Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
16.08.2010

Patiess stāsts par to, kā ziemeļbriedis Rūdolfs kļuva par Ziemassvētku simbolu.
Čikāgā, noplukušā divistabu dzīvoklī, reiz dzīvoja Roberts Mejs - nabadzīgs reklāmas tekstu sacerētājs. Viņa sieva Evelīna bija slima ar vēzi un jau divus gadus saistīta pie gultas. Visa Roberta darba alga un ietaupījumi aizgāja Evelīnas ārstēšanai.
Kādā vēlā decembra vakarā viņu četrus gadus vecā meita Barbara jautāja: “Tēt, kāpēc mana mammīte nav tāda, kā citu bērnu māmiņas?” Boba sirdī iedūrās asa sāpe. Viņš saprata, ka dzīve paiet, bet viņš, kopš bērnības vājš un smalkjūtīgs, šobrīd necils reklāmas kantora darbinieks, to nemaz nepamana. Viņam bija 33 gadi, viņš vienmēr bija nomākts un skumju pārņemts. Bobs saņēmās un viņam izdevās sacerēt stāstu, lai nomierinātu bērnu un liktu tam priecāties.
Stāsts bija par Rūdolfu, vienīgo ziemeļbriedi pasaulē, kuram bija liels, mirdzoši sarkans degungals. Ikviens uzjautrinājās par nabaga radījumu, saukādami to par Rūdolfu - sarkandeguni. Tas viņu sāpināja. Pat viņa tēvs, māte un māsa jutās nelāgi, kad bija kopā ar Rūdolfu. Ziemeļbriedis kļuva arvien skumjāks un skumjāks. Viņš noslēdzās sevī un jutās vientuļš.
Ziemassvētku priekšvakarā Santa Klauss gatavoja ragavas un uzticamos ziemeļbriežus savam gadskārtējam braucienam. Visi bija labā garastāvoklī, taču zemi tovakar klāja bieza jo bieza migla.
Santa Klauss nevarēja saprast, kā lai tādā laikā atrod bērnus, kuriem dalīt rotaļlietas? Galu galā, kā lai atrod skursteņus, kuros iemest dāvanas?
Pēkšņi viņš ieraudzīja Rūdolfu ar mirdzošo, sarkano degungalu. Santa Klauss saprata, kas jādara. Viņš lūdza Rūdolfam uzņemties brauciena vadību. Briedēns ar prieku piekrita. Rūdolfs veda Santa Klausu no viena skursteņa uz otru, atrazdams tos nekļūdīgi, lai gan visu laiku lija, sniga slapjš sniegs, bija bieza migla. Pēc šī brauciena drošsirdīgais Rūdolfs kļuva slavens ziemeļbriežu vidū. Viņa sarkanais deguns, kura dēļ tas līdz šim bija kaunējies, tagad padarīja viņu slavenu.
Stāsts iepriecināja Barbaru, un Bobs nolēma to pierakstīt, lai uzdāvinātu meitiņai Ziemassvētkos. Viņš nosauca grāmatu “Nakts pirms Ziemassvētkiem”. Kamēr Bobs vēl rakstīja, viņa sieva Evelīna nomira. Bobs tomēr saņēmās un sāka dzīvot savai meitiņai. Uzrakstīto stāstu Bobs nolasīja sava kantora rīkotajā svētku pasākumā 1938.gadā, un tas izpelnījās neviltotu klausītāju sajūsmu. Grāmatiņa ar naivajiem attēliem, kuru tas darināja savai meitiņai kļuva tik populāra, ka 1947.gadā jau bija izdoti 6 miljoni eksemplāru, un pieprasījums pēc precēm ar ziemeļbrieža Rūdolfa attēlu bija pārsteidzošs. Bobs Mejs kļuva ļoti bagāts vīrs.


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.