Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
13.12.2012 Autors: LNB

Sarunājas Aigars Bušs

 „Būt optimistiem”

  Labdien! Smejamies un smaidām, tad jau viss būs kārtībā. Varu pačukstēt, ka Lauriņai ir tā kā nedaudz bail no šīs intervijas. Pastāsti, lūdzu, kā tevi sauc, kad sāki strādāt un kā te nokļuvi?
* Mani sauc Laura Gredzena, janvārī būs jau četri gadi, kopš šeit biedrībā strādāju. Pirms četriem gadiem izlasīju avīzē sludinājumu, ka biedrība meklē sociālos rehabilitētājus un pieteicos uz darba interviju. Atnācu parunāties, man teica, ka dos atbildi pēc neilga laika, lai tik gaidu. Pagāja pāris dienas, man pazvanīja un pateica, ka esmu pieņemta darbā. 
* Par ko tu šeit strādā?
* Esmu sociālā rehabilitētāja, strādāju biedrības birojā, konsultēju klientus, apmācu orientēties ar balto spieķi un lietot dažādu tiflotehniku. Ja nepieciešams, aizvietoju arī kādu kolēģi nodarbībās. Ir arī papīru kalni jāraksta, bez tiem arī nevar iztikt .
* Esi lauku vai pilsētas meitene?
* Nāku no Grobiņas, man gribētos teikt, ka tā ir pilsēta. Vienmēr ir gribējies uz dižpilsētu Rīgu tikt, bet pēc skolas beigšanas nebija tādu līdzekļu, lai varētu studēt Rīgā. Studēju Liepājā. Man ir vecākā māsa.
* Es zinu, ka esi humorpilns cilvēks. Viens otru jau mēs te biedrībā „paķeram”, „pabikstam” – tas ir normāli. Kā tu izdomāji studēt?
* Ar studēšanu bija tā – tā kā matemātika, ķīmija un fizika nebija mana stiprā puse, līdz ar to bija jāiet studēt ko tādu, kas man labāk padotos, kur nevajadzētu daudz rēķināt. Augstskolā tika uzsāktas jauna veida studijas – sociālais pedagogs, es tad arī aizgāju studēt tās “modes lietas”.
* Vai esi apmierināta ar savu profesijas izvēli? 
* Jā, esmu apmierināta. Sākumā gan strādāju kafejnīcā, darīju dažādus darbus – liku porcijas, novācu galdiņus un mazgāju arī traukus. 
* Šī tev ir otrā darba vieta?
* Jā, tikai otrā.
* Tad tu tā braši, prom iet no šejienes netaisies.
* Vai tev ir kāds vaļasprieks, kāda aizraušanās? Varbūt krāj pastmarkas, piemēram?
* Bērnībā es krāju konfekšu papīrīšus, tagad to vairs nedaru. Man patīk dārza darbi, vasarā kādas puķītes jāparavē, pavasarī jāpastāda kaut kas jauns dobītēs. Man patīk arī dziedāt. Agrāk spēlēju klavieres, bet pēc apprecēšanās, kad aizgāju dzīvot pie vīra, mums nav kur klavieres nolikt.
* Bet, ja izliek vīru, varbūt sanāks vietas? (smejas)
* Varbūt tad varētu atsākt spēlēt. Bet, ja cilvēks ilgi to nav darījis, tad ir „iesēdies” iekšā tāds slinkums.
* Esi beigusi mūzikas skolu?
* Nē, neesmu, vienkārši gāju uz klavieru spēlēšanas nodarbībām. Iemācījos daudz, bet tagad daudz esmu aizmirsusi.
* Tev patīk mūzika, vai ne?
* Jā, tas ir tāds relaksācijas veids. Es varu dejot, dziedāt, arī teātri spēlēt.
* Tev patīk spēlēt? Kā ir ar „spēlēšanu uz nerviem”.
* Nu jā, to arī var.
* To es, Lauriņ, saprotu. Tas ir labi, ka tevi interesē mūzika, varbūt tu dziedi korī?
* Nē, nedziedu.
* Varbūt dejo deju kolektīvā?
* Nē, bet varbūt man būtu jāatrod tam laiks? Varbūt jāatrod laiks un jāsāk kaut ko darīt.
* Nu jā, jāsaīsina darbdiena. Tas ir skaisti un labi, ka tev patīk daba un dārzs, varbūt tev patīk ceļot?
* Es maz ceļoju. Ja būtu iespēja, protams, to darītu vairāk. Neesmu tā īpaši sapņojusi par kādu valsti, kur gribētu aizbraukt. Man liekas, ka uz jebkuru vietu ir jauki aizbraukt.
* Tagad atpakaļ pie darba. Kā tev vispār šeit patīk? Jau pagājuši četri gadi, esi kārtīgi iestrādājusies. Iepazinusi kolēģus un lielāko daļu klientus.
* Kolēģi man ir ļoti labi. Satieku labi, protams, nevar jau būt pavisam ideāli. Pagaidām esmu ar darbu apmierināta, ceru, ka arī tie, kas sēž man pretī – klienti.
* Lauriņ, tagad ir tāds tumšs un it kā drūms laiks, intervija top novembrī, varbūt tev ir cilvēkiem kāds gaišs novēlējums?
* Nevaru uzreiz neko tādu pateikt.
* Var jau novēlēt to, ko tu pati visu laiku dari – smieties. 
* Varbūt - būt optimistiem.
* Nebūt tik bēdīgiem, tas jau to dzīvi padara drusku krāsaināku.
* Jā.
* Paldies tev par interviju un veiksmi tev turpmākajā darbā!
 
“Nepalikt vieniem”

* Labdien, kā tevi sauc?
* Labdien, esmu Ūna Iņģe.
* Iņģe. Es nezināju tavu uzvārdu, labi, ka tevi intervēju, vismaz tavu uzvārdu uzzinu. Pastāsti, kā šeit nokļuvi un ko dari?
* Es izlasīju informāciju Liepājas Neredzīgo biedrības mājas lapā un tad atnācu. Nē, nebūs taisnība, tā ar mani notika pagājušajā vasarā, es nācu uz darba interviju un toreiz mani nepieņēma, bet šovasar man pazvanīja darbiniece Daina, ka biedrība atkal projektā meklē darbinieku. Tā kā man tagd bija sociālā darbinieka diploms rokā, atkal nācu uz interviju pie Māra Ceiruļa. Es nācu vairākas reizes – trīs reizes, kamēr mani pieņēma. Strādāju Eiropas Sociālā fonda projektā cilvēkiem pirmspensijas vecumā, pensijas vecuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, esmu sociālā moduļa pasniedzēja.
* Sociālā moduļa pasniedzēja? Paskaidro, lai cilvēkiem būtu saprotami, ko šie moduļi nozīmē?
* Sociālais modulis paredz cilvēkiem skaidrot likumdošanu un izdotos likumus, lai viņiem būtu skaidras un saprotamas tiesības, lai cilvēki zinātu, ko viņi var saņemt, ko valsts viņiem piedāvā sociālajā jomā. Šī moduļa ietvaros „Dzīves skolā” mēs visādas lietas darām, mācāmies un runājam savstarpēji ar klientiem, tas ir tā kā sociālais darbs grupā.
* Runājat par dzīvi, par augiem, smaržām, tā esmu dzirdējis.
* Jā, ļoti dažādas tēmas. Bieži ir tā, ka mēs sākam nodarbību par kaut kādu nopietnu tēmu – aplūkojam politiskos notikumus valstī, bet beidzam ar kādu jautru notikumu no dzīves. Mums bija lekcija par medu, ciemos ir bijis mācītājs. Drīz būs lekcija par drošību, kuru vadīs Liepājas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks.
* Kā tu esi apmierināta ar darbu? Vai darba biedri ir atsaucīgi?
* Man ļoti patīk kolektīvs, tikai žēl, ka daudzi darbinieki ir tikai uz gadu, dažādu projektu ietvaros, tas, manuprāt, nav pareizi.
* Vai tev ir daudz klientu, kuri piedalās projektā?
* Ar klientiem man īstenībā pašai ir tāda „dzīves skola”, jo ar pensijas vecuma cilvēkiem darbošanās ir interesanta.
* Vai tu esi lauku vai pilsētas meitene?
* Esmu liepājniece. Vasaras gan esmu pavadījusi laukos ļoti skaistā vietā – Tiltos, starp Grobiņu un Bārtu. Tur dzīvoja mežsarga ģimene. Tur man bija ļoti jaukas un skaistas bērnības vasaras. Šī ģimene pat nebija mums radi, patiesībā sveši cilvēki, bet vasarās viņi ļoti laipni uzņēma mūs ar māsu.
* Kur tu mācījies?
* Es mācījos Liepājas 10. vidusskolā, pēc tam Rīgas 34. arodvidusskolā, ieguvu profesiju šuvēja – tehniskā modelētāja. Tad kādu laiku strādāju „Laumas” skolā par ražošanas apmācības meistari, pēc tam iestājos Liepājas Universitātē un kļuvu par sociālo darbinieci. Tagad turpinu studēt maģistratūrā sociālo darbu. Šī man vispār ir otrā darba vieta. Pa vidu man bija tāds periods, kad biju mājsaimniece.
* Vai neesi domājusi braukt uz ārzemēm strādāt?
* Esmu domājusi, arī šobrīd domāju, bet laikam tā īsti nespēju izšķirties par to.
* Tev ir kāds hobijs, vaļasprieks ar ko brīvajā laikā patīk nodarboties?
* Es lasu dažādu literatūru un nedaudz aizraujos ar rokdarbiem . Šobrīd lasu par sazvērestību teorijām, kas valda pasaulē.
* Ko darīsi pēc projekta beigām?
* Projekts beigsies vienlaicīgi ar manām mācībām, ir jauni kontakti un jaunas iepazīšanās. Laiks rādīs, jo ne vienmēr dzīvē notiek tā, kā mēs ieplānojam, izdomājam un gribam.
* Tagad, intervijas laikā, ir novembris –vakari tumši, daudziem cilvēkiem tāds bēdīgs noskaņojums. It sevišķi cilvēkiem, kuriem ir grūti ar redzi, viņiem grūti tumšā laikā. Varbūt tev, interviju noslēdzot, būtu kāds vēlējums cilvēkiem vai aicinājums? 
* Jā, man ir vēlējums un aicinājums cilvēkiem - noteikti nepalikt vieniem, atrast to otru cilvēku savā dzīvē! Es darba vietā redzu, ka ļoti daudzi cilvēki ir vientuļi, viņiem patiesībā nevajadzētu būt vieniem. Man liekas, ka tad, kad esam kopā ar kādu, atrisinās ļoti daudzas problēmas. Cilvēks ir iekārtots tā, lai būtu ar kādu kopā, mēs esam divi dzimumi šeit uz zemes. Es novēlu katram atrast sev to otru cilvēku.
* Paldies! 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.