Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
08.12.2014 Autors: LNB

„Pats sev skolotājs”
Sarunājas Aigars Bušs
 
- Labdien, pastāsti par sevi!
- Austris Nikiforovs, bez mīkstinājuma zīmes - manu uzvārdu bieži jauc un uzliek mīkstinājumu uz „n”. Ziemassvētkos paliks četri gadi, kopš strādāju biedrībā. Esmu mājamatniecības pasniedzējs, galdnieks. Tāds „Figaro” šur, „Figaro” tur. 
- Tātad dari visu, ko vajag saimniecībai.
- Jā, sākot no mēbeļu taisīšanas līdz peļu ķeršanai.
- Kā nokļuvi biedrībā?
- Divus gadus biju bez darba, man pazvanīja no NVA, teica, ka Neredzīgo biedrībā vajagot galdnieku. Ar Māri sarunājām tikšanos un vienojāmies par darbu. Visvairāk mani pārsteidza tas, ka tikko biju atnācis, un man jau piedāvāja kafiju, pat pajautāja, kādu es gribu - šķīstošo vai dabīgo. Es toreiz pilnīgi apjuku. Tā tas toreiz sākās. Tad bija viens projekts, otrs projekts. 31.decembrī beigsies šis projekts, un tad jau redzēs, kā būs tālāk.
- Tātad, tu nezini vai nākošajā gadā vēl būsi pie mums?
- Māris solīja, ja būs subsidētā darbavieta, tad viņš mani paņems.
-  Kur esi iepriekš strādājis?
- Man tāds niķis, ka nepatīk darbavietas mainīt. Savā darba mūžā esmu strādājis kādās piecās darba vietās. Visilgāk nostrādāju Vaļņu ielā, kur krievu laikos bija sadzīves pakalpojumu kombināta mēbeļu cehs, tur nostrādāju gandrīz 20 gadus. Mainījās laiki, mainījās saimnieki, bet es paliku, kā tāda pierakstīta mēbele. Vēl esmu strādājis „Baltijā”, pēc armijas sāku darbu Grobiņas lapsu fermā. Tur būvbrigādē nostrādāju 3 gadus, bet beigās man apnika tā braukāšana. Katru rītu autobuss savāca un vakarā veda mājās. Biju jauns, gribējās vēl šur tur paskraidelēt vakaros, tāpēc mainīju darbu.
- Kāda tev izglītība?
- Esmu beidzis vidusskolu. Labprāt pēc armijas būtu mācījies, bet man ir dzirdes problēmas, tāpēc lielā auditorijā nevaru saprast, ko cilvēki saka. Aci pret aci runājot, man ir vieglāk, ko nedzirdu, nolasu pēc lūpu kustībām, bet lielā telpā viss pilnīgi pazūd.
- Kad tev sākās dzirdes problēmas?
- Tās man ir armijas mantojums. Pirms armijas es skolā sēdēju pēdējā solā un visu dzirdēju, kaut arī no bērnības dzirdu tikai ar vienu ausi. Armijā, kā notika, tā notika…, pēc tam bija Rīgā operācija, kurā kaut kas neizdevās. No tā laika pilnībā neko nedzirdu bez dzirdes aparāta. Ja tagad noņemtu aparātu, man dzirde būtu 0, kaut vai blakus noliec lielgabalu un šauj.
- Kur tu dienēji?
- Gruzijā, Aizkaukāzā.
- Kā izmācījies par galdnieku?
- Es pats sevi mācīju, strādājot „Baltijā” un skatoties, ko citi dara. Visvairāk iemācījos, kad sāku strādāt sadzīves pakalpojumu kombinātā. Tur bija vīri, kuri iedeva tev darbu, un bija jādara. Tad no viena, no otra, trešā, kaut ko no katra pārņemot un skatoties, pašam arī bija „ņuhs” uz to un „poņimajs” arī radās, tā es sevi izmācīju pats.
- Tātad par galdnieku tu izmācījies pašmācības ceļā.
- Jā, faktiski tā ir.
- Cilvēki saka, tu esot labs meistars.
- Nu, nezinu, jo par to citiem jāspriež, pats jau sevi slavēt nevar.
- No kurienes tu esi?
- No Liepājas, simtprocentīgs liepājnieks.
-  Kādi tev vaļasprieki?
- Vaļasprieks man ir grāmatu lasīšana, televizoru praktiski neskatos, nezinu kāpēc? Vienā brīdī nogriezu kā ar nazi. Labāk palasu grāmatu un kaut ko mājās padaru. Otrs vaļasprieks ir novusa spēlēšana. Skolas laikā diezgan labi un bieži nodarbojos ar sportu, biju labs basketbolists, labi spēlēju volejbolu, futbolā biju vārtsargs. Tagad gan nedrīkstu kontakta sporta veidos piedalīties, jo jāsargā galva. Tāpēc pārgāju uz galda spēlēm, un visiemīļotākais ir novuss.
- Novusā tu piedalies arī lielākos čempionātos?
- Pārsvarā jau iznāk spēlēt Latvijas Nedzirdīgo savienības sacensībās, bet piedalos arī Liepājas pilsētas čempionātos.
- Kādi panākumi?
- Liepājas četrdesmitniekā esmu, augstāk netieku. Nedzirdīgo čempionātos ir otrā vieta vienspēlēs, dubultspēlēs kopā ar pārinieku esam jau vairākas reizes bijuši pirmajā vietā Latvijā.
- Tuvojas Ziemassvētki, avīzīte iznāks decembrī, varbūt tev ir kāds novēlējums cilvēkiem?
-  Novēlu visiem cilvēkiem pasaulē, lai ir miers. Tas, kas tagad notiek Ukrainā, tas ir kaut kāds ārprāts. Tāpēc, lai nebūtu tas, kas ir tur, lai nenāktu arī uz mūsu pusi, lai tie, kuri ir tur augšā tajos krēslos, sāk domāt. Es nenovēlu nevienam to, esmu redzējis savām acīm armijā, kas tas ir – šaut uz cilvēkiem. Tāpēc, lai būtu miers virs zemes un Dievam labs prāts! 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.