Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
23.10.2012 Autors: LNB

„DIEVA MĪLESTĪBAS VĒSTULE”

 
Liepājas Kristīgās misijas mācītājs Voldemārs Zveja
Sarakstīts Liepājā, 2012.gada aprīlī
 
(1.turpinājums)
 
Iepriekšējā reizē lasījāt, kā Dieva mīlestība praktiski izpaužas mūsu dzīvēs, piedodot mūsu grēkus, dodot mūžīgo dzīvību un mieru. Šoreiz par to, ka: Viņš grib mums palīdzēt.
 
Cik ļoti mēs esam atkarīgi no Dieva palīdzības! Ja Viņš mums nepalīdzētu, ar saviem spēkiem vien mēs nekur dzīvē tālu nebūtu tikuši. Sevišķi mūsu pārbaudījumos un bēdās. Ne velti Dāvids skubina: „Piesauc Mani bēdu laikā, tad izglābšu tevi un tev būs Mani godāt!” /Ps.50:15/
 
Šajā ziemā arī es ļoti spilgti piedzīvoju izglābšanu. Man bija jānomaina automašīnai ritenis. Biju ar domkratu pacēlis to un grasījos uzlikt riteni, kad pēkšņi domkrats izslīdēja, un mana roka tika iespiesta starp riteni un automašīnas spārnu. Es jutu, ka tūlīt mana roka lūzīs, jo mašīnas svars bija liels. Tad sāpēs izsaucos: „Kungs, neļauj manai rokai salūzt, tā man ir vajadzīga Tavā darbā!” Lai gan mašīnas metāla daļa dziļi iespiedās manā miesā, roka tomēr nesalūza. Tāpēc arī Dāvids lūdz: „Steidzies, ak, Dievs, mani paglābt, steidzies man palīgā!” /Ps. 70:2/
 
Domāju, ka ikviens, kurš tic Dieva esamībai, briesmu brīdī būs piesaucis Dievu. Un ne tikai tie, kuri tic, bet arī tie, kuri it kā Dievam netic un sauc sevi par ateistiem. Tas spilgti atklājās kara laikā, kad sarkanās armijas karavīri, skatoties nāvei acīs, nesauca palīgā „tētiņu Staļinu”, bet „O Bože, pamagi!” (Dievs, palīdzi!) 
 
Ir gan cita bēda, par ko runā pravietis Jesaja: „Bēdās viņi Tevi, Kungs, meklēja, kad Tu viņus piemeklēji, visi skaitīja steidzīgi lūgšanas.” /Jes.26:16/
 
Bēdīgi, ka pārsvarā cilvēki piesauc Dievu tad, kad nonāk bēdās. Kad tās garām, var iztikt arī bez Dieva. Kāda sieviete ieiet grāmatnīcā un jautā: 
„Vai jums nav kāda grāmata manai slimajai māsai?” 
„Varbūt iedot kaut ko garīgu?” 
„Nē, šodien jau viņai labāk.”
Šis notikums komentārus neprasa. Dāvids jautā: „Kāpēc tu, mana dvēsele, esi tik izmisusi un nemiera pilna? Cerē uz Mani.” /Ps.40;12/
 
Ir ļoti svarīgi dzīvē nostāties uz tā ceļa, uz kura Dievs var mums palīdzēt un svētīt. Dāvids saka: „Ja es netaisnību turētu savā sirdī, tad Tas Kungs, Visuvarenais, mani nebūtu uzklausījis.” /Ps.66:18/
 
Cilvēks, kurš dara netaisnību, lai nebrīnās, ka Dievs viņa palīgā saucienam neatbildēs.
 
Viņš grib tevi darīt brīvu.

Mūsu dzīvē ir dažādas saistības - gan lielas, gan mazākas. Ja mēs no tām netiekam brīvi, tad ir tā kā apustulis Jānis saka: „Ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.” /Jāņa 8:34/ 
Grēks cilvēku paverdzina. Atbrīvot var vienīgi Jēzus. „Jo ja nu Dēls darīs jūs brīvus, jūs patiešām būsit brīvi.” /Jāņa 8:36/
 
Visos gadu simteņos cilvēce alkusi brīvības, cīnoties gan pret fizisko, politisko, gan dvēseles nebrīvi. Vācu jaunatnes mācītājs Vilhelms Bušs reiz bija uzaicināts Ņujorkā uz melnādaino cilvēku sanāksmi. Ieejot vestibilā, viņa uzmanību piesaistīja kāda baltā statuja (kā jūs jau zināt, melnādainie ne sevišķi ciena baltos). Uz jautājumu: „Kas ir šis baltais vīrs?”, kāds melnais nostājās statujai blakus un atbildēja: „Tas ir mans atbrīvotājs, Ābrahams Linkolns, kurš Amerikā atcēla nēģeru verdzību.” 
 
Šis melnādainais vēl nemaz nebija dzimis, bet viņš zināja, ka kāds viņu ir atbrīvojis. Viņš vēlreiz apskāva šo statuju un atkārtoja: „Mans atbrīvotājs, mans atbrīvotājs!” Vai arī tevi Viņš ir atbrīvojis? Verdzības saistības var būt dažādās mūsu dzīves jomās. 
 
Bušs stāsta tālāk: „Kādā ciemā bija nelabojams dzērājs. Kad misionārs viņu apmeklēja, tas redzēja, kā vīrs mokās ar paģirām. „Vai tu atkal piedzēries?”, misionārs vaicāja. Vīrs klusi iegāja blakus telpā, paņēma veļas virvi un sāka ar to saistīt uz krēsla sēdošo mazo dēlu. Misionārs sākumā bija neizpratnē. Tad tēvs uzsauca dēlam: „Tagad celies kājās!” Zēns sāka raudāt, jo sasaistīts nevarēja piecelties. Tad dzērājs atbildēja: „Tā sātans mani sasējis un es netieku vaļā!” Misionārs izņēma no kabatas nazi un saites pārgrieza:” Lūk, tā Jēzus sarauj visas sātana saites!”
 
Bušs stāsta arī par kādu prominentu personu, kurš pārkāpa laulību ar savu padoto – jaunu meiteni. Uz jautājumu: „Tev taču ir jauna sieva un bērni?”, viņš atbildēja: „Bet mācītāj, es jau gribētu un visu saprotu, bet es nevaru, netieku vaļā!”
 
To ko nevar cilvēks, to var Dievs un Jēzus Kristus. Jēzus saviem kalpiem ir atstājis brīnišķas pilnvaras, sacīdams: „Manā vārdā tie ļaunus garus izdzīs!” /Mr. 16:17/ Tikai žēl, ka lielais vairums Dieva kalpu šīs pilnvaras nepielieto praksē, aizbildinoties, ka viņiem neesot velna izdzīšanas dāvana. Bet viņi rūgti maldās. Eksorcisms (velna izdzīšana) nav dāvana, bet ticības solis, kura ticīgiem iet līdzi un te nav runa par dāvanu, bet gan ticību.
 
Visbēdīgākais fakts ir tāds, ka daudzās baznīcās sēž pulka saistītu cilvēku, bet mācītāji tikai nespēkā noplāta rokas: „Es to neuzdrošinos darīt!”
 
Lai pildītu šo Jēzus doto uzdevumu, Bībelē ir vairākkārt izteikta pavēle: „Esiet svēti, kā Es esmu svēts!” Daudziem vārds „svēts” ir biedējošs, jo viņi uzskata, ka neviens nav svēts, tik vien Dievs. Bet, ja mums, grēcīgiem cilvēkiem, nebūtu iespējams sasniegt svētumu, vai tad Dievs būtu devis šādu pavēli? Te nav runa par tiem, kurus baznīca ieceļ svēto kārtā, bet par tiem, kurus uzrunā apustulis Pāvils: „Viņā tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā.” /Ef.1:4/ Tālāk viņš turpina: „Jo Dievs mūs nav aicinājis nešķīstībai, bet svēttapšanai.” /1.Tes.4:7/
 
Mēs nekad nebūsim bezgrēcīgi un perfekti, tomēr caur Jēzu Kristu un Svēto Garu, kurš iemājo katrā Dieva bērnā, mums ir iespēja kļūt svētiem. Mums vispirms jākļūst par jauniem radījumiem Kristū Jēzū, tad arī Viņš, ne mēs paši, darīs mūs svētus, derīgus kalpošanai. Mums tikai jābūt kā zariem vīna kokā. Ja koks ir svēts, tad arī zari ir svēti. Ja sakne ir svēta, tad arī zars ir svēts. Jautājums paliek atklāts: „Vai tu esi zars vīna kokā un īstā laikā nes augļus?” 
     
Dziesminieks saka: 
 
Nevar būt pārāk kritis grēcinieks,
Nevar būt kāds tik paklīdis,
Ka Dievs negribētu to šķīstīt
Tā Dēla asinīs!
 
(Turpinājums sekos)


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.