Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
15.12.2015 Autors: LNB

Mācītājs Voldemārs Zveja
„LĪDZJŪTĪBA”
 
“Un Dievs redzēja viņu darbus, redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicis viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.” /Jonas 3:10/
 
Viena no visskaistākajām kristiešu īpašībām ir līdzjūtība. Tomēr, mūsu nežēlīgā, rupjā, neiejūtīgā vidē dzīvojot, kur katrs lauž sev ceļu uz nodomāto mērķi, citus ar elkoņiem pagrūžot malā un iet pat pāri līķiem, runas par līdzjūtību izklausās kā izsmiekls – dilemma. 
Lai atminamies 2. pasaules karu un laiku pirms tam, un arī pēc, kad Hitlers un Staļins atņēma dzīvību daudziem miljoniem nevainīgu cilvēku dzīvības! Atminoties Krievijas gulagus un koncentrācijas nometnes, vārds “līdzjūtība” skan kā izsmiekls. 
Nesen lasīju par kādu traģisku notikumu Ņujorkas metro stacijā. Kāds vecāks vīrs bija paklupis tieši uz metro sliedēm. Pēc 22 sekundēm vilciens šo vīru sabrauks. Netālu stāv kāds korespondents ar fotoaparātu rokā un šo drausmīgo notikumu aukstasinīgi iemūžina. Nākošā rītā fotouzņēmums tiek pubilcēts laikraksta pirmajā lapā. Publikācija sabiedrībā izraisa drausmīgus pārmetumus un disputus. Korespondentam tiek jautāts: „Vai tu pa šīm 22 sekundēm nevarēji no sliedēm šo vīru novilkt?!” Pietrūka līdzjūtības. Notikušais līdzcilvēkos izraisīja lielu sašutumu, viņu mēģināja nodot tiesai, bet fotogrāfu aizsargāja žurnālista tiesības, tāpēc viņš palika nesodīts. 
Domājot par šo notikumu, gribu pastāstīt par senu, lielu pilsētu Ninivi. Savā laikā tā bija ļoti liela pilsēta. Lai apietu tai apkārt, vajadzēja trīs dienas. Tanī dzīvoja vairāk kā 120  tūkstoši iedzīvotāji un liels skaits lopu. Ļaudis bija drausmīgi noziegušies un dzīvoja smagos grēkos. Dievs bija nodomājis šo pilsētu sodīt un iznīcināt (padomju laikā arī Liepājā bija 120 000 iedzīvotāji, cik šodien - nav zināms). Platības ziņā Ninive bija lielāka par Liepāju, jo lielu teritoriju aizņēma ganības. 
Kā pēdējo iespēju Dievs sūta uz Ninivi pravieti Jonu ar brīdinājumu:  „Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!” /Jon.3:4/. Kad pravietis Jona saņēma uzdevumu doties uz Ninivi, viņš pavēli nevēlējās pildīt, jo zināja un pazina Dzīvo Dievu, kurš bieži parāda grēciniekiem žēlastību, tāpēc kāpa kuģī, lai dotos pilnīgi pretējā virzienā uz Taršišu. 
Par pravieti Jonu sacīti īsi vārdi: “Viņš bēga no Tā Kunga vaiga!” „Bet Jonas cēlās, lai bēgtu no Tā Kunga vaiga, gribēdams nokļūt Taršišā, un nonāca līdz Jafai. Tur viņš atrada kuģi, kas taisījās ceļā uz Taršišu, samaksāja braucamo naudu un iekāpa kuģī, kam bija viņš jāaizved uz Taršišu, projām no Tā Kunga acīm.” /Jon.1:3/. 
Ceļā kuģi pārsteidza drausmīga vētra, un tas draudēja nogrimt. Kuģa ļaudis piesauca katrs savu dievu, bet Jona kuģa tilpnē mierīgi saldi gulēja. Kuģa ļaudis viņu modināja teikdami: „Kā tu vari tik cieši gulēt? Celies un piesauc savu Dievu! Varbūt Dievs atcerēsies mūs, lai mēs neaizejam bojā.” 
Un kuģa ļaudis teica cits uz citu: „Sanāciet, metīsim kauliņus, lai uzzinātu, kura dēļ mums klājas tik ļauni!” Kauliņus metot, vaina krita uz Jonu. Tad viņi teica: „Saki mums, kāpēc mums uzbrukusi šī nelaime? Kāda ir tava nodarbošanās, un no kurienes tu nāc? Kādas tu zemes un tautas?” /Jon.1:6-8/ 
Viņi izpildīja Jona prasību un savā lielā izmisumā iemeta viņu jūrā. Šo gadījumu Jēzus bieži atgādināja saviem mācekļiem un arī rakstu mācītājiem: “Kā Jona trīs dienas un naktis bija zivs vēderā, tā Cilvēka Dēls būs trīs dienas un naktis kapā, pēc tam celsies augšā!” 
Kā šai situācijā rīkojās Visuvarenais Dievs? „Bet Tas Kungs sūtīja lielu zivi aprīt Jonu. Un Jona sabija zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis. Un Jona no zivs vēdera raidīja pie Tā Kunga, sava Dieva, lūgšanu pēc palīdzības, sacīdams: „Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš atbildēja man; es kliedzu no pazemes dziļumiem, un Tu sadzirdēji manu saucienu. Tu iemeti mani dzelmē pašā jūras vidū, kur mani no visām pusēm apņēma straumes; visas Tevis sūtītās bangas un viļņu kalni vēlās man pāri...” /Jon.2:1-4/  
“…man šķita – es esmu atstumts no Tavu acu skata un man nekad vairs neredzēt Tavu svēto namu! Līdz pašiem manas dzīvības dziļumiem mani bija apklājuši ūdeņi, visapkārt mani bija ietvēruši dziļumi; niedres bija apvijušās ap manu galvu. Es biju nolaidies līdz dziļākajiem kalnu pamatiem, zemes aizsprosti, šķiet, bija aizdarījušies aiz manis uz mūžu, bet Tu tomēr esi licis manai dzīvībai pacelties augšup no šīs tumšās bedres un izglābis to no pazušanas, ak, Kungs, mans Dievs! Un, kad mana dvēsele bija pagurusi baiļu mazdūšībā, es atcerējos Tevi, ak, Kungs, un mana lūgšana nonāca pie Tevis Tavā svētajā namā. Tie, kas turas pie nīcīgām viltus dievībām, zaudē savu žēlastības tiesu. Bet ar pateicības prieku es nesīšu Tev savus upurus, savus solījuma upurus es Tev pienesīšu. Glābšana ir pie Tā Kunga!” Un tas Kungs pavēlēja zivij, un viņa izspļāva Jonu malā.” /Jon. 2:3-11/ 
Dievs sūta Jonu otro reizi uz Ninivi ar biedinošo vēsti: „Vēl tikai četrdesmit dienas un pilsēta ies bojā!” 
Kā vēsts iedarbojās uz Nīnivas iedzīvotājiem? „Tad Ninives ļaudīs radās ticība Dievam, viņi izsludināja gavēni, un liels un mazs uzvilka mugurā maisu. Un, kad tas kļuva zināms Ninives ķēniņam, viņš uzcēlās no sava troņa, novilka savu purpuru, ietērpa savu miesu maisa drānās, sajozās un apsēdās pelnos. Tad viņš lika Ninivē ar uzsaukumu darīt zināmu: „Pēc ķēniņa un augstāko varas nesēju pavēles stājas spēkā šāds rīkojums: ne cilvēki, ne lopi, ne vērši, ne avis nedrīkst nekādu ēdienu, nedz ēdamo baudīt; lopus nedrīkst dzīt ganos, nedz arī viņus dzirdīt ar ūdeni; bet cilvēki un lopi lai tērpjas maisu drānās un lai jo gauži piesauc Dievu, un lai ikviens atgriežas no sava ļaunā ceļa un no varasdarba, ko tas ar savām rokām dara! Kas gan lai zina? Varbūt Dievam paliek mūsu žēl un Viņš ļaujas novērst Sevi no Savām bargajām dusmām, tā ka mēs nepazūdam!” /Jon.3:5-9/ 
Iznākums bija brīnišķīgs! Dievs Savā bagātajā žēlastībā Ninivi apžēloja un saudzēja, un kā mēs vēlāk lasīsim, tas Jonā izsauca lielu sašutumu, vilšanos un dusmas!
(turpinājums sekos)


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.