Vasara ir pagājusi, un mēs visi, cerams, vairāk vai mazāk esam atpūtušies. Lauku ļaudīm šī atpūta, protams, ir pavisam savādāka, nekā pilsētā, jo lauku darbi negaida un tie jādara, tad, kad ir jādara. Lai nu kā, tomēr atnākot septembrim, pēc vasa-ras atvaļinājumiem sākas it kā jauna darba sezona.
Tāpat arī mūsu biedrībā darbinieki ir atgriezušies no atvaļinājumiem un atkal visi kopā turpinām strādāt. Jāsaka gan, ka šī vasara mūsu organizācijai bija pavisam savādāka, nekā jebkuru citu iepriekšējo gadu. Parasti jūlijā vai augustā mūsu telpās valdīja tāds lielāks klusums, jo aktivitātes un pasākumi notika mazāk. Šogad, atšķirībā no citiem gadiem, darbīgs un čadīgs noskaņojums valdīja visu vasaru, jo 58 invalīdi turpināja darbu Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma IG Latvija filiālē. Šī filiāle no maija mēneša ir izvietojusies

mūsu telpās un pēc pēdējām ziņām, produkcijas pakošanas darbs mūsu cilvēkiem būs vēl arī novembra mēnesī. Uzskatām, ka šī iespēja strādāt tik daudziem mūsu biedrības biedriem ir ļoti, ļoti nozīmīga, jo vēl nedaudz gadus atpakaļ par šādu varbūtību, varētu teikt, pat nesapņojām. Arī tiekoties ar Liepājas Domes priekšsēdētaju, viņš pauda pilnīgu atbalstu invalīdu darbam.
Nedaudz vēl gribu pastāstīt par mūsu projektu, kurš tāpat ir „izauklēts” vairāku gadu garumā un tagad ir nonācis realizācijas beigu fāzē. Runa ir par sociālās rehabilitācijas centru redzes invalīdiem „Dzīves skola”. Tepat blakus esošajās Latvijas Nere-dzīgo biedrības mājās ar Liepājas Domes un Nīderlandes Oranje fonda atbalstu esam izremontējuši un pārplānojuši trīsistabu dzīvokli un tam pieguļošās telpas. Telpas apmēbelējām un iekārtojām tā, lai jebkurš invalīds šeit justos ērti, brīvi un nepiespiesti. Tāpat tiek iekārtotas uzbrauktuves, lai telpas varētu izmantot arī cilvēki ratiņ krēslos. Tādējādi jebkuram vājredzīgam vai neredzīgam cilvēkam, pasliktinoties redzei vai to zaudējot, būs iespēja apmesties šajās telpās un paralēli iziet apmācības kursu mūsu organizācijas Dienas centrā. Tas būs iespējams jebkuram, neatkarīgi no tā – vai redzes invalīds dzīvo Liepājā, Aizputē, Kuldīgā vai kādā pagastā.

Nobeigumā gribu atgādināt, ka strauji tuvojas mūsu ikgadējais 15.oktobra Baltā spieķa dienas pasākums, kad atkal visi nāksim kopā, lai atskatītos uz paveikto, satiktos cits ar citu, parunātos un novērtētu to, ko iespējams saņemt organizācijas ietvaros. Pateiksi-mies arī sadarbības partneriem par sniegto atbalstu, jo bez viņu palīdzības būtu grūti iedomāties mūsu organizācijas darbu. 

Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis