Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
01.11.2011 Autors: LNB

 Nedaudz no Liepājas Neredzīgo biedrības vēstures

     1957. gadā Liepājā, Kuršu ielā 29, nelielas mājas pagraba telpās, izveidoja Rīgas mācību un ražošanas uzņēmuma filiāli. Sākotnēji tur atradās ne tikai biedrība, bet arī darbojās ražošanas uzņēmums. Mājstrādnieki, redzes invalīdi, ražoja sukas un birstes, un štancēja pudeļu metāla korķus. Filiālē bija nodarbināti 19 cilvēki, kas, telpu trūkuma dēļ, strādāja divās maiņās. Ražošanas plāns ar katru gadu pieauga. Tā 1961. gadā saražoja 10 miljonus korķu, 1962. gadā – 12 miljonus, 1963. gadā plāns bija 16 miljoni korķu, utt. Viens strādnieks vidēji izgatavoja 2500 – 3000 korķu dienā.
     1964. gadā Rīgas MRU Liepājas filiāle tika pārcelta uz bijušo Liepājas stērķeles fabriku Krūmu ielā 14. Tad arī tika nodibināts atsevišķs Liepājas mācību un ražošanas uzņēmums (Liepājas MRU). Laika gaitā tajā sāka izgatavot jaunus ražojumus, galvenokārt kronkorķus, sadarbojoties ar tādiem uzņēmumiem kā „Straume” un „Radiotehnika”. 
     1964. gada aprīlī Latvijas PSR Ministru Padome nodeva jaundibinātajam Liepājas MRU zemapmetuma elektro nozaru kārbu ražošanu. Bez tā visa uzņēmumā presēja štepseļus, ražoja kontaktiem vadus, montēja aerosolu uzgaļus, dienasgaismas lampas un gludekļu aukliņas. 
     Puse no uzņēmumā strādājošajiem bija cilvēki ar redzes traucējumiem, bet otra puse – redzīgie. Tā bija obligāta prasība, lai uzņēmums saņemtu nodokļu atlaides. No naudas, kas tika iegūta par nodokļu atlaidēm, tika celtas biedrības mājas visā Latvijā. 1964. gadā Liepājā, Krūmu ielā uzcēla pirmo māju. 
     1977. gadā Liepājas MRU pieņēma jaunu dzīvojamo māju Dunikas ielā 3. Tajā dzīvokļus saņēma vairākas redzes invalīdu ģimenes, kas bija pārcēlušās uz dzīvi Liepājā no citiem Latvijas rajoniem un iekārtojušiās darbā Liepājas MRU. Māja Dunikas ielā 1 tika nodota ekspluatācijā 1984.gadā.
      1978. gada jūnijā Valsts komisija parakstīja jaunā ražošanas korpusa pieņemšanas aktu. Tā adrese – Ganību (bijusī Suvorova) iela 197/205. Tā kā daudzi redzes invalīdi dzīvoja vecā uzņēmuma teritorijā, tad noteiktos laikos starp abām uzņēmuma teritorijām kursēja uzņēmuma autobuss.
     1987. gadā ekspluatācijā nodeva administratīvo korpusu, kurā iekārtojās LNB starprajonu organizācijas valde, rehabilitācijas dienests, uzņēmuma administratīvais aparāts, veselības punkts, kurā pakalpojumus saņēma bez maksas, neredzīgo bibliotēkas filiāle, tika iekārtota arī plaša zāle ar skatuvi, mākslinieku ģērbtuvēm, parketa grīdu.
     Deviņdesmitajos gados, sākoties PSRS sabrukumam, Liepājas uzņēmumā ražotajai produkcijai vairs nebija noieta. Notika uzņēmuma pārprofilēšana, pārejot uz galdniecības izstrādājumu - koka pakešlogu, durvju, mēbeļu u.c. ražošanu.
     Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados Liepājas pirmorganizācijā bija 102 biedri. 
     Sešdesmito gadu beigās jau darbojās Rīgas centrālā valde un starprajonu valdes – Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Rīgas rajona, Jūrmalas, Daugavpils, Rēzeknes, Cēsu un Jēkabpils valdes. Pie Liepājas organizācijas piederēja tikpat kā visa Kurzemes zona – Kuldīga, Aizpute, Talsi, Mērsrags, Kolka, Pāvilosta un to apkārtējie rajoni.
     Septiņdesmitajos gados Liepājas biedrībā biedru skaits pieauga līdz 420. Biedrībā bija tikai 2 darbinieki, vēlāk jau 3, kuri devās apsekojumos un sapulcēs pa visu Liepājas organizācijas pārraudzībā esošo teritoriju Kurzemē. Bija arī brīvprātīgie darbinieki un gruporgi, kuri nesaņēma atalgojumu. 
     Biedrībai tika piešķirta mašīna, gada budžets bija ap 15 000 rubļu, kurus izmantoja kancelejas preču iegādei un valdes uzturēšanai. 9000 rubļu tika piešķirti pabalstiem, kurus izmantoja trūcīgo ģimeņu apgādei. Katram biedram bija tiesības saņemt pabalstu dzīvokļa remontam 300 rubļu apmērā reizi 3 līdz 5 gados. Katru gadu tika piešķirtas 15 līdz 18 vietas sanatorijās Padomju Savienības republikās, bet ekskursijām katru gadu tika atvēlēti 9000 rubļu. Biedri devās ceļojumos uz Padomju Savienības valstīm. Biedrībā vai uzņēmumā algas lielums bija apmēram 120 rubļu un vēl pensija. 
     Biedrībā darbojās koris, kurā bija 35 līdz 38 dziedātāji, deju kolektīvs un estrādes orķestris. Kolektīvi piedalījās Latvijas Dziesmu un deju svētkos. Darbojās telšu pilsētiņas - nometnes visā Latvijas PSR, notika dažādi sporta pasākumi. 
     Tiem, kas piedalījās pašdarbības pasākumos, bija sagādāti tautas tērpi, sporta inventārs. Tika organizētas talkas biedrības biedriem un darbiniekiem. Talcinieki piedalījās pilsētas uzkopšanas darbos, malkas kraušanā utt. Notika sacensības par sakoptākajām pilsētas teritorijām un uzvarētāji saņēma naudas prēmijas. 
     1999.gadā biedrībai piederēja tikai 2 kabineti, bet tagad ir 22 kabineti divos stāvos. Biedrības īpašumā ir sociālās rehabilitācijas centrs „Dzīves skola”, kas šogad tika paplašināts. Transporta pakalpojumus nodrošina divi biedrības mikroautobusi.
     Šobrīd Liepājas Neredzīgo biedrību par savu sauc 454 biedri. No aktīvas darbības atsākšanas 1999.gadā, darbinieki un brīvprātīgie ir devušies pieredzes apmaiņas braucienos uz ārzemēm – Krieviju, Poliju, Vāciju, Spāniju, Beļģiju, Franciju, Zviedriju, Norvēģiju, Lielbritāniju un Lietuvu. 
     Biedrības valdē iepriekšējos gados bija ievēlēti šādi biedri -Taiga Kūla,Ārija Tihanova, Fricis Svipsts, Marija Bierande, Irēna Ādamsone, Rasma Kalnīte, Velta Fišmeistare, Velga Nemane, Jūlija Degtjareva, Ņina Vedmedenko, Gatis Preiss un Kaspars Rudzroga.
     Tagadējās valdes sastāvs ir šāds - Māris Ceirulis, Jana Tīruma, Zigrīda Šmite, Gunita Pirtniece, Samanta Jelfimova, Kristīne Petrovica, Aigars Bušs, Artūrs Līvmanis. 
     Līdz 1972.gadam biedrību vadīja Šarlote Mazā, no 1972. līdz 1986.gadam - Augustīns Hofmanis, no 1986.gada līdz 1999.gadam Imants Lībeks, bet no 1999.gada biedrību vada Māris Ceirulis.
 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.