Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
28.08.2010

“Aklais restorāns”
(pēc laikraksta “Diena“ materiāliem)
Ja moto: “Jo trakāk, jo labāk” nav jūsu gaumē, bet tomēr gribas piedzīvot ko neaizmirstamu bez lieka riska, ieturiet vakariņas Berlīnes Unsicht bar jeb Neredzamajā restorānā. Šo pieredzi jūs neaizmirsīsiet. Atverot durvis, šķiet, esat nokļuvis parastā bārā. Jums laipni piedāvā pakārt skapī mēteli un uzreiz iespiež rokās ēdienkarti. Izvēlēties gan iespējams tikai komplektus – salāti, pamatēdiens, zupa un saldais – un to, vai gribat vistas, cūkas vai kādu citu gaļu vai priekšroku dodat dārzeņiem. Pārējās ēdiena sastāvdaļas aprakstītas gana tēlaini, tomēr nekas nav pateikts konkrēti. Kad esat izdarījis izvēli, jāgaida sava oficiante, kura ar rokas mājienu pieaicina tuvāk, lūdzot uzlikt roku uz viņas pleca un jūs dodaties tumsā. Jo tas ir aklais restorāns. – maltīte jāietur pilnīgā tumsā. Nav iespējams saskatīt savu plaukstu, turot to 10 cm attālumā no sejas. Oficianti ir cilvēki ar nopietnām redzes problēmām, vai pat pilnīgi neredzīgi. Nebaidieties savu darbu šie cilvēki dara perfekti! Nekas nenokrīt, garšīga ēdiena šķīvji jūsu priekšā uzrodas kā pēc burvju mājiena, kaut kur tumsā varat saklausīt sačukstēšanos pie kaimiņu galdiņiem, bet… jūs neredzat absolūti neko! Viena no cilvēku pamatiemaņām – redze tiek uz laiku izslēgta, un jūs pilnībā varat ļauties garšai, smaržai, taustei un dzirdei, vienīgi rēķinieties, ka vidēji tas maksās ap 50 eiro.

“Zoodārzs neredzīgajiem”
(pēc interneta materiāliem)
Singapūras zoodārzs neredzīgiem apmeklētājiem sniedz iespēju tuvāk iepazīties ar dzīvnieku pasauli. Blakus sprostiem administrācija ir izveidojusi speciāli konstruētus apjomīgus dzīvnieku modeļus, bet izmantojot braila rakstu, pie tiem izveidoti paskaidrojoši uzraksti. Īpašu popularitāti ir ieguvuši tīģeru, mērkaķu, krokodilu un ķenguru modeļi, kuri izveidoti dzīvnieku dabiskajā lielumā. Uzmanību piesaista arī Āfrikas eksotiskie dzīvnieki – degunradži, nīlzirgi un zebras. Tagad cilvēkiem ar redzes traucējumiem tiek piedāvāti arī bezmaksas prospekti, ceļveži, kā arī uzziņas materiāli par dzīvnieku pasauli, bet izprast šos jaunievedumus palīdz speciāli apmācīti gidi.

Uzmanieties, lai nekļūtu par nopēlēju
( no Glena van Ekerena grāmatas “12 vienkārši laimes noslēpumi”)
Halīls Džibrāns esot teicis, ka mūsu lielākais trūkums esot noņemšanās ar citu cilvēku trūkumiem. Čārlijs Brauns cieta no “neko nevaru izdarīt “ pareizi sindroma, bet Lūsija nekad neaizmirsa atgādināt viņa kļūdas. Kādā reizē Lūsija iespieda rokas sānos un teica: “Tu, Čārlij Braun, esi bumba autā dzīves beisbolā! Tu mīti pats savu vārtu staba ēnā! Tu esi šķībs sitiens biljardā! Tu esi trīskārt bedrītei garām aizripojusi golfa bumbiņa! Tu esi bezcerīgi zaudēta ķegļu spēle! Tu esi dzīves ezerā iekritusi makšķere un aukla! Tu esi nopūdelēts soda sitiens, šķība golfa nūja un tizls iemetiens! Vai saprati? Vai es izteicos pietiekami skaidri?"
Lai cik netaisna liktos Halīla Džibrāna piezīme, ka ”mūsu lielākais trūkums ir noņemšanās ar citu cilvēku trūkumiem”, pastāv kārdinājums būt tādiem kā Lūsija. Cik viegli ir norādīt citiem cilvēkiem, kādi viņi nav, kādi nav bijuši un kādi nekad nekļūs! Ja jūs audzināt bērnus, vadāt firmu vai veidojat attiecības, ieklausieties šajos Vila Rodžersa gudrības pilnajos vārdos: “Nav nekā vieglāka kā nosodīt citus. Nevajag īpašu spēju, lai pamanītu, ka kaut kas nav kārtībā, bet vajadzīgs īpašs skatījums, lai redzētu, kā visu sakārtot.”
Vairumā gadījumu kritizēšana ir neauglīgs process. Tā piespiež cilvēkus aizstāvēties un liek tiem mēģināt attaisnot savu rīcību. Nejutīgums aizskar cilvēku lepnumu, mazina to vērtību pašu acīs un vairo savstarpējo aizvainojumu.
Vai pēdējā laikā esat domājis par kādu, ko gribētu pārveidot, kontrolēt vai labot? Labi. Sāciet pats ar sevi! Ir teikts, ka vairumam no mums ir grūti paciest citos tās nepilnības, kas piemīt mums pašiem. Ir nepatīkami vērot, kā citos parādās tās sliktās īpašības, kuras mums pašiem nav izdevies pārvarēt. Konfūcijs ir teicis: “Nesūdzieties par sniegu uz kaimiņu mājas jumta, kad jūsu pašu slieksnis nav notīrīts.” Ja mēģināsim vispirms pilnveidot paši sevi, gūsim lielāku iecietību pret citu vājībām un nevēlamām īpašībām.
Džons Vanemeikers reiz atcerējās: “ Pirms 30 gadiem es iemācījos, ka bārties ir muļķīgi. Man bija diezgan jānopūlas, pārvarot pašam savus trūkumus, lai raizētos par to, ka Dievs nav dāvājis saprātu visiem vienādi.” Izmantojiet Vanemeikera padomu, pievērsieties vispirms savam “es”, savai smagajai trūkumu, vainu un nepietiekami attīstīto spēju nastai! Šādā veidā jūs izkopsiet spēju pieņemt citu cilvēku nepilnības.
Ja jūs domājat: “Es vēlētos, lai to izlasītu mans dzīves biedrs, priekšnieks vai draugs,“ šī vēsts nav jūs sasniegusi. Izvairīšanās no vainu saskatīšanas visapkārt ir pirmām kārtām jūsu pienākums. Tieši jūs varat sākt labvēlīgas, uzmundrinošas un spēcinošas attiecības.
Nopelšana parasti sākas apmēram šādiem vārdiem: “Varbūt man to nevajadzētu teikt, bet…” Vēl viens plaši izplatīts veids, kā ļauties kritiskām piezīmēm, ir sākt izklāstīt savu viedokli šādi: “Es nevēlos būt kritisks, bet…” Un ko mēs darām tālāk? Kritizējam kad esam izklāstījuši savas iedvesmas pilnās piezīmes, mēs tās attaisnojam, sakot: “Es tikai centos palīdzēt.”
Ir liela atšķirība starp iznīcinošu kritiku un konstruktīvu atgriezenisko saiti, kas rodas no patiesas vēlmes darīt cita cilvēka dzīvi bagātāku.
Jūs varat mainīt otra cilvēka dzīvi uz labo pusi, izvairoties nopaļāt, atbalstot un palīdzot. Pārdomājiet šādu pieeju!
1. Uzturiet augstu cilvēku pašcieņu! “Padodos!” “Kāda tam jēga?” “Man nekas nesanāk”. Tā parasti jūtas cilvēki, kurus satriec un nomāc pret viņiem vērstie uzbrukumi. Apustulis Pāvils rakstīja draudzei Romā: “Tāpēc netiesāsim cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību, vai par iemeslu viņa krišanai.” Ir sāpīgi justies kā niecībai. Ļaudis var mums augu dienu stāstīt, cik mēs esam brīnišķīgi un cik vareni ir būt ar mums draugos, un tad kāds mūs nokritizē, un mēs esam satriekti. Prāts kā magnetofons atkal un atkal atskaņo šo ierakstu, aizmirstot visus labos vārdus un vaimanājot par vienu vienīgo kritisko piezīmi.
Esiet laipns! Nekad neaizmirstiet, cik viegli ir satriekt cilvēka garu! Pirms iejaucaties ar savu padomu, ļaujiet citiem noprast, cik viņi jums ir svarīgi! Kad esat devis negatīvu vērtējumu, nekad neaizmirstiet arī apliecināt savu cieņu un rūpes par šo cilvēku!
2. Saskatiet spējas, nevis vājās vietas! Nekad neesmu saticis cilvēku, kuram piemistu spējas paveikt kaut ko vērtīgu, izmantojot savas vājības. Sakiet citiem, kas jums viņu rīcībā patīk, pirms ierosiniet kādu uzlabojumu! Atrodiet, par ko citus paslavēt, lai cik arī sīka un neievērojama šī lieta būtu! Kritikas malku ir daudz vieglāk norīt, ja pirms tam tiek uzteikts tas, ko mēs darām labi.
3. Pārbaudiet savus motīvus! Kritika visai bieži ir mēģinājums celt pašapziņu, salīdzinot mūsu pašu trūkumus ar vājībām, kuras saskatām citos. Ja varu norādīt uz kādu kļūmi jūsu dzīvē, manējā nemaz neizskatās tik slikti. Ja esmu īpaši jūtīgs kādā savā dzīves jomā, kuru nepieciešams sakārtot, būtu prātīgi pārdomāt, ko es vēlos saskatīt citos. Lords Česterfīlds ir sacījis: “Cilvēki ienīst tos, kuri liek tiem justies mazvērtīgiem.” Ak, vai! Vai jūs patiesi cenšaties palīdzēt vai arī jūsu īstais motīvs ir celt savu pašapziņu? Kāds nezināms autors ir piebildis: “Visai bieži mūsu pašu nepilnība liek mums pārmest citiem viņu nepilnības; tā ir mūsu asredzīgā patmīlība, kas nevar piedot patmīlību citiem.”
Alise Djuere Millere ieteikusi: “Ja jums ir sāpīgi kritizēt savus draugus, tad dariet to droši! Bet, ja tas jums sagādā kaut vismazāko prieku, tad ir laiks turēt mēli aiz zobiem.”
4. Pievērsiet uzmanību savai attieksmei! Kritika pauž šādu attieksmi: “Es gribu, lai tu justos tikpat slikti kā es.” Šādiem vārdiem gan mēs to parasti nesakām. Bet padomājiet par to! Kad jūs visvairāk kritizējat citus? Vai tad, kad dzīvē viss notiek skaisti kā pasakā? Laikam jau ne. Varbūt tad, kad jums ir pārbaudījumiem pilna diena? Ja jūs pievērsīsiet uzmanību savām emocijām, jums būs vieglāk atturēties no pārmetumiem citiem, kad pats jutīsieties slikti. Uzmanieties un nevainojiet citus par to, ka jums neveicas!
5. Piedāvājiet palīdzību! “Kā varu palīdzēt?” Tas ir lielisks jautājums Abrahams Linkolns ticēja, ka “tiesības kritizēt ir tikai tam, kam ir dūša palīdzēt.”
Nopelšana saindē cilvēka garu. Tā sagrauž pašcieņu. Cilvēks ieņem aizsargpozīciju. Uzticība tiek lauzta. Mīlestība novīst. Ja jūs nepārstājat norādīt uz nepilnībām, attiecības nenovēršami izjūk, tāpēc iedrošiniet cilvēkus parādīt viņu labākās īpašības un pieņemiet cilvēkus tādus, kādi viņi ir, - ar visām kļūdām un nepilnībām!



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.