Autors: Norberts Lits, tulkots no vācu žurnāla “Pusnakts sauciens”

“Kāpēc mēs svinam Ziemassvētkus?”, tādu jautājumu uzdeva lielākais vācu pētnieciskais bērnu un jauniešu institūts Incokids&Youth, kurš atrodas Minhenē. Uz šo jautājumu atbildēja vairāk kā 700 bērni, vecumā no 6 – 12 gadiem. Katrs trešais no viņiem zināja par svētku iemeslu, bet par pašiem svētkiem neko. 15% bērnu ir priekšstats par to, ka Ziemassvētki varētu būt saistīti ar kristietību. 18% meklēja atbildi citos izskaidrojumos: Ziemassvētkus 24.decembrī atzīmē tādēļ, ka ir ziema, vai tādēļ, ka “šajā laikā var ēst visādas garšīgas lietas”. 6% bērnu atklāti atzina, ka viņiem nav ne mazākā priekšstata par tiem. “Mēs paši bijām pārsteigti, konstatējot, ka 39% bērnu neko nezin par šiem svētkiem,” teica institūta direktors Alekss Damlers. “Īpaši skumīgi ir par 10 līdz 12 gadus veciem bērniem”. No viņiem 20% nav nekāda priekšstata par Ziemassvētku izcelsmi. Šis pētījums tika veikts visā Vācijā. Vai pieaugušie atbildi uz šo jautājumu zina labāk nekā bērni? Kādēļ gan mēs svinam Ziemassvētkus? Ēdiena, dāvanu vai svētku atmosfēras dēļ? Daudziem mūsu platuma grādos dzīvojošiem Ziemassvētki skaitās svētki tikai tad, ja ir uzsnidzis sniegs, bet jā tā trūkst, tad svētku sajūtas arī nav.
Vai kāds vispār vēl zina, kāpēc Ziemassvētki kļuva par kristiešu vissvarīgākajiem svētkiem? Vai tāpēc, lai iegūtu vairākas atpūtas dienas, vai būtu iespēja “pārslēgties” uz ko citu, vai lai atpūstos kopā ar ģimeni? Šiem svētkiem ļaužu sirdīs ir atņemta to īstā nozīme, tāpēc arī Ziemassvētku laikā ir tik daudz vilšanos un neapmierinātības. Vai ne tāpēc Ziemassvētki ir kļuvuši par tik saspringtu, stresainu un apgrūtinošu laiku? Vai ne tāpēc šo svētku laikā jezga ap cilvēku ir kļuvusi tik bezjēdzīga, ka viņš jau sen ir aizmirsis šo svētku īsto nozīmi un jēgu.
Kāpēc Ziemassvētki?
Tāpēc, ka Ziemassvētki ir pati lielākā pasaules glābšanas akcija. Mateja evaņģēlijā 1.nodaļā 21.pantā ir teikts: “Viņa dzemdēs dēlu, un tā vārdu tev būs saukt Jēzus , jo viņš atpestīs savu tautu no viņas grēkiem”. Savukārt Lūkasa evaņģēlijā 2.nodaļā 11.pantā teikts: “Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs”. Pati lielākā cilvēces katastrofa bija krišana grēkā. Tā bija tik liela, ka nebija nekādas citas iespējas kā tikai Jēzus Kristus nākšana pasaulē kā cilvēka dēlam. Dievs, Radītājs, kļuva par cilvēku un nomira par mums. Viņš atdeva savu dzīvību un izlēja asinis, lai mēs varētu iegūt piedošanu. Pēc šīs akcijas apmēra var spriest par mūsu grēku lielumu un Dieva mīlestības lielumu. Kurš netic šim glābšanas plānam un negrib to pieņemt, tas arī cietīs katastrofā, ko radīs paša grēks. Nepieņemot glābšanu, cilvēks pats sev atņem cerību un paliek iespiests savās problēmās.
Ziemassvētki – pats lielākais prieks, kuru cilvēks var izjust.
Mateja evaņģēlija 2.nodaļas 10. un 11.pantā ir rakstīts: “Un zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar vareni lielu prieku. Un namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, viņa māti, un tie nometās ceļos un viņu pielūdza”. Vēl līdz tam brīdim, kad Jēzus bija dzimis, Marija iepriecināta teica: “Un mans gars gavilē par Dievu manu Pestītāju” (Lūkasa 1,47). Tāpat eņģelis runāja uz ganiem Betlēmē: “Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks” (Lūkasa 2,10). Cik nelaimīgs cilvēks jūtas, ciešot no grēka, tik lielam jābūt priekam, sastopoties ar Kristu. Bieži mēs esam to piedzīvojuši, kad izkļūstam no kādas lielas problēmas, sajūtam prieku un atvieglojumu. Blakus Jēzum mēs atbrīvojamies no vainas sajūtas, blakus viņam izklīst bezcerības migla un Dieva mīlestības stari mūs var sasniegt. Tā ir gaisma tuneļa galā, atbrīvošana no visām bailēm un droša pārliecība par nākotni. Cilvēks, kas atradis Jēzu, ir līdzīgs tam, kurš ilgi klīdis pa pasauli, staigājis pa līču loču ceļiem, beidzot tomēr atgriežas mājās.
Ziemassvētki – vislielākais miers, ar kādu cilvēku var piepildīt. Ziemassvētku būtība pamatojas Dieva mīlestībā: “Mūsu Dieva sirsnīgās žēlastības dēļ, ar ko auseklis no augšienes mūs uzlūkojis, lai spīdētu tiem, kas mīt tumsībā un nāves ēnā un atgrieztu mūsu soļus uz miera ceļa” (Lūkasa 1,78-79). Kā šodien visa pasaule ilgojas pēc miera! Pasaules varenie visiem spēkiem cenšas mieru saglabāt. Bet līdz tam laikam, kamēr miers nebūs ienācis cilvēka dvēselē, pasaule būs nemiera pilna. Nāves ēna sastāda mūsu laika ainas. Visi kari, nemieri, ģimenes strīdi vai nesaticība kaimiņu starpā pierāda mums to, ka ļaužu sirdīs nav miera. Dižais mākslinieks Mikelandželo ir teicis, ka ne glezniecība, ne skulptūru tēli nespēj remdēt slāpes cilvēka dvēselē. Tas nozīmē, ka ne dzīšanās pēc miera, ne miera karoga izkāršana nespēj atnest patiesu mieru dvēselē. Kā ir teicis kāds baznīctēvs: “Mūsu sirdis ir nemiera pilnas līdz tam brīdim, kamēr tajās neienāk Dieva miers.” Tikai Jēzus var pagriezt mūs tā, lai mēs ietu pa miera ceļu. Kurš ir atradis mieru ar Dievu caur Jēzu Kristu, tas ir ieguvis patiesu mieru sirdī un šis miers arī staros uz citiem cilvēkiem.
“Jo viņš ir mūsu miers: viņš abus darījis par vienu un noārdījis starpsienu, kas mūs šķīra, proti, ienaidu” (Efeziešiem 2,14). Eņģeļi Betlēmē teica: “Gods Dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!” (Lūkasa 2,14).
Ziemassvētki – vislielākā cerība cilvēkiem.
Kad vecais Sīmeans paņēma rokās jaundzimušo Jēzu, tad svētīja viņu un teica: “Jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu, ko tu esi sataisījis visiem ļaudīm. Gaismu apgaismot pagānus un par slavu saviem Izraēla ļaudīm” (Lūkasa 2,30-32).
Jēzus – visas cilvēces glābējs, kas ir atnesis mūžīgās cerības gaismu. Ar Jēzu mums atveras acis. Viņš mūs iepazīstina ar negaidītu pārsteigumu, ar mūžības brīnumu, ko viņš pats mums devis caur savu augšāmcelšanos tas ir – ar mūžīgo dzīvi debesu mājokļos kopā ar Dievu Tēvu. Mūžīgā svētlaimē, kur nebūs pat skumju ēnas. Harmonijā, kur grēkam nebūs vieta. Vairs nekādu baiļu, nekādu skumju, bēdu, nekādu stresu, nemiera vai šaubīšanos. Tas, kurš atļauj Jēzum apgaismot savu dzīvi, redz pasauli pavisam savādākā gaismā.
Jēzus ir pati lielākā dāvana, kādu var saņemt cilvēks.
Svētajos rakstos teikts: “Bet paldies Dievam par viņa neizsakāmo dāvanu!”  (2.korintiešiem 9,15). “Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Romiešiem 6,23).
Ziemassvētki – tie ir dāvanu svētki. Cik gan ļoti mums patīk dāvināt un saņemt dāvanas! Bet katra dāvana ir arī jāvēlas saņemt. Cik ļoti mēs justos apbēdināti, ja mēs no visas sirds būtu gatavojuši dāvanu, bet kāds to negribētu pieņemt. Nav lielākas dāvanas, kā Dieva mīlestība, kura mums ir atklājusies caur Jēzu Kristu. Nekas uz zemes nav tik lielisks, kas spētu to aizstāt. Nekādas materiālās vērtības nespēj salīdzināties ar to, ko mums var dot Jēzus. Viņš nonāca no debesīm uz zemes, lai uzdāvinātu mums mūžīgo dzīvi.
Vai tiešām jūs gribat atstāt to visu bez uzmanības un palikt iegrimis zemes bēdās, kad pienāks laiks mirt? Varbūt tomēr jūs vēlaties pieņemt dāvanu no Dieva piedošanas un mūžīgās dzīves veidā. Ja jūs to izdarīsiet, Jēzus pilnībā izmainīs jūsu dzīvi, jo ar Viņu viss ir iespējams.
Jums jāmēģina saprast Ziemassvētku būtību un jēgu. Pats Jēzus vēlas kļūt Jums par lielākajiem svētkiem. Šobrīd Viņš jums saka: “Jēzus atbildēja viņai: “Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un kas tas ir, kas tev saka: dod man dzert, - tad tu būtu viņu lūgusi, un viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni. Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps, bet kas dzers no tā ūdens, ko es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps. Bet ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai” (Jāņa 4,10-14).