Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
28.08.2010

Lūgšanas būtība
(turpinājums no iepriekšējā numura)

Autors: O. Hallesbijs, teoloģijas doktors (1879. – 1961.)
Mums liekas, ka mums būtu jāpalīdz Dievam izpildīt mūsu lūgšanu. Bet tādas nekad nav Dieva domas. Mums ir tikai jālūdz. Dievs viens pats lūgšanas uzklausīs un izpildīs. Tur Viņam mūsu palīdzība nav vajadzīga. Jā, dažs teiks, to jau es zinu. Bet neesi par to tik pārliecināts! Savādi, cik dziļi mūsos ir iesakņojies uzskats, ka mēs ar savu lūgšanu Dievam kaut kā palīdzam mūsu lūgumu izpildīt. Mēs vismaz esam cieši pārliecināti, ka mums Dievam jādod labs norādījums, kā Viņam rīkoties. Ja arī mēs tieši tā nepasakām, tad tomēr domājam apmēram šādi: “Mīļais Dievs, šis ir tas, ko es Tev tik sirsnīgi lūdzu. Es zinu, ka tas ir grūti, bet Tu to vari darīt tā, vai arī tā, tad jau to nokārtosi.” Dažs varbūt pret šo manu attēlojumu iebildīs un teiks: “Nē, tā gan neviens lūdzējs nedomā, runādams ar Dievu.” Taču tie, kas ir raduši iespēju sevi godīgi papētīt un pavērtēt, atzīs, ka tas nav pārspīlējums. Tieši tāds ir domu gājiens, kas mūs lūgšanā tā nopūlē un rada ilgstošu pagurumu. Minēšu piemēru no ikdienas lūgšanu dzīves. Mēs lūdzam par diviem cilvēkiem, kuri būtu atmodināmi un atgriežami. Par vienu lūgt ir viegli, bet par otru – grūti. Kāpēc? Viens pēc savas dabas, audzināšanas un rakstura ir tāds, ka šāda cilvēka pārmaiņa mums šķiet viegli iespējama. Tā kā lūgšanas laikā mēs redzam ceļu, kā Dievs mūsu lūgumu var izpildīt, tad mums ir viegli lūgt.
Turpretī par otru cilvēku mēs nevaram iedomāties, ka viņš spētu pazemoties, godīgi pārtraukt savu grēka dzīvi un locīt ceļus Dieva priekšā.
Tā kā mēs lūgšanas laikā nevaram izdomāt, kā lai Dievs mūsu lūgšanu izpilda, tad par tādu cilvēku lūgt ir grūti. Lūgšanas Gars tad nu vēlētos parādīt, ka mums nebūt nav sev jājautā, vai Dievam mūsu lūgumu ir vieglāk vai grūtāk izpildīt. Tas, ko mēs par kaut ko domājam vai nedomājam, neietekmē lūgšanas uzklausīšanu, bet vienīgi kavē lūgšanu un kaitē tai, tāpēc, ka mēs tērējam savus spēkus kaut kam tādam, kas mums nepavisam nav uzdots. Lūgšanas noslēpums man kļuva sevišķi skaidrs, kad es pirms daudziem gadiem lasīju brīnišķīgo stāstu par kāzām Kānā (Jāņa evaņģēlija 2.nodaļa). Šajās kāzās bija ielūgts Jēzus, Viņa māte un Viņa mācekļi. Iespējams, ka šī ģimene bija tuvākās radu vai draugu attiecībās ar Jēzus ģimeni.
Lai nu kā, bet mēs uzzinām, ka nama saimnieki pastāstījuši Jēzus mātei, ka radusies neveikla situācija, jo nepietiek vīna. Jēzus māte, izrādās ir laba un pieredzējusi lūdzēja. Viņa dodas ar raizēm, kas viņai uzticētas pareizā virzienā: iet pie Jēzus un izstāsta tās Viņam.
Mums turklāt jāievēro, ko viņa saka – tikai nedaudzos, vienkāršos vārdus: “Viņiem nav vīna.” Šeit, lūk, tev ir lūgšanas jēga: pateikt Jēzum, kā mums trūkst vai kas mums kait. Un aizlūgt nozīmē - pateikt Jēzum, kā trūkst citiem. Un, palūkojoties vērīgi, mēs pamanām, ka Jēzus māte arī neko citu nedara. Viņa tikai izstāsta Viņam savu draugu raizes un zina, ka pašai no sevis nekas nav jāpiemetina. Viņa zina, ka Jēzum nav vajadzīga viņas palīdzība ne padomu, ne arī kādā citā veidā. Viņa savu dēlu pazīst un zina, ka rūpes ieliktas īstajās rokās. Viņš jau zina, kas darāms. Viņai nevajag arī mudināt vai pārliecināt, lai Viņš sniedz draugiem palīdzīgu roku. Neviens nekad nav bijis tik gatavs palīdzēt kā Viņš! Bet ievērosim arī to, ka viņa paveica savu uzdevumu, izsakot lūgumu. Ar to viņa tālāko rīcību bija nodevusi dēla ziņā.
Viņai, tā sakot, nebija vairs nekādas atbildības par neveiklo situāciju. Atbildība tagad bija uzlikta Jēzum. Tagad Viņam vajadzēja atrast saimniekiem kādu izeju no šī stāvokļa. Māte nekad agrāk nebija redzējusi, ka Jēzus ūdeni pārvērš vīnā. Tāda izeja viņai pat neienāca prātā.
Jājautā, vai viņa vispār šo jautājuma pusi bija apcerējusi? Jēzu labi pazīdama, viņa zināja, ka Viņš nekad nav nonācis nepārvaramās grūtībās. Viņa izraudzītais problēmas risinājums gan vienmēr bija pārsteidzošs. Taču uz Viņu, māti, tas neattiecās, tāpēc viņai nevajadzēja ne lauzīt galvu, ne tērēt spēkus, mēģinot rast risinājumu. Jā patiesi šeit mēs redzam īstu lūgšanu! Mēs visi, protams, nojaušam, ka mūsu lūgšanai vajadzētu pārveidoties, ja mēs iemācītos šo svētās lūgšanas mākslas pusi, ko tik labi prata Jēzus māte.



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.