Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
13.01.2014 Autors: LNB

„Vai nu dari kaut ko, vai tikai sapņo”
Sarunājas Aigars Bušs
- Labdien, pastāsti, lūdzu, par sevi!
- Labdien! Mani sauc Astrīda Eglīte. 3. jūnijā no Skotijas atbraucu atpakaļ uz Liepāju. Septiņus gadus nostrādāju Apertīnā pie Ziemeļjūras. Strādāju tur dažādus darbus. Sākumā kā aprūpētāja ar veciem, smagi slimiem cilvēkiem pansionātā. Tad es strādāju aprūpes aģentūrā – devos pie cilvēkiem, kas paši spēj par sevi parūpēties, bet kuriem tikai nedaudz vajadzēja palīdzību, gan pie cilvēkiem, kuri ir pilnīgi atkarīgi no otra. Beidzamos 3 gadus es strādāju speciālā internātskolā, kur mācās bērni ar autismu. 
- Vai ārzemēs strādājot bija vajadzīgs izglītības dokuments? 
- Tieši tā, tas ir vajadzīgs. Es pabeidzu Liepājas augstskolu, ieguvu sociālā darbinieka bakalaura grādu. Aizsūtīju visus nepieciešamos dokumentus uz aģentūru un pēc pusgada saņēmu apstiprinājumu, ka varu strādāt. Skotijā visi sociālie darbinieki ir reģistrēti speciālā reģistrā. 
Atbraucām uz Latviju, vīrs sāka strādāt uzreiz, viņam piedāvāja darbu, bet es vasarā trīs mēnešus atpūtos. Jau tad zināju, ka arī Latvijā gribu veikt sociālo darbu. Man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem. 
Kā cilvēks, kas nav ar datoriem uz jūs, ieguglēju “sociālais darbs Liepājā”,  atlasīju iestādes, kur noderētu mana darba pieredze. Aizgāju uz bāriņtiesu Liepājā, uz Sociālo dienestu. Par neredzīgo biedrību nebiju daudz dzirdējusi, bet piezvanīju uz internetā atrasto tālruņa numuru. Tā arī teicu - meklēju darbu, ir pieredze ārzemēs, bet nav Latvijā. Sarunājām tikšanos un viss notika. 
- Biji atnākusi uz pārrunām? 
- Biju divas reizes. Pirmajā reizē mēs parunājām ar Māri, bet es samulsu, uzzinādama par zemo atalgojumu. Jo nauda arī ir svarīga, ne tikai tas, ka gribi strādāt. 
Aprunājos ar vīru, tā kā bija dzirdētas ļoti labas atsauksmes par neredzīgo biedrību, viņš teica, lai eju. Vēl viņš minēja, ka ir grūti atgriezties atpakaļ Latvijas sabiedrībā, labāk lai eju tur, kur laba atmosfēra, kur jutīšos labi, lai nav liela spriedze, un tad jau redzēšot. Vīrs mani atbalstīja, teica tas nekas, ka zema alga, tad jau redzēs, kā dzīvē ies. Tā es Mārim pazvanīju otrreiz, teicu, ka esmu gatava strādāt. Sāku strādāt pirmajā oktobrī.
- Tieši tā! Ar pirmo oktobri. 
- Intervija notiek 3. oktobrī. Kāds ir iespaids? 
- Pirmās dienas ir pagājušas ātri, tas ir pozitīvi. Jābūt daudzpusīgam, jāzina kā reāģēt dažādās situācijās, jābūt zināšanām, jāievēro konfidencialitāte. Man patīk. 
- Ceru, ka turpinājums būs veiksmīgs, lai tev veicas darbā! Bet paturpināsim sarunu par ārzemēm. Minēji, ka tur esi nostrādājusi septiņus gadus. Kāpēc aizbrauci?
- Pavisam vienkārši, lai neņemtu kredītu bankā Latvijā. Tā kā bērni bija jau paaugušies, un mēs ļoti sapņojām par lauku māju, uz kredīta bijām paņēmuši vecu būdu, var teikt pat šķūni, Grobiņā. Apsēdāmies ar vīru pie galda un sarēķinājām, cik ilgi maksāsim kredītu – sanāca līdz pensijai. Saķērām galvas, sapratām, ka to negribam. Bija tā - vai nu dari kaut ko, vai tikai sapņo. Tā kā neesam sapņotāji, bet reālisti, Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, bija iespēja braukt un nopelnīt. Ar vīru izlēmām - jāiet un jādara, jāatgriežas ar naudiņu, jāceļ sava lauku māja. 
- Kāda tev ir izglītība, kur vēl esi strādājusi? 
- Esmu strādājusi dažādās vietās. Kā adītāja pabeidzu Liepājas 48.skolu, apprecējos un aizgāju dzīvot uz laukiem. Audzināju bērnus, algotu darbu nestrādāju līdz 25.gadu vecumam. Muitas darbības pirmssākumos 10 gadus nostrādāju muitā. Bija ļoti interesanti, darbs man patika dēļ savas dažādības, bija jākustina smadzenes. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, muitas štatus samazināja, ilggadējos darbiniekus pārrotēja uz Valsts Ieņēmumu dienestu. Nostrādāju divus gadus par nodokļu inspektori. Darbs man nepatika, pārāk sauss - tikai dators un cipari, nekādas saskarsmes ar cilvēkiem. 
Kāpēc es aizgāju mācīties? Kad strādāju muitā, bija prasība pēc augstākās izglītības. Negāju uz muitas koledžu, jo tas neinteresēja. Es darīju to darbu, bet mācīties gribēju pilnīgi ko citu. Un sociālais darbinieks bija tā profesija, kas ir manai dvēselei, tas bija priekš manis, tāpēc arī aizgāju to studēt. Četrus gadus mācījos neklātienē. 
- No kurienes tu pati nāc? 
- Mana bērnība ir pagājusi Vidzemē. Līdz astotai klasei dzīvoju Alojas pusē. Mamma nomira, kad gāju piektajā klasē, smaga bērnība bija, kaut gan neko sliktu neatceros, vienīgi to, ka tēvs audzināja. Alojas vidusskola bija ļoti laba skola, laba atmosfēra. No skolas man ir tikai pozitīvas atmiņas. 
- Kā nokļuvi Liepājā? 
- Māsa, kura ir deviņus gadus par mani vecāka, apprecējās ar liepājnieku. Tā kā mammas vairs nebija, pēc astotās klases atbraucu pie māsas dzīvot. Kā pie mammas arī pie viņas turējos. 
- Kādi ir tavi vaļasprieki?
- Tas ir ļoti labs jautājums. Vispār vīrs mani kaitina, ka garlaikojos tāpēc, ka nav vaļasprieku. Tie bija jaunībā. 
- Kur palika? 
- Labs jautājums. Bērni, ģimene, skriešana. Tie bija tādi vaļasprieki, kas vairāk garīgi. Man ļoti patika teātri spēlēt. Darbojos dramatiskajos kolektīvos, lasīju dzeju Liepājas dzejas studijā, kuru vadīja Juris Āboliņš. Patika dzeju runāt visādos pasākumos. Pati tos gan neesmu rakstījusi, bet deklamēt, jā! - konkursos  skolā pirmās vietas ņēmu. Tagad es esmu izlaidusies. Vīram gan vaļasprieks ir makšķerēšana! Es domāju, ka gribētu kādā dramatiskā kolektīvā atkal darboties. Bet brīvā laikā es lasu grāmatas! 
- Intervijas beigās cilvēkiem, kurus intervēju, jautāju - vai ir kāds novēlējums cilvēkiem? 
- Protams, būt pozitīviem, mīlēt. Sāciet ar sevi, mīliet sevi, neesiet dusmīgi, esiet smaidīgi! To ļoti grūti izdarīt, es zinu, tā ir iekšēja dotība, bet, ja jūs mīlēsiet sevi, jūs mīlēsiet arī citus. Pieņemsiet ar visām kļūdām, negācijām, būsiet pozitīvi noskaņoti! 
- Liels paldies!
 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.