Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
13.12.2016 Autors: LNB

Sarunājas Aigars Bušs
„Palikt klusā tuvībā ar savējiem”
 
- Labdien! Mana sarunu biedrene šodien ir Dace Stieģele, mūzikas terapeite, kura biedrībā vada mūzikas terapijas un klavierspēles nodarbības.
-  Saki no kura gada tu māci klavierspēli un kas ir tie interesenti, kuri vēlas to apgūt?
- Klavierspēli sāku mācīt tikai tad, kad sāku šeit 2011. gadā strādāt. Uz nodarbībām nāk 10-12 cilvēki ar invaliditāti, pārsvarā ar redzes invaliditāti.
- Kāda ir viņu motivācija? Kā var apgūt klavierspēli, ja neredz?
- Stāsti katram cilvēkam ir pilnīgi atšķirīgi. Piemēram, ir gadījums, kur cilvēks, šeit pat biedrībā, ar tausti orientējoties, ir sataustījis klavieres. Viņš pamēģina un viņam patīk tas, kas tur notiek, patīk piespiest taustiņu, sadzirdēt, ka skan. Ir gadījumi, kad kāds cilvēks bērnībā ļoti vēlējies apgūt klavierspēli, bet dažādu apstākļu dēļ tas nav bijis iespējams. Zaudējot redzi, kas gan ir skumji, ir radusies iespēja klavierspēli apgūt, un viņš to dara ar lielu prieku. Cilvēks ir apdāvināts, viņš ātri apgūst un viņam tas sagādā prieku - visu dienu spēlēt klavieres. Ir gadījumi, kad kādam pastāsta kāds cits - zini, es tur eju, darbojos, esmu iemācījies kādu dziesmu spēlēt. Tas ir cilvēks, kuram patīk klausīties mūziku - vienkāršas melodijas, un viņš to grib apgūt. Kāds ir pašmācības ceļā sācis apgūt klavierspēli, viņam ir kāds redzes atlikums un viņš saprot, ka te ir cilvēks pie kura var nākt un paprasīt profesionāļa padomu, atbalstu. 
- Vai ir atšķirība, kā mācīt redzīgus cilvēkus, kuri redz notis, un neredzīgus, kuri neredz? 
- Protams, ka ir atšķirība! Es pirms tam nekādu metodiku nebiju apguvusi, bez tam es arī neesmu klavierspēles skolotāja, mana specializācija tomēr ir cita. Ņemu talkā pieredzi un mācos kopā ar tiem, kuri nāk mācīties. Darbojos, izvērtēju, intuitīvi aptverot, darīt tā vai citādi, mēģinot - tas strādā! Kāds cilvēks pats vēl ir atradis, kā viņam vieglāk. Tad mācu tā, kā citam ir noderējis. 
Mēs sākumā par teoriju runājam – kādi ir nošu garumi, kāds pieraksts. Neredzīgajam to nevar stāstīt tāpat kā redzīgam. Redzīgais mācās ar rakstīšanu, viņš mācās notis uzrakstīt, neredzīgais to nevarēs. Ir cilvēki, kuri redzi zaudējuši pieaugušo vecumā, viņiem ir redzes pieredze un viņi atceras lietas vēl no skolas laikiem. Tur ņemam talkā atmiņu. 
Strādājot ar cilvēkiem, kuriem ir redzes traucējumi, ir daudz jārunā, jāstāsta teorija, jādomā, kā paskaidrot, lai rastos saprašana. Jo galvenokārt jau mēs vadāmies pēc klaviatūras, pēc taustes. Tālāk sākam spēlēt vingrinājumus, mācāmies gammas spēlēt, skaņdarbiņus. Tur lielākoties vadāmies pēc dzirdes un taustes. Vēl esmu sapratusi un ko es tiešām strādājot redzu, ka svarīgi ir divi pamatprincipi, ko sapratīs tie cilvēki, kas to dara. Viena lieta ir tā saucamā skaitīšana, ko mēs pielietojam apgūstot klavierspēli. Ja redzīgs cilvēks to visu var ieraudzīt notīs, tad neredzīgam cilvēkam ir vajadzīgs kaut kas, kas visu to muzicēšanu satur kopā, tātad skaitīšana.
- Kas tiek skaitīts?
- Skaita tā saucamo metrisko pulsu, skaita takts garumu. Redzīgs cilvēks ir redzējis, kā diriģents diriģē - viņš ar roku rāda sitienus, un tieši tāpat ir spēlējot klavieres, mēs skaitām viens un divi, trīs un četri. Tas dod to pamatu uz ko var balstīties. Cilvēkam, kurš apgūst klavierspēli, arī redzīgam, bet vēl jo vairāk neredzīgam ir svarīgi skaitīt. Un otra lieta, ko es saprotu un pie kā mēs arī turamies, ir aplikatūra. Tie ir pirksti ar kādiem jāspēlē, jo mums ir vajadzīgs kaut kas pie kā noteikti un skaidri turēties.
- Tas nozīmē pareizi likt pirkstus?
- Jā, un katru reizi vienus un tos pašus, tad veidojas pamatiņš. Kad mācāmies apgūt kādu melodiju, es arvien aicinu sameklēt uz taustiņiem to, ko esam pēc dzirdes noskaidrojuši, ko esam nospēlējuši, jo nevaram taču saskatīt notis. Esmu sapratusi, ka tas ir ļoti grūts process, jo neredzīgam cilvēkam nākas visu uzreiz mācīties no galvas. Ja viņš pēc dzirdes apgūst melodiju, tas ir kas cits, viņš piemeklē taustiņus un viss, bet ja viņš mācās skaņdarbu, viņam nākas uzreiz mācīties no galvas.
- Vai ir panākumi klavierspēlē?
- Jā, panākumi ir katram, bet tas protams visvairāk atkarīgs no paša uzcītības, cik kurš ir gatavs pats darboties. Jo vairāk laiku velta klavierspēlei, jo panākumi būs straujāki. Panākumi, jeb kā mēs sakām - progress, ir katram. Strādājot visus šos gadus, varu redzēt, ka ik viens ir pieaudzis savā varēšanā, saprašanā, spējā uztvert. 
Cilvēki paši atzīst, ka viņiem arī atmiņa uzlabojas no šīs darbošanās,  uzlabojas spējas orientēties. Piemēram, kad cilvēks sāk nākt uz nodarbībām, viņam grūti atšķirt labo no kreisās puses. Liekas, viss viņam ir kārtībā, bet kad es saku, jāspēlē ar kreiso roku, viņš spēlē ar labo. 
Mācoties klavierspēli, cilvēki ne tikai ko jaunu apgūst. Viņi pilnveidojas, saturīgi pavada savu brīvo laiku, viņiem attīstās uztvere, izšķiršanas spējas, koordinācija.
- Vai nākamgad turpināsi klavierspēles mācīšanu?
- Paldies Dievam, daļēji uzreiz varu pateikt, ka jā! Nekad gan mēs nevaram zināt par visiem simts procentiem. Kopš 31. oktobra es strādāju sociālajā rehabilitācijā, kas ir valsts rehabilitācijas programma cilvēkiem ar redzes traucējumiem, un no šī datuma man ir noslēgts līgums uz nenoteiktu laiku. Līdz ar to slodze, kas ir noteikta, saglabāsies. Gan kādiem interesentiem būs iespēja nākt un turpināt vai arī sākt no jauna. 
- Kāds ir tavs novēlējums cilvēkiem Ziemassvētkos?
- Es domāju, ka tas ir laiks, kad mēs tomēr vairāk vai mazāk domājam par savām ģimenēm, gribam apdāvināt savus mīļos. Mēs esam saņēmuši dāvanu - Dieva Dēlu un gribam pateikties arī par to. Dot dāvanas saviem mīļajiem, tā manuprāt ir ļoti jauka tradīcija. Bet vairāk apstāsimies un padomāsim par saviem mīļajiem! Par to, ka šie mīļie mums nav uz bezgalīgu laiku, tas ir tikai uz noteiktu laiku, un cik svarīgi ir katru dienu aptvert, ka tā ir Dieva žēlastība, ka mums viņi ir, ka mums ir bērni, ka mums ir vecāki, ka mums ir vīri un sievas, ka mums ir tuvinieki. Novēlu par to domāt īpaši šajā Ziemassvētku laikā, gan iepriecinot, gan paliekot tādā klusā tuvībā ar viņiem! 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.