Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
08.12.2014 Autors: LNB

 „Smaidīt un darīt to, kas patīk”
Sarunājas Aigars Bušs
 
- Labdien! Pastāsti, kā tevi sauc un ar ko biedrībā nodarbojies?
- Mani sauc Armīns Gruntmanis, mācu informātiku cilvēkiem ar redzes invaliditāti.
- Kā nokļuvi biedrībā? 
- Tas bija interesanti. Iepazinos ar vienu no biedrības biedriem un biežāk sāku braukt uz Liepāju. Senāk jau biju te bijis un noteicis – ah, kaut kad jau vēl atbraukšu! Bet tai laikā es nedomāju, ka Liepājā varētu būt tik bieži, kur nu vēl runājot par dzīvošanu šeit. Tā lēnām iepazinos ar to, kas biedrībā tiek darīts, kā cilvēki ar redzes invaliditāti spēj, lietošu vārdus, atgriezties atpakaļ normālā, cilvēciskā dzīvē. Manuprāt, neredzēt vai iegūt redzes traumu, ir liels zaudējums. Bet redzot visu to, ko šeit cilvēki dara, ko spēj radīt, mani tas ļoti uzrunāja emocionāli, un tā es brīvprātīgi piedalījos atsevišķos pasākumos - ar tandēmiem vizināju cilvēkus sporta pasākumā, kurā arī piedalījos. Tā pamazām, pamazām, līdz vienā dienā saņēmu piedāvājumu pieteikties subsidētajai darba vietai. Tad jau biju pieteicies Nodarbinātības aģentūrā un teicu,  jā lai tā būtu! Es jau iepriekš biju darījis to, ko šobrīd daru - apmācu cilvēkus lietot datorus. Man pašam paveicās ar ļoti talantīgiem pasniedzējiem, kuri spēja sarežģītas lietas izskaidrot vienkāršā valodā. Tāpēc nodomāju, kādēļ ar to, ko man ir devuši citi, nepadalīties tālāk. 
- Tu tātad strādā subsidētajā darba vietā? 
- Jā, tieši tā. 
- Uz cik ilgu laiku? 
- Projekts ilgst divus gadus. Tad arī šo laika posmu šeit būšu. 
- Tu teici, ka braukāji uz Liepāju. Tātad neesi liepājnieks. 
- Dzimis esmu Smiltenē, to mēdz saukt par Vidzemes sirdi, 300 km attālumā no Liepājas, kādu laiku dzīvoju Valmierā. Šobrīd tur dzīvo mani vecāki, viņi pārcēlās no Smiltenes. Valmierā mācījos Vidzemes augstskolā. 
- Bērnība tev pagāja Vidzemes pusē? 
- Jā, Smiltenē. 
- Varbūt puikas gados visādas delverības darīji, ir palicis atmiņā kāds interesants notikums? 
- Man viena dzīves situācija likās ļoti smieklīga, tieši saistībā ar to, ka mana mamma ir mūzikas skolotāja. Viņa vadīja kori savā darba vietā. Mēs vienu dienu bijām Valmieras Uzņēmumu reģistrā, sieviete, kura tur strādāja, teica – o, vārds pazīstams, sākām runāt, izrādās, ka mana mamma ir diriģējusi kori, kurā šī sieviete dziedājusi, un es esot bijis vēl mātes miesās. Tad es viņai tā arī ar humoru noprasīju, vai tu mani pliku redzēji? (smejas). Pasaule ir ļoti maza, un katrā vietā var satikt kādu pazīstamu cilvēku. Bet par lielākiem podiem, tie ir bijuši ļoti dažādi, bet pēc operācijas daudz kas pagaisis no atmiņas. Smieklīgākais, ja es kaut ko neatceros, tad es atceros to pēc divām dienām, vai pēc divām nedēļām. 
- Tev pašam arī ir invaliditāte? 
- Jā, man ir invaliditāte. 
- Varbūt ir kāds vaļasprieks, kas tevi aizrauj? 
- Jā, līdz šim man ir paveicies, ka esmu darījis to, kas mani aizrauj, līdz ar to, šobrīd gandarījuma sajūtu rada tas, ka es redzu, cilvēks kurš atnāk un saka, es nezinu neko par datoriem, bet pēc pāris nodarbībām viņš jau ir spējīgs kādam citam pastāstīt, dalīties zināšanās un iemaņās, kā jādara tas vai šitais. 
- Kā ir strādāt ar redzes invalīdiem, vai sākumā nebija bail? 
- Es teikšu tā, ka manuprāt laikam ar prieku to darīju, bija iespēja lauzt tos priekšstatus vai aizspriedumus, kas man bija radušies par cilvēkiem, kuriem ir redzes invaliditāte. Viņam ir redzes problēmas un viss, viņš bezmaz vai norakstīts. 
Liepājā esot arvien biežāk, novēroju to, ka var tā, var šitā,  var vēl kaut kā. Piemēram, mums nodarbībās izmanto, ka dators „runā” vai attēls uz ekrāna tiek palielināts vairākas reizes, cilvēks mierīgi redz vismaz tik daudz, cik viņš ir spējīgs orientēties tajā datora vidē, viņš var izdarīt. Es pēc sevis zinu, ja kaut ko ļoti grib, gribās ticēt, ka to arī spēšu izdarīt. Cilvēki ir dažādi, arī raksturi ir dažādi, un es kaut kā cenšos strādāt ar  tiem cilvēkiem, kuriem ir iespējams ar mani sastrādāties, jo aplinkus nesanāk, esmu prasīgs, stingrs, man patīk, ja dara, tad dara un ja nedara, tad nedara. 
- Varbūt tev ir kāds novēlējums cilvēkiem? 
- Novēlējums būs ļoti vienkāršs, lai cilvēki vairāk smaida un dara to, kas viņiem patīk.
- Paldies par interviju un veiksmi darbā! 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.