Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
20.12.2017 Autors: LNB

Ole Hallesbijs

“PAR LŪGŠANU”

6. turpinājums
Gluži citāda kļūst mūsu izturēšanās, kad esam iemācījušies lūgt Jēzus vārdā. Tad mēs gūstam atziņu, ka lūgšanai nepiemērotais noskaņojums un mūsu trūcīgā ticība nevar aizkavēt to, lai mūsu lūgšana tiktu uzklausīta. Šie trūkumi taču mūs padara bezpalīdzīgus. Un bezpalīdzība aizvien ir visu lūgšanu pamats.
Un, kad nu Gars parāda, cik cieta, kūtra un vienaldzīga lūgšanas laikā ir mūsu sirds, tad mēs ilgāk vairs nepaliekam skumdināti vai apmulsuši, bet Viņš mums dod jaunu rosinājumu lūgšanai, t.i., Viņš atver mūsu sirdi, lai Jēzus var ienākt mūsu trūkumā un bezspēcībā. 
Un tad sākas jaunais, brīnumainais: lūgšanas stundas kļūst par īstām miera stundām, kad mēs guļam pie Jēzus kājām un atklājam visu, kas mūs nogurdina, dara mazdūšīgus un dzen izmisumā. Ja lūgšana mūsu dzīvē iegūst tādu nozīmi, tad mēs ilgojamies pēc tās un ar prieku dzīvojam nākamās lūgšanas stundas gaidās. Tā mēs ar Dieva palīgu varēsim arī šo to paveikt. Un mūsu istabiņa būs ne vien atpūtas vieta, bet kļūs arī par darba vietu.

LŪGŠANAS DARBS

Tāpēc  lūdziet pļaujas Kungu,   lai   Viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā. (Mt. 9; 38)
Kad Jēzus, paceļoties debesīs, atstāja savus vienpadsmit mācekļus, Viņš tiem uzticēja pārcilvēcisku uzdevumu: iet pa visu pasauli un padarīt visus cilvēkus par Kristus pielūdzējiem. Viņš vēl deva norādījumu sākt to Jeruzalemē. 
Pilsēta pletās tieši Eļļas kalna pakājē, tā kā viņi no tās vietas, kur tobrīd atradās, varēja to redzēt. Pilsētā bija Jēzus bendes ar Viņa nevainīgajām asinīm uz rokām, gatavi iznīcināt katru, kurš uzdrošinātos atklāti izrunāt Nācarieša vārdu. Ja arī viņiem izdotos laimīgi izvairīties no šiem bendēm, tad ko gan viņi īsti varēja sludināt? Par krustā piesistu Mesiju, kas jūdos radīja sašutumu, bet grieķiem nozīmēja muļķību. Arī, raugoties no Eļļas kalna pāri Vidusjūrai tālāk uz rietumiem, toreizējā pasaules centra, Romas, virzienā, viņu izredzes nebija iepriecinošākas. Tur viņi sastaptu visstiprāko pasaules valsti, visvarenāko kultūru, visbagātāko gara dzīvi, kādu pasaule līdz tam laikam bija iepazinusi.
Vai tā nebija gluži vai ironija - sūtīt šos vienpadsmit vienkāršos Galilejas amatniekus, lai viņi iemantotu Kristum visu šo vareno kultūras pasauli? Vēlāk gan viņi Pāvila personā ieguva mācītu līdzgaitnieku, kurš tomēr pats par sevi sacīja, ka arī viņš lielajos kultūras centros neko citu nezina vai negrib sludināt kā par Jēzu, krustā piesisto. Tomēr tas bija un palika pārcilvēcisks uzdevums. Taču Tas, kurš viņus bija sūtījis, zināja, ko dara. Viņš mācekļus šim uzdevumam apbruņoja divējādi.
Viņš tiem sniedza Mesijas dāvanu - Svēto Garu, kurš mazā kristiešu pulciņa rīcībā nodeva visus pārpasaulīgos spēkus.
Un Viņš tiem deva lūgšanu - līdzekli, ar kuru šos ārpasaules spēkus varēja novirzīt uz katru atsevišķi un uz draudzi.
(turpinājums sekos)


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.