Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
13.12.2012 Autors: LNB

Reiz kāds gudrs profesors sarunājās ar studentu.Vai Dievs ir labs, viņš vaicā studentam. Students atbild apstiprinoši. Bet vai sātans ir labs, jautā profesors, uz ko students atbild noliedzoši. Profesors turpina – vai pasaulē pastāv ļaunums? Students to apstiprina. Tātad, ļaunums ir visur, bet Dievs taču ir radījis visu - profesors neapstājas. 
- Jā, profesor!
Auditorija ir apklususi, studenti smīkņādami, gaida, kāds būs nākamais jautājums.
- Tad kas radīja ļaunumu? – profesors, manāmi aizraudamies, vaicā. Students klusē.
Uz planētas ir kroplības, nežēlība, slimības, netikumība? Viss tas taču ir, vai ne? 
-Jā, profesor!
Tad kas to visu ir radījis? - jau tīksminādamies par savas gudrības uzvaru, vaicā pasniedzējs un turpina: „Zinātnieki apgalvo, ka cilvēks ir apveltīts ar piecām maņām, lai izzinātu apkārtējo pasauli. Saki, lūdzu, vai tu kādreiz esi redzējis Dievu?” 
-Nē, profesor.
-Vai tu esi dzirdējis Dievu? 
- Nē. 
- Vai tu kādreiz esi sajutis Dievu? Esi viņu garšojis? Vai smaržojis to? 
-Baidos, ka nē. 
- Un tu vēl joprojām viņā tici? 
-Jā, ticu!
Profesors uzvaroši nobeidz savu sakāmo, teikdams, ka ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus, zinātne var droši apgalvot, ka Dieva nav. Vai students varot ko likt pretī šim apgalvojumam? 
Students pārliecinoši atbild – nē, profesor, man ir tikai mana ticība. 
- Tieši tā! Ticība ir zinātnes galvenā problēma – profesors triumfē, auditorijai skaļi aplaudējot.
Students kādu brīdi klusē, tad apņēmīgi saslejas un vaicā: „Profesor, sakiet, lūdzu, vai aukstums pastāv?” 
- Kas par jautājumu? Protams, ka pastāv. Vai tad tev nekad nav bijis auksti? 
Pārējie studenti sāk smieties par jaunā studenta jautājumu. 
Students turpina: „Patiesībā aukstums nepastāv. Saskaņā ar fizikas likumiem, tas, ko mēs uzskatām par aukstumu, patiesībā ir siltuma trūkums. Cilvēku vai priekšmetu var izzināt pēc tā, skatoties vai tam piemīt spēja nodot enerģiju. Absolūtā nulle – 460 grādi pēc Fārenheita, ir pilnīga siltuma neesamība ķermeņos. Visa matērija paliek inerta un nespēj vairs reaģēt šādas temperatūras apstākļos. Aukstums nepastāv. Cilvēki radīja šādu vārdu, lai aprakstītu to, ko mēs jūtam nepietiekama siltuma daudzuma apstākļos. 
Auditorijā iestājas pilnīgs klusums.
Students vaicā tālāk: „Profesor, vai pastāv tumsa?”
- Protams, ka pastāv. Kas tad ir nakts, ja ne tumsa. 
- Jums atkal nav taisnība. Tumsa tāpat nepastāv. Tumsa patiesībā ir gaismas trūkums. Mēs varam izpētīt gaismu, bet ne tumsu. Mēs varam izmantot Ņūtona prizmu, lai sadalīto balto gaismu vairākos spektros, izpētīt katra gaismas viļņa garumu. Jūs taču nevarat izmērīt tumsu? Pat mazākais gaismas stars var iekļūt tumsas vidē un apgaismot to. Kā jūs varat noskaidrot, cik tumša ir konkrētā telpa? Jūs izmērat kāds gaismas daudzums tiek pētīts, vai ne? Tumsa ir jēdziens, ko cilvēks izmanto, lai aprakstītu, kas notiek gaismas trūkuma gadījumā. Un tagad sakiet, lūdzu, profesor, vai pastāv nāve?
- Protams! Ir dzīve un ir nāve – dzīves otrā puse. 
- Un atkal jums nav taisnība, profesor. Nāve ir nevis dzīves otra puse, bet gan dzīvības trūkums. Jūsu zinātniskajā teorijā ir parādījusies būtiska plaisa.
Profesors ir neizpratnē - uz ko jūs tēmējat jaunais cilvēk? 
- Profesor, jūs mācat studentiem to, ka mēs visi esam cēlušies no pērtiķiem. Vai jūs esat vērojis evolūciju pats savām acīm? 
Profesors, ar smaidu sejā, pašūpo galvu, saprotot uz ko virzās saruna.
Bet students turpina: „Neviens šo procesu nav redzējis! Tātad sanāk, ka jūs vairāk esiet garīdznieks, nevis zinātnieks.” 
Auditorija „uzsprāgst” no smiekliem.
- Un tagad pasakiet, profesor, vai šajā auditorijā ir kāds, kurš ir redzējis jūsu smadzenes? Ir tās dzirdējis, smaržojis, vai tām pieskāries?
Studenti turpināja smieties 
- Acīmredzami, neviens. Tad, saskaņā ar zinātniskajiem likumiem, varam izdarīt secinājumu, ka profesoram smadzeņu nemaz nav. Ar visu cieņu pret jums, profesor, bet kā mēs varam uzticēties tam, ko jūs mums lekcijās stāstat? 
Auditorijā iestājas kapa klusums. 
Profesors klusi atbild: „Domāju, ka jums būs vienkārši man jānotic.” 
Students smaidot atbild: „Tieši tā! Starp Dievu un cilvēku ir tikai viena saikne – tā ir TICĪBA!”


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.