Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
26.08.2010

Autors: mācītājs Voldemārs Zveja

Visupirms aplūkosim, kāds uzdevums ir prokuroram.
Prokurors tiesas procesā uztur apsūdzību.
Sirdsapziņa nav mūsu ķermenī orgāns, to nevar nedz izoperēt, nedz pārstādīt. No kurienes sirdsapziņa nāk un kas mūsos to ir ielicis? No kurienes nāk šī iekšējā balss? Tajā pašā laikā sirdsapziņa ir mūsos iedēstīta, un ir mūsu rīcības un domu pasaules, var teikt, mūsu morāles tiesnese.
Es gribētu sirdsapziņu nosaukt par “Dieva prokuroru”, kurš mūs pie nepareizas rīcības apsūdz.
Jaunajā Derībā ir aprakstīts kāds zīmīgs notikums Jēzus dzīves laikā. Pie viņa farizeji un rakstu mācītāji atveda sievieti, kura bija pieķerta laulības pārkāpšanā. Pēc Mozus dotajiem baušļiem viņa bija jānomētā akmeņiem un šie cilvēki tagad gaidīja Jēzus atbildi. Ko Viņš liks darīt?
Jēzus atbilde šajā gadījumā bija: “Kurš ir bez grēka, lai met pirmo akmeni.” Pēc šiem vārdiem Viņš noliecās un ar pirkstu sāka kaut ko zīmēt smiltīs. Pēc brīža Viņš pacēla galvu, un ko ieraudzīja.....? Neviens no apsūdzētājiem nebija palicis. Visi bija prom. Bībeles vācu tulkojumā šajā vietā ir vārdi “savas sirdsapziņas notiesāti tie visi aizgāja”.
Tas nozīmē, ka šiem apsūdzētājiem nevienam nebija tīra sirdsapziņa.   
1) ko sirdsapziņa grib panākt?
Tā grib Dieva priekšā atklāt mūsu parādu. Ja esam nepareizi vai negodīgi rīkojušies, sirdsapziņa mūs apsūdz. Kāds vīrs ir mēģinājis sirdsapziņu uzgleznot. Viņa zīmētā bilde bija šāda: auļojošs zirgs, kurš bēg no bitēm un lapsenēm, bet zem attēla bija uzraksts „tava bēgšana ir bezcerīga”.
Sirdsapziņa ir kā trauksmes signāls – sirēna. Tā iedarbojas, ja darām ko ļaunu, ja vien tā ir no Dieva gara modināta. Apustulis Pāvils sarunā ar Romas imperatoru Feliksu saka: „Tāpēc es arī vienmēr cenšos paturēt skaidru sirdsapziņu Dieva un cilvēku priekšā.”
2) ko cilvēks var darīt ar sirdsapziņu?
Sirdsapziņu mūsos ir ielicis Dievs. Viņš grib, lai šis prokurors mūsos modina vainas apziņu. Tomēr daudzi vadās no tumsības kunga čukstiem „Nu tas jau nemaz nav tik briesmīgi, tā jau visi dara!” jeb arī „to taču neviens neredzēs”.
Bet sirdsapziņu var notrulināt! Apustulis Pāvils raksta Efezas draudzei: „Zaudējuši kauna jūtas un sākuši nodoties izvirtībai.” Tas nozīmē, ka šie cilvēki savu sirdsapziņu bija notrulinājuši. Ne vienmēr sirdsapziņa var būt pareizais kritērijs. Piemēram, 1997.gadā Āzijas valstī Kambodžā pēc tās diktatora Pola Pota pavēlēm tika nogalināti apmēram 2 miljoni iedzīvotāji. Tomēr tas netraucēja viņam teikt: „Mana sirdsapziņa ir tīra.”
3) sirdsapziņa var mūs arī maldināt.
Indijā hinduisti jūtas ļoti vainīgi, ja kādā negadījumā iet bojā svētas govis, bet tajā pašā laikā nejūtas sevišķi vainīgi, ja atsevišķu hinduisma grupējumu pārstāvji dieviem upurē bērnus.
4) vai mums ir liecība par tīru sirdsapziņu?
Pāvils savā ticībā vēlas paturēt tīru sirdsapziņu, ko daudzi, diemžēl, šajos laikos atmetuši.
Kāds zemnieks naktī tika uzmodināts no skaļas suņu riešanas. Savās dusmās par iztraucēto miegu, viņš paķer bisi, izšauj un suni aizbaida. Bet no rīta apstaigājot savu saimniecību, viņš redz, ka ir pamatīgi apzagts. Vēl Pāvils skubina savu ticību glabāt skaidrā sirdsapziņā.
5) kā iegūt tīru sirdsapziņu?
Varbūt lasot šo mazo rakstiņu arī tava sirdsapziņa pamostas? Varbūt arī tu esi savā dzīvē kaut ko notrulinājis? Kā lai iegūstam mieru? Apustulis saka, ka Kristus upuris pie krusta mūsu sirdsapziņu šķīsta no visiem ļauniem darbiem. Ja sirdsapziņa mūs apsūdz, tad zemosimies pie Kristus krusta, izsūdzēdami savus grēkus tieši Viņam un nekam citam. Ar netīru sirdsapziņu jāiet pie Dieva un Viņa Dēla Jēzus Kristus. Tā tiksim atbrīvoti no ļaunas apziņas un Kristus Golgātas kalnā izlietās asinis mūs nomazgās.
Noslēgumā vēlos atgādināt, ka savas dzīves laikā mēs sirdsapziņu varam apklusināt un noslāpēt, taču pienāks diena, kad mēs stāvēsim lielā Dieva tiesas krēsla priekšā un būsim spiesti dot atbildi par visiem saviem darbiem!
Nobeigt šo rakstiņu gribu ar kādu dzejoli.

Nevienam nav tādas valodiņas,
Kā tā, kurā runā sirdsapziņa.
Tik klusa, dažreiz kā vēsmiņa glaužas,
Tomēr prātam un domām cauri laužas.
Viss paliek kluss, tik runā viņā – sirdsapziņa.

Nevienam tik barga nav valodiņa,
Kā tā, kurā runā sirdsapziņa,
Priekš viņas par biezu nav neviena mūra,
Par plašu tai nav neviena jūra.
Bēdz, kur vien tu vēlies,
Tevi panāks viņa – sirdsapziņa.  

VAI JŪS CILVĒKUS „UZLĀDĒJAT” VAI ”IZSŪCAT TUKŠUS” (NO GLENA VAN EKERENA GRĀMATAS “12 VIENKĀRŠI LAIMES NOSLĒPUMI”)

Es arvien vairāk pārliecinos, ka panākumi un piepildījums mūsu dzīvē ir tieši proporcionāli mūsu ieguldījumam citu cilvēku labklājībā. Ja kāds ar jums kopā pavadītu visu dienu, kā gan viņš justos dienas beigās – piepildīts vai galīgi iztukšots? Vai jūs esat cilvēks, kas cenšas dot cerību, atbalstu un labvēlību, vai arī jūs, satiekoties ar cilvēkiem, cenšaties šīs nepieciešamās lietas iegūt sev?
Labā ziņa ir tā, ka nevienam pašam nav nepieciešams turpināt „izsūkt dzīvību no citiem”. Mēs visi spējam attīstīt savus enerģijas palielināšanas un atjaunošanas paradumus, lai tādējādi dotu citiem iespēju vairāk priecāties par sevi un savu dzīvi tad, kad viņi ir kopā ar mums. Apdomājiet dažus praktiskus paņēmienus jūsu attiecību kārtošanai.
1. Neaizmirstiet pašu vienkāršāko! 1860.gadā, kādā vētrainā naktī kuģis „Lēdija Eldžina” sadūrās ar baļķvedēju baržu un nogrima 393 cilvēki nokļuva Mičigana ezera ūdeņos. 279 no tiem noslīka. Kāds jauns students, vārdā Edvards Spensers, atkal un atkal ienira, lai glābtu citus cilvēkus. Viņš bija izvilcis no ledainā ūdens 17 cilvēkus, tad aiz pārguruma saļima un vairs nekad nenostājās pats uz savām kājām. Visu atlikušo dzīvi Spenseram nācās pavadīt invalīda ratiņos. Kā ziņoja kāds Čikāgas laikraksts, daudzus gadus vēlāk kāds viņam jautāja par visspilgtākajām liktenīgās nakts atmiņām. „Patiesībā neviens no tiem 17 nekad neieradās pie manis, lai pateiktos,” skanēja viņa atbilde. Esmu pārliecināts, ka jūs man piekritīsiet, ja teikšu, ka tas ir kaut kas neiespējams. Kā gan šie 17 cilvēki, kuru dzīvību izglāba šis jauneklis, varēja aizmirst viņam pateikties? Pirms sākam viņus bargi nosodīt, ir vērts veltīt nedaudz laika, lai novērtētu, cik konsekventi paši atceramies labas uzvedības pamatnormas. Sakiet „lūdzu” un „paldies”! Sauciet cilvēkus vārdā, kad tos uzrunājat! Sveiciniet citus ar sirsnīgu „sveicināts” vai „labrīt”! Izrādiet interesi par savu darbabiedru labklājību! Saglabājiet pozitīvu, optimistisku skatu uz lietām, uz kurām citi mēdz skatīties drūmi! Domājiet par to, kā jūtas citi! Šo pamatpatiesību bieži neievērojam, uzskatām to par pašsaprotamu un līdz ar to aizmirstam.
2. Paudiet uzmundrinošas vēstis! Vai esat ievērojuši, ka dažreiz draudzības saites, laulība un vecāku un bērnu attiecības ir aizrautīgas un progresējošas, bet citureiz liekas, ka tās cieš no savstarpēja atbalsta trūkuma? Tā pamatā varētu būt atšķirīga attieksme. Ja cilvēki atbalsta un iedrošina cits citu, atmosfēra ap viņiem ir spirdzinoša. Brūss Lārsons savā grāmatā „Vējš un uguns” atklāj iedrošinājuma spēku. Rakstot par Kanādas dzērvēm, viņš norāda: „Šiem lielajiem putniem, kas lido jo tālu pāri kontinentiem, ir trīs ievērojamas īpašības. Pirmkārt, vadonis visu laiku tiek mainīts. Neviens putns nelido priekšgalā visu laiku. Otrkārt, viņi izvēlas līderus, kas spēj tikt galā ar vēja brāzmām. Un, visbeidzot (tas man patīk vislabāk), visu laiku pārējie skaļi pauž atbalstu savam vadonim.”
Pārskatiet savu attieksmi! Vai jūs esat kritisks attieksmē pret cilvēkiem, dažādām situācijām, dzīvi kopumā? Vai jūs sūdzaties par to darbu, ko dara cits vai ko vajadzētu darīt kādam citam? Vai jūs esat negatīvists? Ja tā, centieties kļūt par draugu, laulāto, tēvu vai māti un darba biedru, kas skaļi pauž atbalstu! Negatīvisti īgņas ir enerģijas izsūcēji. Skaļi atbalsta paudēji iedvesmo citus „lidot tālāk un augstāk”.
Gluži apbrīnojami, cik ļoti šos savdabīgos Kanādas dzērvju paradumus var attiecināt arī uz mums! Kad cilvēki nepārtraukti cits citu atbalsta un iedrošina, viņu attiecības ir spēcinošas. Cilvēki jūtas droši un ērti pat tad, kad jāriskē un viņu domas par sevi ir veselīgas. Kā teikusi Virdžīnija Ārkāsla: „Kad cilvēki jūtas droši, nozīmīgi un novērtēti, tiem vairs nav vajadzības nopelt citus, lai viņi paši izskatītos labāk.” Pārbaudiet savas saskarsmes iemaņas! Kādas domas jūs esat skaļi paudis pēdējā laikā?
3. Ticiet cilvēkiem! Deils Kārnegijs teicis: „Pasakiet bērnam, vīram vai darbiniekam, ka viņš kādā ziņā ir stulbs, neaptēsts vai neapdāvināts un ka viņš visu dara nepareizi, un jūs būsiet viņā iznīcinājis jebkuru vēlmi uzlabot savu sniegumu. Pamēģiniet pretēju paņēmienu, - neskopojieties ar iedrošinājuma vārdiem, pārlieciniet otru cilvēku, ka jūs ticat viņa spējām, - un viņš strādās līdz pat rītam, lai izceltos.
Žurnāla „Homemade” 1992.gada marta numurā bija vēstīts par kādu Londonas jaunekli, kas vēlējās kļūt par rakstnieku, bet likās, ka visi apstākļi ir viņam nelabvēlīgi. Viņam bija tikai četru klašu izglītība, tēvs sēdēja cietumā, jo nevarēja samaksāt parādus. Lai nenomirtu no bada, šis jauneklis sameklēja etiķešu līmētāja darbu kādā žurku apsēstā noliktavā. Viņš nakšņoja bēniņos kopā ar diviem citiem zēniem no graustu rajona. Par spīti šai niecīgajai ticībai sev un savām rakstnieka spējām, naktī, kad visi jau gulēja, viņš slepus izlavījās no mājvietas, lai varētu nosūtīt savu pirmo manuskriptu un neviens neapsmietu viņa sapni. Šis manuskripts, kā arī daudzi citi, tika noraidīts. Beidzot kāds stāsts tika pieņemts. Izdevējs neko nesamaksāja, bet uzslavēja viņu par šo darbu. Nelielās uzslavas ietekmēts, viņš, asarām ritot pār vaigiem, bez mērķa klaiņoja pa ielām. Šī uzslava deva iedvesmu turpināt un uzlabot savu sniegumu. Tāds bija Čārlza Dikensa spožās karjeras sākums.
Paužot savu paļāvību un ticību citiem cilvēkiem, mēs tos iedvesmojam īstenot viņu sapņus. Atrodiet veidu, kā to vislabāk izdarīt! Palīdziet cilvēkiem gūt lielāku ticību pašiem sev, un jūs redzēsiet, kā viņi atplaukst.



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.