Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
14.12.2011 Autors: LNB

      Vēlos pastāstīt par pasākumu, kurā piedalījos. 6.oktobrī Talsu sākumskolā, kurā mācās bērni no 1.līdz 6.klasei, arī audzēkņi ar dažādām mācību grūtībām, tika organizēts pasākums „Mēs esam dažādi”. Tā mērķis bija iepazīstināt bērnus, kā tiek izveidoti dažādi risinājumi, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām būtu aktīvi un varētu iesaistīties dažādās sabiedrības norisēs. 

     Pasākuma dienā skolā mācības nenotika. Mācību telpās bija izveidotas septiņas dažādas stacijas, kurās bērni iepazinās ar iespējām un piedāvātajiem palīglīdzekļiem cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām, lai atvieglotu viņu dzīvi. Staciju nosaukumi un izzinošās tēmas bija šādi: „Es neredzu”, „Es nedzirdu”, „Es nerunāju”, „Es nestaigāju”, „Es nerēķinu”, „Es nelasu” un „Filma”.
     Piedalījos stacijā „Es neredzu”. Mēs strādājām četratā - es un vēl trīs Talsu sākumskolas skolotājas. Stāstījām bērniem, kā ikdienā dzīvo neredzīgs cilvēks. Rādījām, kā neredzīgi cilvēki ar datora palīdzību var gan rakstīt, gan lasīt, gan sērfot Internetā, izmantojot īpašu ekrānlasošu datorprogrammu “Jaws”.  
     Rādīju bērniem, kā iespējams rakstīt un lasīt braila rakstā. Ar interesi skolēni aplūkoja zāļu kastītes ar uzrakstiem braila rakstā, mērlenti ar cipariem brailā, neredzīgajiem piemērotu naudas maciņu, rokas pulksteni ar cipariem braila rakstā, runājošo pulksteni un mazu elektronisku aparātiņu, kuru sauc par šķidrumu mērītāju. Piestiprināts pie trauka malas, tas ar skaņas signālu brīdina par to, ka trauks ir piepildīts. Bērni aizsietām acīm krūzē lēja ūdeni un klausījās, kad aparātiņš sāk pīkstēt. Tad viņi zināja, ka krūze ir pilna. 
     Bērniem aizsēja acis un iedeva domino kauliņus, kurus viņi mēģināja sataustīt un pateikt, cik punktiņu ir uz katra no tā. Tāpat skolēni, neko neredzot, bet izmantojot balto spieķi, centās apiet dažādus šķēršļus, saprotot un izjūtot, kā pārvietojas neredzīgs cilvēks. 
     Stāstījām skolēniem, ka ik gadu 15.oktobrī tiek atzīmēta Starptautiskā Baltā spieķa diena. Bērni ar lielu aizrautību klausījās un skatījās, ko mēs viņiem rādījām un stāstījām. Stacijā „Es neredzu” viņiem bija ļoti interesanti, daudzi pirmo reizi redzēja, kāda ir ikdiena cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kā viņi tiek ar visu galā. 
     Bērni man uzdeva dažādus jautājumus. Piemēram, vai man nav garlaicīgi, kā es pārvietojos, vai es redzu sapņus? Nomazgājot rokas, aizgriezu ūdens krānu, un bērni to redzot, pārsteigti sauca: „Re, viņš pats var aizgriezt ūdens krānu!” Pirms šī pasākuma viņiem bija izveidojies priekšstats, ka mēs, cilvēki ar redzes traucējumiem, tikai gaidām, ka mums citi palīdzēs, ka mēs neko paši nevaram izdarīt. Viņi pārliecinājās, ka tā nemaz nav, ka paši arī varam daudz ko izdarīt.
     Stacijā „Es nestaigāju” bērni spēlēja sēdvolejbolu. Viņiem gāja grūti, jo gribējās piecelties, lai varētu noķert bumbu. Bērni izjuta, kā tas ir, kad cilvēks nevar staigāt. 
     Stacijā „Es nedzirdu” bērni mācījās ar žestiem izpildīt tautas dziesmu „Āvu, āvu baltas kājas”. Stacijā radās izpratne par to, kā tas ir, ja cilvēks nedzird un sazinās tikai ar žestu palīdzību. 
     Stacijā „Es nerunāju” bērni mācījās ar pirkstiem, ar taktilā alfabēta palīdzību parādīt katrs savu vārdu. Stacijā valdīja pilnīgs klusums, jo skolēniem bija jāizjūt, kā sazinās cilvēki, kuri nerunā. Skolotājas pēc tam jokoja, ka viņas vēlētos šādu klusumu arī ikdienā, mācību stundu laikā. 
     Stacijā „Filma” bērni skatījās multiplikācijas filmas „Neērtās radībiņas” par zvēriņiem ar īpašām vajadzībām. Stacijā „Es nelasu” bērniem ļāva saprast, kā tas ir, ja cilvēks nespēj lasīt tik ātri, cik dažākārt nepieciešams skolā. Stacijā „Es nerēķinu” dalībnieki iepazinās ar sajūtām, kādas pārņem cilvēku, kurš nevar izrēķināt uzdevumus. 
     Skolēni un skolotāji pēc aktīvi pavadītās dienas bija labu emociju piepildīti un pārdomu pilni. Man ļoti patika stāstīt un rādīt gan bērniem, gan skolotājiem, kā mēs, cilvēki ar redzes traucējumiem vai pilnīgu redzes zudumu, dzīvojam un tiekam galā ikdienā. Liels paldies Talsu sākumskolas skolotājai Asjai Kuikei, kura māca bērnus ar īpašām vajadzībām un mācību traucējumiem, un kura organizēja šo pasākumu. 
     Sajutu, kā mainījās bērnu attieksme pēc šī pasākuma Talsu sākumskolā. Tāpēc man ir ieteikums gan Liepājas Neredzīgo biedrībai, gan citu pilsētu un reģionu neredzīgo organizācijām - vairāk popularizēt jauniešu vidē savu darbību. Aicinu apmeklēt skolas un jauniešu interešu centrus, rādīt un stāstīt, kā dzīvo cilvēks ar redzes traucējumiem vai redzes zudumu. Mēs taču sabiedrībā esam visi kopā, bet tomēr tik dažādi!
      Es ļoti ceru, ka pēc šādiem pasākumiem bērni un jaunieši nekad nesmiesies par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sapratīs viņus, vienmēr piedāvās savu palīdzību, ja tas būs nepieciešams. Es labprāt vēl un vēl piedalītos šādos pasākumos!


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.