Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
01.09.2010

(pēc interneta materiāliem)

Cilvēka acs vidēji sver tikai 29 gramus
Tikko pēc piedzimšanas bērni neredz krāsas
Cilvēki no datora ekrāna lasa apmēram 25% lēnāk nekā no papīra
Cilvēka acs spēj atšķirt vismaz 500 melnbalto krāsu toņus
Acs radzene ir vienīgie dzīvie audi cilvēka organismā, kur nav asinsvadu.

Implantāti redzes atjaunošanai
ASV tiek izstrādāti medicīniskie implantāti, kuri spēs atjaunot redzi. Jaunā metode palīdzēs arī izgatavot protēzes bojātajiem muguras smadzeņu, ekstremitāšu un citu orgānu nerviem. Zinātnieki no visas pasaules izgudro un pilnīgo protēzes, kas spēj atjaunot redzi pacientiem, kuriem ir bojāta tīklene. Tīklene ir acs ābola iekšējais apvalks, kas smadzenēm nodod informāciju par gaismas signāliem. Pēc 55 gadu vecuma tīklenes šūnas nereti iet bojā, tāpēc cilvēks kļūst akls.
Pašlaik tīklenes protēzēs tiek izmantota elektronika, kas stimulē tīklenes dzīvo šūnu darbību. Taču elektroniskās ierīces virsmu ir ļoti grūti savienot ar tīklenes nerviem, jo tie nav izkārtoti plaknēs, — tā stāsta Hārvijs Fišmanis, Stenfordas Acs audu laboratorijas direktors. Katrai tīklenes nerva šūnai nepieciešams speciāls vizuālais signāls. Noteiktas šūnas stimulē tumsu, citas — gaismu. Ja elektrodiem nav tiešas saiknes ar atsevišķiem nerviem, rodas haotiska stimulācija un redzes ierobežojumi.

Izraēlā Izstrādāta datorpele neredzīgajiem
Izraēlas firma VlrTouch Izstrādājusi jaunu datorpeli, kas, kā apgalvo tās izgudrotāji, spēj kalpot neredzīgiem cilvēkiem acu vietā. Ar tās palīdzību neredzīgais datorlietotājs spēs pat aplūkot datorgrafiku. Tas viss tiek sasniegts ar pirkstu taktilajām sajūtām, līdzīgi kā Braila rakstībā. Jaunās peles nosaukums ir VTS (VirTouch system). Tiesa, tā maz līdzinās datorpelei tās tradicionālajā izpratnē. Neredzīgais cilvēks ar VTS palīdzību varēs atpazīt grafiskās formas un ilustrācijas, spēlēt datorspēles un lasīt ar parastajiem burtiem vai Braila rakstībā uzrakstītu tekstu, novietojot rokas uz trim sensoru plāksnītēm, kuras atbilstoši kursora kustībai uz ekrāna attiecīgi reaģē uz attēliem vai tekstu. Ar speciālas palīgierīces palīdzību jaunā "pele" tekstu var nolasīt skaļi, bet attēli tiek pārraidīti ar matricas palīdzību, kuru veido 32 nelieli izciļņi, kas atrodas uz katras plāksnītes. Ja tie ir pilnībā izvirzīti, tas atbilst melnajai krāsai, ja nolaisti uz leju, - baltajai, bet, ja atrodas vidējā stāvoklī, tas nozīmē pelēko krāsu. Ar šiem izcilnī- šiem iespējams atveidot arī tekstu, kas uzrakstīts ar parastajiem burtiem vai Braila sistēmā. Firmu VirTouch dibinājis izceļotājs no Krievijas Romans Guzmans. Pievērsties šādiem izgudrojumiem viņu pamudināja situācija paša ģimenē - viņa meita, slēpojot ciešot nelaimes gadījumā, zaudēja redzi. Darbu pie jaunās peles Guzmans sāka pirms četriem gadiem kopā ar savu draugu Igoru Karasinu mājās pie virtuves galda. Tirgū VirTouch parādījās pirms četriem gadiem, un tās cena bija 5000 dolāru. Neraugoties uz augsto cenu, pircēji gan Izraēlā, gan citās valstīs to uzņēma ar sajūsmu. Piemēram, Izraēlas Izglītības ministrija iepirka 30 šādas "peles" neredzīgo bērnu apmācībai skolās. 2001.gada janvārī VirTouch parakstīja līgumu ar Vācijas sociālās apdrošināšanas fondu par darbu finansēšanu 1,25 miljonu ASV dolāru apmērā. Parakstīti arī līgumi ar izplatītājiem vairākās Eiropas valstīs.

Smēķēšana ietekmē arī cilvēka redzi
Klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās aptuveni 21000 ASV ārstu ar vidējo smēķēšanas stāžu 13,6 gadi, tika pārliecinoši pierādīta tieša saistība starp smēķēšanu B kataraktas veidošanos. Pētījumā, kas nosaukts par Ārstu Veselības Pētījumu Nr.1, tika novēroti ārsti vecumā no 40 līdz 84 gadiem un kuriem līdz 1982. gadam nebija nekādu kataraktas simptomu.
Pētījuma dalībnieki aizpildīja anketas, kurds bija jautājumi par izsmēķēto cigarešu daudzumu dienā, kādā vecumā uzsākts smēķēt un kad smēķēšana atmesta. Dalībniekiem reizi gadā tika veikta acu izmeklēšana, bet rezultāti apkopoti un analizēti. Pētījumu vadīja acu ārsti un optometristi, kuri paši arī piedalījās pētījumā. Pētījuma rezultāti tika interpretēti, ņemot vērā arī citus kataraktas riska faktorus. Izrādījās, ka atmetot smēķēšanu, kataraktas biežums samazinās. Tie pētījuma dalībnieki, kuri smēķēšanu bija atmetuši, tika iedalīti vairākās grupās, ņemot vērā to, cik gadus tie jau nesmēķē. Analizējot pētījuma rezultātus, tika atklāts, ka smēķēšanu atmetušo ārstu grupai kataraktas veidošanās risks bija par 23% mazāks nekā smēķētājiem, diemžēl šai grupai joprojām saglabājās augstāks risks, nekā tiem, kuri nesmēķēja vispār un ievēroja veselīgāku dzīvesveidu. Smēķēšana tiek uzskatīta par riska faktoru arī citām acu saslimšanām, piemēram, pie glaukomas un tīklenes distrofijas.
Mēs visi apzināmies smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz dažādām ķermeņa daļām, bet reti kurš spēj iedomāties, ka tā ir bīstama arī mūsu redzei. Jauniem cilvēkiem, kuri smēķē salīdzinoši neilgu laiku, izmaiņas parasti ir atgriezeniskas, bet smēķētājiem ar ilgu stāžu, arī pēc smēķēšanas atmešanas, prognoze ne vienmēr ir laba.



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.