Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
03.11.2015 Autors: LNB

„Darbs iemāca darītāju”
Sarunājas Aigars Bušs

- Labdien! Iepazīstini lūdzu ar sevi!
- Mani sauc Ināra Šnipke. No aprīļa strādāju “Dvēseles veldzes dārzā” Ziemupē par dārznieci, un darbiņš man ļoti patīk.
- Kā nokļuvi pie mums?
- Pirms tam strādāju uzņēmumā “Medzes komponents”, kur dikti sabeidzu veselību. Tad kādu laiku nedarīju neko, biju uz slimības lapas. Tad izlasīju sludinājumu, ka biedrībai vajadzīgs dārznieks. Zvanīju Mārim un aizbraucu uz Ziemupi, tā mēs sadarbojamies.
- Saki, vai tev te ir jāstrādā par dārznieci, vai arī tu liec cilvēkiem kaut ko darīt?  Vai iemāci cilvēkiem tieši kaut ko no dārzniecības darbiem? 
- Jā, tā arī ir! Es viegli atrodu ar cilvēkiem kopīgu valodu. Visu izrunājam, kurš ko var, ko nevar.
- Vai tevi nebaidīja darbs ar cilvēkiem ar invaliditāti, nebija nedrošības sajūta ieraugot neredzīgu cilvēku?
- Nē! Esmu strādājusi slimnīcā, tur bija viss kaut kas jāredz. Tā kā tas mani pilnīgi nebaidīja.
- Tu kā dārzniece esi daudz ko pie mums iekopusi. 
- Sākām aprīlī ar sētu, kas ir tepat pie durvīm. Strādājām kopā ar manu priekšgājēju Diānu, abas noņēmāmies. Pavasarī viss bija jāsēj un jāstāda, tad pamazām nāca klāt sakņu un augļu dārzi. Un beigās bija „Sajūtu parks”. Tagad esmu viena, jo Diāna ar bērniņiem darbojas mājās.
- Vai esi dārzniece pec izglītības?
- Nē, tas ir mans hobijs. Mājās man ļoti patīk stādīt un kopt košumkrūmus un puķes, veidot visu tā, lai ir skaisti. Gadās, ka pavasarī iestāda, bet pēc tam redzi, ka nav tā vieta, jānes un jāpārstāda citur.  Visādi ir. 
- Tad jau tev mājās ir kā botāniskajā dārzā?
- Jā. Kaut kā tā ir, cenšos kaut ko arī nedaudz eksotiskāku sagādāt.
- Kāds mājās ir interesantākais augs? 
- Šogad mēģināju godži.
- Kas tas tāds?
- Tās ir ļoti veselīgas ogas. Pret insultu, enerģijai. Man uzdāvināja. Godži ir silto zemju, dienvidu augs.
-  No kurienes tu esi?
- Esmu no Kapsēdes. Kādu brīdi padzīvoju pilsētā. Kamēr strādāju slimnīcā, tad mums pie slimnīcas bija dzīvoklis. Tagad tajā dzīvoklī dzīvo mana meitiņa, bet mēs atgriezāmies atpakaļ savā lauku mājiņā. 
- Vai tev ir pašai sava saimniecība?
- Kādreiz bija, bet tagad ir divi kaķi un dalmācietis.
- Un botāniskais dārzs! 
- Vai tev ir kas palicis atmiņā no bērnības dullībām?
- Tagad te Ziemupē tās vistiņas ir atvestas, un tas man atsauca atmiņā, ka bernībā mēs ar vienu puiku, kurš brauca pie mums uz laukiem vasarās, spērām no ligzdām olas, izdūrām ar mietu zemē caurumus un sacentāmies, kurš vairāk varēs tās jēlās olas tur salaist. Tad vajadzēja arī paprovēt, kā tas ir pīpēt. Mana vecākā māsa ar to puiku provē uzpīpēt, protams slikta dūša, jāvemj viņiem. Bet es, sīkā, arī gribu, viņi pīpē un viņiem jāvemj, bet man nav. Mums bija laba bērnība. Tolaik bērniem bija jāstrādā. Darbs iemācīja darītāju, un izaug labāks cilvēks. Par to esmu 100 procentīgi pārliecināta, ka tikai tā var izaugt normāls cilvēks.
- Kur tu mācījies?
- Tepat Kapsēdes pamatskolā, pēc 8. klases aizgāju uz Saldus lauksaimniecības tehnikumu, Veterinārijas nodaļu pabeidzu.
- Vai arī strādāji par vetārstu?
- Jā, ilgus gadus, tepat Medzē. Tad, kad sāka viss jukt un brukt, kad sākās privatizācija, tad jau privātpraksē strādāju. Pēc tam strādāju zemnieku saimniecībā „Akmentiņi”, tur bija liels cūku audzēšanas komplekss, kurā paši ražoja desas un visu ko citu. “Liepājas miesniekā” strādāju par veterināro eksperti. Pēc tam 11 gadus nostrādāju slimnīcā, pusotru gadu “Medzes komponentā” un tagad te.
-Var teikt, mazliet atkopies un pēc tam te.
- Kad radās patika nodarboties ar dārzniecību? 
- Es pat nemāku pateikt, kurš tas brīdis bija, kad bija jāravē garās biešu vagas, tad galīgi nepatika. Bet tad, kad pašai bija savi lauki, un kaut ko sāku sēt un stādīt, un kopt pati priekš sevis, tad sāka patikt. Kaimiņam ir skaista sēta, un es arī gribu skaistu sētu. Šad tad kaut ko palasu. Par daiļdārzu veidošanu visa informācija ir jāiegūst no masu medijiem.
- Par dārznieci esi kļuvusi pašmācības ceļā?
- Jā. Man meitenes, mani bērni, saka, vajagot stradāt par floristi, sanākot skaistas buķetes uztaisīt. Tas ķēriens ir, bet vajag vēl kaut ko piemācīties klāt.
- Cik tev ir bērni?
- Man ir trīs bērni. Divas meitiņas un dēls. Dēlam oktobrī palika18, vienai meitai ir 31, otrai 27 gadi, abas precējušās, un man ir viens burvīgs mazdēliņš. 
- Kas pirms rudens beigām vēl tev kā dārzniecei šeit jāizdara (saruna notiek septembrī)?
- Kartupeļi novākti. Jādomā, kā saglabāt. Ir doma glabāt kā senos laikos.
- Kapsī?
- Jā, kapsī.
- Gan sēklas, gan pārējos kartupeļus, cik varēsim, sabērsim pagrabā, tie ēšanai. Kaut ko pārdosim cilvēkiem. Mums aug burvīgas bietes, burkāni un kāposti. Jānovāc raža.
- Ko ar puķēm?
- Puķes ir! „Sajūtu parkā” ir daudz kas padarīts. Tur taisīsim žogu apkārt, jo lielu skādi nodarījuši meža dzīvnieki. Nobrucinājuši tūjām mizas nost. Tad es smērēju tagad ciet visu ar brūču smēri. Cerams, ka viss sadzīs, ja nē, tad varbūt kāda būs jāpārstāda.
- Kāds ir tavs novēlējums cilvēkiem?
- Man nāk prātā tas, ko šeit saka daži cilvēki - nevajag padoties, jāiet un jādara. Un tad arī saproti, kā jādara. Un nevajag palikt vienam, jāiet pie citiem un jāsaņem atbalsts.
- Ļoti labs novēlējums! Paldies par interviju! Veiksmi turpmākajā darbā, un es ļoti ceru, ka tu arī nākošgad un vēl gadus pēc tam strādāsi pie mums!
- Varētu tā būt! Es ļoti gribētu, lai Vēsma (Vēsma Cibule, centra “Dvēseles veldzes dārzs” pārvaldniece) arī šeit būtu. Kā man viens radinieks teica, es esmu viens, bet kopā ar Vēsmu mēs esam desmit! 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.