Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
23.10.2012 Autors: LNB

Pašā augusta nogalē, Latvijas–Lietuvas projekta ietvaros, Klaipēdā notika semināri - ekskursijas, kuru laikā viesojāmies dažādos sociālajos uzņēmumos. Tie ir uzņēmumi, kuros noteikts procents strādājošo ir cilvēki ar invaliditāti. Apmeklējām arī Klaipēdas cilvēku ar invaliditāti Profesionālās rehabilitācijas centru. Atgādinām, ka šajā projektā mēs vērojam un izzinām, kā citās valstīs tiek nodrošināta iespēja strādāt – vai to veicina īpaša likumdošana, vai tā ir pašu uzņēmēju iniciatīva. 


Stāsta Māris Ceirulis: „Lietuvā cilvēku ar invaliditāti darbs tiek atbalstīts likumdošanā. Sociālajos uzņēmumos 50 procenti no strādājošajiem ir invalīdi, valsts dod finanses darba vietu pielāgošanai darbojas profesionālās rehabilitācijas iestādes, kur cilvēkiem māca noteiktus amatus vai profesijas, lai cilvēki varētu iekļauties darba tirgū. Šauļu rehabilitācijas centrā, piemēram, ir iespēja apgūt 60 profesijas. Visā Lietuvā cilvēkiem ar invaliditāti ir iespējams apgūt 280 profesijas! Tas ir ļoti liels piedāvājums. Arī darbā iekārtošanās procents ir ļoti augsts, apmēram 80 procenti no visiem apmācītajiem, kuri beiguši šo rehabilitācijas programmu, atrod darbu. Nešaubos, ka arī Latvijā tas ir iespējams, taču šobrīd to neveicina ne likumdošana, ne ir skolas, kur varētu mācīties darba tirgum nepieciešamās lietas, arī iestādes un uzņēmumi vēl nav tam gatavi. Domāju, ka Latvijā ir gudri cilvēki, kas ar laiku, kad būs atbilstoša iespēja, piedāvās iespēju cilvēkiem ar invaliditāti strādāt.”
 
No 25. līdz 28.septembrim, šī paša projekta ietvaros, Māris Ceirulis, Verners Šteinbergs un Daina Cērpa devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Īriju. Arī tur ir savas grūtības, bet valsts atbalsts ir pietiekami liels. Īrijā darbojas sociālie uzņēmumi un uzņēmēji saņem valsts atbalstu. Minimālā alga šajā valstī ir 8,65 EUR stundā, no tiem 5,30 EUR kā subsīdiju maksā valsts. Tāpat līdzekļi paredzēti darbavietu pielāgošanai. Īrijā izveidota tāda kā rehabilitācijas grupa, kur tiek nodrošināta gan izglītība, gan sniegta profesionālā un sociālā rehabilitācija. Profesionālās rehabilitācijas centros ir cilvēki, kuri palīdz cilvēkiem ar invaliditāti iekārtoties darbā. 
 
Latvijā šādi speciālisti tiešā veidā nedarbojas. Mūsu organizācijā visi darbinieki, kuri dara citus darbus, palīdz risināt arī nodarbinātības problēmas. Īrijā tiek algoti darbinieki vienīgi šim mērķim - cilvēku ar invaliditāti iekārtošanai darbā.
 
17. un 26. oktobrī Liepājā, sadarbībā ar lietuviešu partneriem, notiks seminārs, kurā interesenti varēs tikties ar Lietuvas pārstāvjiem un uzklausīt viņu pieredzi cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības organizēšanā. Stāstīsim par Norvēģijas un Īrijas pieredzi, modelēsim situācijas, kuras centrā ir cilvēks ar invaliditāti, domāsim, kas būtu nepieciešams, lai viņš varētu sākt strādāt. 
 
Esam vadījuši vairākus seminārus par Universālo dizainu – Klaipēdā, Jelgavā un Jēkabpilī, snieguši konsultācijas par Universālo dizainu Zemgalē un Vidzemē. 
 
Septembrī biedrībā viesojās pārstāvji no Latvijas Neredzīgo biedrības un no Somijas – suņu pavadoņu skolas īpašnieks un neredzīga žurnāliste, kuriem līdzi bija divi suņi – pavadoņi. 
 
Biedrībā atsākušās angļu valodas nodarbības, jaunums ir vācu valodas apmācība. 
 
12. oktobrī notika Starptautiskajai Baltā spieķa dienai veltīts pasākums. Par to sīkāk stāsta pasākuma vadītāja Nora Liparte:
 
„Rudens dabu iekrāso ar košām krāsām un apvelta ar bagātīgu ražu, kas ir alga par kārtīgi pastrādātu darbu. Liepājas Neredzīgo biedrība, kā katru rudeni, savus biedrus un viesus pulcināja vienkopus, lai dalītos dāsnumā un uzkrātajā darba pieredzē. Pulcējāmies Liepājas Latviešu biedrības namā, lai 14. reizi atzīmētu Starptautisko Baltā spieķa dienu. 
 
Rīts iesākās ar rudens saltumu aiz loga un darba steigu pirms pasākuma, kur katrs darīja savu darbiņu. Biedrības nama zāle pamazām pildījās ar biedriem un viesiem, gaisā varēja manīt nelielu satraukumu.
 
Pasākumu ar dzejas rindām un muzikālu skaņdarbu iesāka biedrības viešņa Railija. Bija brīnumaini klausīties mūzikas skaņās un skanīgajā Railijas balsī, kaut zināms, ka dzīve viņai liegusi spēju redzēt. Šo degsmi un sparu neapstāties dzīves krustcelēs, bet, par spīti visam, turpināt realizēt savus sapņus, varēja dzirdēt arī mūsu biedres Zojas Smirnovas klavierspēles izpildījumā. Aigara Buša samtainā balss dzejas lasījumā lika ieklausīties tās dziļākajā vēstījumā, tā papildināja mūsu pasākumu ar savu īpašo noskaņu.
 
Mūsu svētku pasākums nekad nav izpalicis bez ierosinājumiem, pamudinājumiem, laba vēlējumiem un sirsnīgiem vārdiem. Arī šogad savos vēlējumos dalījās biedrības vadītājs Māris Ceirulis, mācītājs Voldemārs Zveja, ar laba vēlējumiem bija ieradušies mūsu sadarbības partneru pārstāvji - no Liepājas domes un Sociālā dienesta, Kuldīgas novada domes un sociālā dienesta, biedrības Aizputes un Kuldīgas teritoriālajām organizācijām, arī citām pilsētas biedrībām - Latvijas Diabēta biedrības Liepājas nodaļas, Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Liepājas nodaļas, no Dienas centra jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem u.c.
 
Šogad ap 240 cilvēku kopīgi pavadīja jauku svētku pēcpusdienu. Klausoties biedrības jaunumus, padarītos darbus un nākotnes ieceres, priecājoties kopā ar mums gan muzikālajā koncerta daļā, gan šlāgermūzikas skaņās, kur aktīvākajiem dejotājiem bija iespējams izdancoties līganos valša ritmos, gan izgriezt kādu šerpāku deju soli. 
 
Vispatīkamākais, ko mēs kā pasākuma organizētāji redzējām,  bija visapkārt smaidošas un laimīgas sejas. Cilvēki jutās gaidīti, kopā ar savējiem, kopā ar sev līdzīgajiem. Mūsu biedri teica, ka šogad pasākums esot bijis sirsnīgs.
 
Laiks paskrēja nemanot, un šodien jau atkal esam katrs savās ikdienas gaitās. Vien atliek ieklausīties rudens vēja šalkās un atcerēties, ka Liepājas Neredzīgo biedrībā mēs ikviens varam sev atrast gan patīkamu nodarbi, gan jaunus draugus. Uz satikšanos nākamajos svētkos!”
 
15. oktobrī Ganību ielas un Pupu ielas krustojumā, sadarbībā ar Ceļu policiju, tika rīkota Liepājas Neredzīgo biedrības akcija, kurā brīvprātīgie centās šķērsot ielu ar paceltu balto spieķi. Neredzīgi cilvēki spēj būt neatkarīgi un līdzvērtīgi sabiedrības locekļi – gluži tāpat kā visi pārējie. Un Baltais spieķis ir kļuvis par vienīgo un vispāratzīto neredzīgo un vājredzīgo cilvēku pazīšanas zīmi visā pasaulē. Baltais spieķis ir neredzīgo zaļā gaisma luksoforā un brīdinājuma zīme transportlīdzekļu vadītājiem. Ja tas tiek pacelts, autovadītājiem jāapstājas arī vietās, kur nav gājēju pārejas.
 
Vērojām vai Liepājas autovadītāji respektē šādus gājējus. Diemžēl nekādi uzlabojumi braukšanas kultūrā nav novērojami. Ir šoferi, kuri apstājas, bet ir arī tādi, kuri izliekas, ka neko nezina un neredz. Latvijas ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka autotransporta vadītājam jebkurā gadījumā, arī ārpus gājēju pārejām, jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar balto spieķi. Ir arī papildzīme „Neredzīgi gājēji”, kas tiek uzstādīta vietās, kur bieži pārvietojas neredzīgie cilvēki.
 
15. oktobrī tirdzniecības centrā "RIMI" notika informatīvs pasākums, kurā Liepājas Neredzīgo biedrības darbinieki iepazīstināja tirdzniecības centra apmeklētājus ar pieejamo tehnisko palīglīdzekļu klāstu. Bija iespējams arī aplūkot un iegādāties dažādus mūsu biedru veidotus rokdarbus - klūdziņu  pinumus, mezglojumus un ādas izstrādājumus.
 
17. oktobrī biedrībā viesojās Vācijas uzņēmuma pārstāvji. Uzņēmums piedāvā pakošanas darbus. Mēs vēl nezinām, kā viss veiksies, bet ceram, ka izdosies kādiem cilvēkiem nodrošināt darbu. Lūdzam birojā pieteikties interesentus, kuri vēlas strādāt, lai varētu izveidot datu bāzi ar potenciālajiem strādāt gribētājiem. Nesolām, ka uzreiz būs darbs, bet ja uzņēmēji piedāvās iespējas – tās izmantosim. 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.