Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
14.12.2011 Autors: LNB

 Mācītājs Voldemārs Zveja

„Aizbildināšanās”
1.turpinājums
     Pajautājat saviem paziņām, radiem, draugiem - kāpēc viņi nenāk pie Dieva? Saņemsiet daudz, dažkārt pat smieklīgas aizbildināšanās. Viena no visizplatītākajām atbildēm ir - nav laika, kad aiziešu pensijā, gan jau tad visu nokārtošu. Bet, kur ir garantija, ka līdz pensijai nodzīvosi? Vēl citi saka: „Es jau ietu, bet mana sieva (vīrs) nenāk līdzi un vienam negribas. 
     Vēl daži iesākuši lielus būvdarbus, aizbildinās, ka nāks, kad pabeigs. Bet izrādās, pabeigšanai nepietiek naudas. Nu ir jāņem kredīti, lai tos atdotu jābrauc uz ārzemēm sapelnīt naudu. Tā pienāk dzīves vakars un nekāds ieguvums nav gūts. Ir tikai draudi stāvēt aiz aizslēgtām durvīm, kad nama Kungs sacīs: „Es jūs nekad neesmu pazinis, ejiet nost no Manis!”
     Ar ko tad mūsdienās cilvēki aizbildinās? Ar to, ka tie domā, ka ja kļūšu kristietis, tad zaudēšu prieku un izklaides brīvību. Būs jāstaigā savilktu skābu seju, bet gribas vēl baudīt dzīvi! Šos melus mums iestāsta tēvs velns. Apustulis Jānis saka: „Jums gribas piepildīt sava tēva kārības, viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.” /Jāņa 8:44/ Maldās tie, kuri kristiešus, Kristus sekotājus sauc par drūmiem cilvēkiem. Dāvids izsaucās: „Tu darīji man zināmu Dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.” /Ps. 16:11/ 
           Kāds prieks, kāda laime tā - būt pestītam!
           Tais plūdos sārtajos būt šķīstītam!
           Vairs apziņa nemoka, skaidra nu tā,
           Tavs bērns tik caur Tevi to panāca.
     Neskaitāmi cilvēki mūsdienās mokās ar vainas apziņu un nezina kā no tā atbrīvoties. Ir kāda vācu dziesma, kura tulkojumā skan tā:
           Ja tu zinātu kā Jēzus tevi mīl,
           Tu šodien steigšus dotos pie Viņa!
     Ir vēl kādi, kuri saka, ka pie Dieva pastāvot nolemtība. Ja jau es neesmu izredzēts, tad jau nav ko censties. Arī tie ir sātana čuksti un meli. Dievs nav nevienu cilvēku nolēmis pazušanai! Viņš ir atstājis brīvu izvēli. Mēs varam nostāties uz šaurā ceļa un sekot Jēzum, bet varam iet arī pa posta ceļu un dzīvi beigt kā pazuduši. 
     „Kam slāpst, lai nāk, kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas.” /Atkl.gr. 22:11/ Mēs nedrīkstam vainot Dievu savā grēcīgajā,  neatgrieztajā dzīvē, jo tā ir un paliek tikai vienīgi brīvprātīga cilvēka izvēle - sekot Jēzus aicinājumam vai nē. 
     Apustulis Pēteris apstiprina šo izvēles jēgu sacīdams: „Tas Kungs nevilcina savus apsolījumus, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet, ka visi nāktu pie atgriešanās.” (arī Tu) /2. Pēt.3:9/
     Tā vissliktākā cilvēka īpašība ir, ka mēs bieži sevi salīdzinām nevis ar Dieva vārdu, bet ar citiem līdzcilvēkiem, sacīdami - „es jau nemaz tik slikts neesmu, tur tas un tas ir daudz sliktāks par mani.” Dažkārt vēl piebilstot – “es neesmu sliktāks par tiem, kuri apmeklē ik svētdienas baznīcu.” Patiesībā tā arī var būt, tomēr tas tevi neatbrīvo no atbildības Dieva priekšā, un nedod mūžīgās dzīvības cerību un drošību. 
      Daudzi aizbildinās sacīdami, ka ir pārāk lieli grēcinieki, un diezin vai Tas Kungs viņiem piedos. Atkal sātana triks, ar kuru tas baida cilvēkus! Apustulis Jānis teic tieši pretējo: „Katrs, ko Tēvs man dod, nāk pie manis, un kas nāk pie manis, to es tiešām neatstumšu.” /Jāņa ev. 6:37/
          Nevar būt, kāds tik kritis grēcinieks,
          Nevar būt, kāds tik paklīdis,
          Kuru Dievs negribētu šķīstīt,
          Tā Dēla asinīs.
     Jēzus pat piedeva grēkus pēdējā dzīves brīdī slepkavam pie krusta, kurš pat neskaitīja garu grēksūdzes lūgšanu, tikai īsi izsaucās: „Kungs piemini mani, kad Tu nāksi Sava Tēva valstībā.” Jēzus atbilde bija īsa: „Patiesi Es tev saku: „Šodien tu būsi ar Mani Paradīzē”.” /Lk.23:42-43/ 
     Tu varbūt sacīsi: „Vai tiešām tas ir tik vienkārši? Es, kurš visu mūžu esmu grēkojis, vienā acumirklī varu tapt glābts?” Jā, tāds ir glābšanas Evaņģēlijs katram grēciniekam, kurš no sirds nožēlo savu grēcīgo pagātni un lūdz piedošanu.
     Vēl ir cilvēki, kuri nenāk pie Kristus, aizbildinādamies, ka viņiem trūkst īstais noskaņojums. Daudzi gaida kādus sevišķus apstākļus un aizkustinājumu savā dzīvē, kuri tad mudinātu uz atgriešanos. Dabīgi, dažādiem notikumiem un sāpīgiem Dieva pieskārieniem mūsu dzīvē ir ļoti liela loma, tomēr negaidīsim un neizsauksim uguni uz sevi, lai tad steigšus nāktu pie Kristus un atgrieztos. „Patiesi, patiesi, es jums saku: Kas manus vārdus dzird un tic tam, kas mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvē.” /Jņ.ev 5:24/ 
     Pie atgriešanās visu izšķir cilvēka ticība, jo Jēzus reiz sacīja kādai slimai sievai: „Lai tev notiek pēc tavas ticības.” Palūkojies šodien uz sevi, kāda ir tava ticība? Nekas mūsu dzīvē tā netraucē Dieva rīcībai kā mazticība vai neticība!
     Tad ir vēl cilvēki, kuri aizbildinās sacīdami: „Es baidos, ka šādu dzīvesveidu neizturēšu līdz galam.” Kāda jauna sieviete uz jautājumu, kāpēc cilvēki neapmeklē dievkalpojumus, atbildēja: „Jūs man uzstādāt pārāk augstas prasības, es tās nespēju pildīt!” 
     Neaizmirsīsim, ka Jēzus Kristus ir mūsu ticības iesācējs un arī pabeidzējs. Ja Dievs pie kāda cilvēka iesāk Savu svētīgo darbu, tad Viņš to novedīs līdz galam. Dievs ar mums bieži rīkojas kā māte ar mazu bērnu, kura māca to staigāt. Sākumā pie mātes rokas bērns sper tikai dažus bailīgus, ļodzīgus solīšus, bet nav ilgi jāgaida, kad tas pats ceļas stāvus un sāk staigāt. Bībele ir pilna dārgiem apsolījumiem, ka Viņš, varenais Dievs, ir solījis mūs aizvest līdz galam, līdz mērķim.
     Pievērsiet uzmanību nama kunga draudiem: „Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus, jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.” /Lk. 14:21-24/ 
     Neizsauksim ar savu aizbildināšanos Dieva dusmas uz sevi! Ja Dievs uz mums paliek dusmīgs, tad seko sods, kas var būt ļoti sāpīgs. Daudzi brīnās, kāpēc viņu dzīvē nāk sitiens pēc sitiena, neveiksme pēc neveiksmes, bet, pārskatot savu dzīvi un palūkojoties pagātnē, redzēsim tās vārīgās vietas, kad mēs pretojāmies Viņa aicinājumam, kad daudziem, dažreiz pat smieklīgiem aizbildinājumiem, nepildījām Viņa gribu. 
     Pēdējais aizbildinājums skan tā: „Vēl laika tik daudz, gan jau es vēl dzīvē, vecumā to paspēšu.” Tā ir klints, vārdā “laika vēl daudz”, uz kuras mūžības krastmalā daudzas laiviņas tiks satriektas. Apustulis saka: „Šodien ir pēdīgais laiks, šodien ir Pestīšanas diena.” 
     Bībele visur skubina darīt visu šodien. Šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdat, tad neapcietiniet savas sirdis kā Izraela bērni tuksnesī. Nekas nav bīstamāks par to, kad mēs dzīves svarīgās lietas atliekam uz vēlāku laiku. Reiz mūžībā mums būs sāpīgi jānožēlo dzīves laikā neizmantotās dārgās izdevības. Gudrais Salamans māca, ka Dievs cilvēka dzīvē pieklauvē vienreiz, tad otrreiz, un tad aiziet. Nekas nevar būt mūsu dzīvē traģiskāks, ja Mūžīgais Dievs pagriež cilvēkam muguru un aiziet. Tas nozīmē, ka uz mūžu paliksi viens. 
     Ir kāda ļoti brīdinoša dziesma:
            Un šī balss paliks drīzi vien klusa,
            Ja tu viņā neklausīsi.
            Un, kad apbēdināta tā klusēs,
            Uz mūžu tu viens paliksi.
            Balss tev lūdzās, tik gauži lūdzās,
            Cauri durtā roka klauvē tev pie sirds.
            Balss tevi lūdzās, un asiņaina,
            Ir tā roka, kas klauvē tev pie sirds.
     Mīļais lasītāj, lai šis mazais rakstiņš dod vielu dziļām pārdomām. Neaizmirsti, mēs dzīvojam beigu laikā, kad drīz var sākties lieli, baigi notikumi, un žēlastības laiks var beigties. Kur tad tu pavadīsi mūžību? 
  
     Nobeigšu ar dziesmas vārdiem:
              Ak, nāc, Jēzus sauc, šodien atgriezies,
              Lai mūžības krastmalā
              Tava laiviņa netiek satriekta
              Uz šo klinti - laika vēl daudz!
  
     Neaizbildināsimies, būsim godīgi pret Dievu un sevi pašu!


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.