Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
13.12.2012 Autors: LNB

„DIEVA MĪLESTĪBAS VĒSTULE”
 
Liepājas Kristīgās misijas mācītājs Voldemārs Zveja
Sarakstīts Liepājā, 2012.gada aprīlī
 
(3.turpinājums)
     Iepriekšējā reizē lasījāt, ka Dievs grib mums palīdzēt un darīt mūs brīvus. Šoreiz par to, ka:
Viņš grib mūs svētīt.
     Visa mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva svētības. Ja Viņš mūs nesvētī, tad velti savā dzīvē pūlamies. Viss mūsu dzīvē tad iet pa galvu, pa kaklu. Kā saka ķēniņš Dāvids: „Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā, un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā.” /Ps.127:1-2/
     Tas nenozīmē, ka mums nav jāstrādā, bet strādājot svētību jāgaida no Tā Kunga! Bet te ir viens priekšnoteikums. Lai Viņš mūs svētītu, mums jākļūst par Viņa mīļajiem! Vai tu piederi Dieva mīļajiem? Vai tu esi piedzīvojis to, ko dzīvē nozīmē Dieva svētība? 
     Ir kāda dziesma, kuru dzied vīru koris:
     „...bez Tā (Tas, kurš tur augšā),
     Velti sēt sēklu mums…”
     Kad biju mazs zēns, mans onkulis dzīvoja Dubeņos un apsaimniekoja ļoti skopu zemīti. Kādu dienu viņš man sacīja: „Šodien iesim sēt rudzus.” Onkulis paņēma plecos rudzu maisu, man iedeva nest sētuvi. Kad nonācām pie tīruma, viņš nolika maisu zemē, noņēma platmali, nometās ceļos, salika rokas un klusi kustināja lūpas. Es dabīgi kā mazs zēns to nesapratu, bet šodien es saprotu. Tanī vājā zemītē bez Dieva svētības maizīti nebija iespējams izaudzēt.
     Jau Bībeles pirmās lapās mēs lasām brīnišķus apsolījuma vārdus: „Es svētīšu tos, kas tevi svētī (t.i. Ābramu) un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” /1.Moz.12:3/
     Kādas ir tavas attiecības šodien ar Izraēla tautu? Vai tu viņus nosodi kā islāma ticīgie? Jeb tu viņus uzskati par Dieva tautu – Dieva acuraugu? Ko saka Jēzus savā kalna runā: „Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā, un ar meliem par jums runā visu ļaunu Mana vārda dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs!” /Mat.5:11-12/
     Vēl dažas piezīmes par šodienas Izraēlu. Dzīves līmeņa ziņā, starp 182 valstīm Izraēla ieņem 27. vietu pasaulē. Kopš Izraēlas valsts proklamēšanas, šajā mazā valstiņā 10 zinātnieki nominēti Nobela prēmijai. Bezdarbs Izraēlā ir tikai 5%. 28% visu Izraēliešu ir jaunāki par 14 gadiem, tā ir jaunākā valsts iedzīvotāju ziņā Vakareiropā. Izraēlā pašlaik ir 20 000 mesiāniskie jūdi. Iedzīvotāju skaits ir mazliet vairāk kā 7 miljoni. 
     Ja mēs savā dzīvē vēlamies iegūt Dieva svētību, tad mums jābūt ļoti piesardzīgiem attiecībā uz Izraēlas valsti un tautu. Ja tu viņus svētī, tad arī Dievs tevi svētīs. 
Viņš grib mūs nest uz Savām rokām.
     Lai Dievs varētu mūsu dzīvi svētīt,  mums jānostājas uz tā ceļa, uz kura Viņš var mūs svētīt! Mūsu dzīvē ir brīži, kad mēs paši vairs nespējam iet. Tad Dievs kā māte mūs nes uz savām rokām. Par šo nešanu skaisti izsakās pravietis Jesaja: „Arī līdz jūsu vecuma dienām Es palikšu tas pats, Es jūs nesīšu, kamēr jūs paliksiet sirmi. To Es darīju līdz šim un arī turpmāk Es to jums darīšu. Es jūs nesīšu un jūs izglābšu.” /Jes.46:4/
     Par šo nešanu, vācu rakstnieks ir uzrakstījis kāda vīra vīziju. Tajā viņš redz jūras smiltīs iemītas divu gājēju pēdas. Bet tad ir atsevišķi posmi, kur redzamas tikai vienas pēdas. Vīrs atsauc atmiņā savu dzīves gājumu un konstatē, ka tur, kur smiltīs ir tikai vienas pēdas, ir bijuši viņa dzīvē vissmagākie brīži. Vīrs Dievam vaicā, kāpēc Dievs viņu dzīves visgrūtākos brīžos ir atstājis, jo redzamas tikai vienas pēdas? Un Dievs atbild: „Tās nav tavējās, bet gan Manas pēdas. Tad, kad Tev klājās visgrūtāk, es tevi nesu!” 
     Cik labi, ka visgrūtākos savas dzīves brīžos, mēs varam paļauties uz Dieva apsolījumu: „ES tevi nesīšu!” Ja tas tā nebūtu, daudzi no mums debesu mājas neaizsniegtu un paliktu pusceļā. Ir kāda jauka dziesma:
     „Viņš mani nes, es sajūtu,
     Caur dzīvi prom uz mūžību.
     Kā bērns Tā rokās iegulstos,
     Un glābts un laimīgs sajūtos.
     Viņš nes, līdz gājums izbeigsies
     Un pērļu vārti atvērsies.”
     
     Vēl pravietis Dievu salīdzina ar ērgli, kurš māca ļaudis lidot, Pats lidojot zem viņiem, lai vajadzības gadījumā varētu uz Viņa spārniem atdusēties, atpūsties. Tā Varenais Dievs rīkojas ar mums, saviem bērniem, kad esam dzīves ceļā noguruši. Viņš ir gatavs mūs nest. 
     „Kā ērglis, kas savu perējumu vedina un lidinās pie saviem bērniem, kas izpleš sargādams savus spārnus pār viņiem, ņem viņus pie sevis un nes uz saviem spārniem, tā Tas Kungs viens pats ir viņus vadījis...” /5.Moz.32:11/
     Cik mierīgi bērni var soļot līdzās saviem vecākiem, zinot, ja arī viņu kājiņas nogurs, viņš tiks nests.
 
      (Turpinājums sekos) 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.