ES ESMU CEĻŠ, PATIESĪBA UN DZĪVĪBA. /Jņ. 14,6/
(Liepājas Kristīgās misijas mācītājs Voldemārs Zveja)
                       
Jēzus runā: „... neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.”
      Pie Dieva var tikt tikai caur Jēzu Kristu. Daudzi aizbildinās ar to, ka viņi taču ticot Dievam, un Dieviņu arī palūdzoties, bet tanī pat laikā nesaprotu, ka apejot Jēzu, viņi pie Dieva Tēva nav nemaz tikuši. Te arī slēpjas atbilde uz neizpratnes pilniem, jautājumiem-kāpēc Dievs manas lūgšanas neuzklausa?
      Jēzus izskaidro, ka Dievu jālūdz Jēzus vārdā. Pretējā gadījumā mūsu lūgšanas var aiziet Dieva tronim garām.
      Pievērsīsim uzmanību tekstam: „Pasauli vada spārnots teiciens-visi ceļi ved uz Romu.” Negribu to ne apliecināt, ne noliegt. Tomēr viens ir skaidrs-visi ceļi, lai kādi tie arī nebūtu, tomēr neved uz debesīm un mūžīgo dzīvību.
     Kādreiz, padomju laikā strādājot Vidusāzijā, kāds prominents Maskavas garīdznieks, propagandējot ekumēnisko kustību un tās mācību, izteicās apmēram tā: „Pieņemsim, ka augsta kalna galā stāv Kristus. Cilvēki no dažādām konfesijām un reliģijām, pa dažādiem ceļiem, tiecas pie Kristus. Vai jums pret to ir kas piebilstams?” Kad es šim vīram aizrādīju, ka Bībelē ir iezīmēts tikai viens ceļš un vienas durvis, kuras ved pie Kristus, tad tiku nosaukts par šaursirdīgu.
     Ekumeniskā kustība jeb vispasaules baznīca, arī šodien atzīst, ka Allāhs arī esot Dievs, un jebkura reliģija jau neesot slikta, bet mācot tikai labu. Tomēr pietiek ielūkotie islāma svētajā grāmatā Korānā, lai saprastu kādu atriebību un naidu sludina šī grāmata. Visi šodienas pašnāvnieki, kuri bez žēlastības nogalina nevainīgus cilvēkus, sievietes un bērnus, to dara Korāna iedvesmoti.
      Jēzus saka: „Es esmu patiesība!” Kad Jēzum, stāvot Pilāta tiesas namā, vaicāja - kas Viņš ir, Jēzus atbildēja, ka Viņš ir nācis pasaulē apliecināt patiesību. Pilāts Viņam vaicāja: „Kas ir patiesība?” Jēzus atbildēja: „Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi!” „Kas ir patiesība?!”, Pilāts Viņam teica.
     Vai tu, dārgais draugs, vari šodien pateikt- kas ir patiesība? Kāpēc pasaule šodien ir pilna ar meliem un netaisnības itin visās dzīves jomās? Tāpēc, ka patiesība ir piesista krustā-atbilde ir īsa. Ir bijušas daudzas un dažādas pasaules iekārtas un valdības, kuras sacīja, ka nesot pasaulē patiesību un taisnību, bet diemžēl tas tika darīts, izlejot miljoniem nevainīgu un nevajadzīgu asiņu.
     Revolūcijas vadonis Ļeņins savu komunisma mācību izplatīja caur avīzi ”Pravda”, kas tulkojumā nozīmē „taisnība”. Skaists nosaukums avīzei, kura bija pilna ar meliem un netaisnību. Domāju, reti kura ideoloģija ir bijusi tik melu pilna kā komunistiskā. Solīja paradīzi zemes virsū, bet atnesa vienai daļai cilvēces drausmīgas ciešanas un elli.
     Tātad, ārpus Kristus pestīšanas mācības nav patiesības. Jau Ēdenes dārzā sākās šis melu strautiņš, kurš, plūstot caur gadu tūkstošiem, kļuva par varenu melu straumi, kuru neviens vairs nespēj apturēt.
     Meli, nepatiesība šodien ir tik izplatīta, ka jau ar mazu bērniņu līdz lielam valstsvīram, daudzi nekaunas melot acīs skatīdamies. Kad viņā dienā tautas stāvēs Dieva goda krēsla priekšā, un ļaudis šķiros pa labi un kreisi, tad kā apustulis Jānis norāda, kuri būs tie, kas paliks ārpus debesu valstības: „Ārā paliek suņi (t.i. cilvēki rējēji), burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus.” /Atkl.22,15/
     Šodien svarīgs ir jautājums vai mēs esam šīs patiesības liecinieki? Vai savā dzīvē vadāmies pēc izdevīguma vai patiesības principa? Daudzi šodien uzskata, ka bez tā saucamiem „notes” meliem jau neesot iespējams dzīvot. Dieva balsi var sadzirdēt tikai tāds cilvēks, kurš dzīvo patiesībā.
     Jēzus saka-mums vispirms jāatzīst patiesība, tad tā mūs darīs brīvus no meliem un grēka. Patiesībai šodien ir daudzi pretinieki, tāpat kā Jēzus laikā. Par patiesību daudzreiz ir dārgi jāmaksā. Jānis Kristītājs par patiesību samaksāja ar savu galvu.
    Lielais Dieva vīrs B. Cīrehems reiz sacīja, ka ļaudis šodien ļoti nelabprāt pieņem patiesību, bet gaisā sviestos melus cilvēki kāri ķer ar abām rokām.
     Dzīvība. Kas gan pasaulē var būt dārgāks un vērtīgāks par dzīvību? Kā gan cilvēce nepiepūlas, lai dzīvību saglabātu. Kādas metodes gan cilvēki nepielieto dzīvības vārdā!
     Nekad vēl pasaulē nav izlietas tik daudz nevainīgas asinis kā mūsu dienās. No tās 1914. gada dienas, kad pasaulē tika atņemts miers, kari un asinsizliešanas nav mitējušās. Daudzu miljonu dzīvības ik dienas tiek izdzēstas jau mātes miesās. Indijā ik dienas tiek izdzēstas 7000 bērnu, sevišķi meiteņu, dzīvības.
       Ir ļoti liels cilvēku skaits, kuri netic, mūžīgai dzīvošanai un cenšas iestāstīt, ka viss beidzas ar cilvēka nāvi. Cik drausmīga būs pamošanās Lielās tiesas dienā, kad nāks apjausma, ka šī dzīve nav bijusi viss.
         Ir dzīvība, bet ir arī mūžīgā dzīvība, tāpēc mums jābūt skaidrībā, vai mums ir mūžīgā dzīvība. Jēzus saka: „Es dzīvoju un jums būs dzīvot. Kas tic man, dzīvos, arī ja mirs. Kam ir tas Dēls, tam ir mūžīga dzīvība, kam Dēla nav, tam nav arī dzīvības.”
     Pēteris apliecināja, skatoties uz Jēzu: „Pie kā lai mēs ejam, Tevim ir mūžīgās dzīvības vārdi.” Mūžīgā dzīvība mums jānodrošina jau šīs dzīves laikā. Kādreiz kāds vīrs, kurš sūdzēja grēkus, pirms mūsu šķiršanās vaicāja: „Mācītāj, kāpēc vispār cilvēks dzīvo?” Tāpēc, lai dzīves laikā sagatavotos mūžīgai dzīvošanai.
     Pēc nāves vairs neviens cilvēks neko izmainīt nevar, tai skaitā priesteri nē. Ja savā dzīvē nebūsim ieguvuši mūžīgo dzīvību caur Jēzu Kristu, mūžību pavadīsim šķirti no Viņa vaiga.
     Pārbaudīsim sevi - vai esam uz pareizā ceļa? Vai esam sastapušies ar mūžīgo patiesību, un vai mums ir mūžīgās dzīvības cerība?