neieslēgta, bet sarkana - ja ieslēgta un ūdens vārās. Ja zina, ko meklēt, vērtīgas lietas var atrast arī standartpiedāvājumā. 
 

"It kā dzīves sīkumi, citam pat prātā neienāk, bet kopā salasās un veidojas gan drošības sajūta, gan prieks, ka pats vari, ka tiec galā saviem spēkiem." Māris Ceirulis, Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs.
 

Nevajadzētu pēc sava prāta mainīt otram cilvēkam ierasto lietu novietojumu - ar to bieži grēko aprūpētāji, zina teikt M. Ceirulis. Ja kaut ko pārliek citur, noteikti to vajag pateikt. "Vājredzīgam cilvēkam tas ir ļoti svarīgi. Piemēram, es zinu, kur atrodas sālstrauks, bet vienu rītu sālstrauka tur vairs nav! Mājās neviena nav, tad nu es rotēju pa virtuvi un meklēju, kur tas varētu būt - nevar jau pārlaist skatu un uzreiz atrast!" 
 

Jaunākā-meita drīz svinēs trīs gadu jubileju, mazais, ziņkārīgais bērns arvien pievāc kurpju tīrāmo švammīti, tāpēc tā pārcelta uz augstāku plauktu. "Bet todien, izrādās, man aizmirsuši pateikt, vienkārši neiedomājās. Tāpat arī mēs biedrībā - pielikām lenterus gar sienām Braila rakstā paskaidrojumi, bet vienu dienu redzu - cilvēks iet un nemaz neizmanto. Kāpēc neizmanto? Tāpēc, ka nezina, ka tāds ir, jo neredz taču! Lai kā esam teikuši, kā tādi tagad mums ir, vienmēr ir kāds, līdz kuram tas nav noziņots."

 

Universālais dizains ieteic apaļus stūrus, par ko priecājas visi, kuri tiek pāsargāti no puniem un zilumiem - gan lieli, gan mazi. Spogulis, kurā sevi var saskatīt gan liels, gan mazs, ļauj justies visiem kā mājās. Tas pats attiecas uz elektrības slēdžiem - lai gaismu var ieslēgt pat bērns. Padomju laikos bija ačgārns standarts, līdzīgi kā daudzviet - bīstamās elektrības kontaktligzdas ir zemu, bet elektrības slēdži, lai istabā ieslēgtu gaismu - augstu.
 

"It kā dzīves sīkumi, citam pat prātā neienāk, bet kopā salasās un veidojas gan drošības sajūta, gan prieks, ka pats vari, ka tiec galā saviem spēkiem," uzsver M. Ceirulis.
 

Liepājā biedrībai ir divi dzīvokļi, viens aprīkots arī speciāli "ratiņnieku" vajadzībām. Vasarā atpūsties un padzīvot brauc arī no Daugavpils, Rīgas, citurienes - personām ar invaliditāti pielāgotu hosteļu vai viesnīcu joprojām nav pārāk daudz.