Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
22.08.2016 Autors: LNB

Sarunājas Aigars Bušs
„Pie visa var pierast un visu var iemācīties”
Intervija ar sabiedrisko attiecību speciālisti Sintiju Ķeiri, kura darbojas Latvijas valsts budžeta finansētā programmas “NVO fonds” un Liepājas Neredzīgo biedrības projektā “Labie darbi, lai top zināmi!” Nr.2016.LV/NVOF/PSA/042

- Labdien. Kā tevi sauc un ko tu pie mums dari?
- Mani sauc Sintija Ķeire. Strādāju par sabiedrisko attiecību speciālisti. Izlasīju portālā liepajniekiem.lv sludinājumu, ka biedrībā ir šāda vakance. Tā kā man bija darba pieredze masu medijos kā sabiedrisko attiecību speciālistei un darba pienākumi likās diezgan līdzīgi, izdomāju, ka tas ir kaut kas jauns – jāizmēģina. Pieteicos! Negaidīju, ka man pazvanīs un uzaicinās, jau biju nedaudz piemirsusi, ka pieteicos vakancei. Jau bija pagājis labs laiks, šķiet mēnesis, kad saņēmu uzaicinājumu uz interviju. Un tā es te esmu! Izturēju. Un pieņēma. 
- Šeit nāk dažādi cilvēki, arī pilnīgi neredzīgi, cilvēki ar citiem veselības traucējumiem un invaliditāti. Tad, kad tu nāci uz šejieni, vai tu par to domāji? 
- Godīgi sakot, jau pirms darba intervijas zināju, kas ir Liepājas Neredzīgo biedrība, bet nevaru teikt, ka man ir prakse darbā ar cilvēkiem ar invaliditāti. Bet es tiešām nebaidos no izaicinājumiem.
- Esi drosmīga sieviete? 
- Pie visa var pierast un visu var iemācīties. Vai es par to domāju, nākot uz šejieni? Noteikti jau piedomāju, jo sabiedrisko attiecību speciālista pienākumos ir darīt visu, lai reklamētu attiecīgo iestādi un parādītu to no labākās puses. Protams, te gan jābūt nedaudz citādai pieejai, jo biedrība ir savādāka. 
- Kur tu esi strādājusi? Kāda ir tava darba pieredze?
- Varbūt sākšu ar to, kur esmu mācījusies. Nāku no Liepājas, mācījos Liepājas 1. ģimnāzijā. Skolas laikā nebija doma par darbu masu medijos, bet tā, soli pa solim, viss izveidojās. Bija iespēja vienu gadu mācīties ārzemēs. Izvēlējos mediju studiju programmu un angļu valodu. Mācījos Birmingemā Anglijā. Pēc gada atgriezos mājās un turpināju studijas Stradiņa Universitātē Multimediju komunikāciju kursā, kur vēl joprojām mācos. 
Gan tad, kad mācījos Anglijā, gan tagad paralēli strādāju ziņu portālā “Anglo-Baltic news”. Tas ir Anglijā un Īrijā dzīvojošiem latviešiem domāts ziņu portāls. Sastādu un tulkoju rakstus no angļu valodas uz latviešu valodu, un otrādi. Tad nāca piedāvājums strādāt “TV Kurzeme”. Tur nostrādāju gadu par ziņu reportieri, vēlāk veicu redaktores pienākumus, veidojot ziņu izlaidumus. 
- Kāpēc tu atgriezies Latvijā?
- Es nevarēju īsti iedzīvoties ārzemēs, vilka uz mājām.
- Cik ilgi tu būsi pie mums? 
- Esmu pieņemta darbā uz projekta laiku līdz 31. oktobrim. Projekts beidzas, darba attiecības tiek pārtrauktas, bet redzēsim, kā dzīve pašķirsies.
- Vai tev ir brāļi vai māsas?
- Nē, esmu vienīgais bērns ģimenē.
- Vai tev ir kāda aizraušanās?
- Aizraušanās? Tā, noteikti ir dziedāšana. Esmu mācījusies mūzikas vidusskolā, vienu gadu arī akadēmisko dziedāšanu. Patīk dziedāt, patīk lasīt grāmatas. To nevar nosaukt par hobiju, bet par dzīves veidu. Trīs gadus esmu kristiete. Tad arī dziedāšana notiek draudzē, slavēšanas grupā.
- Pie kādas konfesijas pieder?
- Man nepatīk dalījums konfesijās. Apmeklēju baptistu draudzi.
- Kā tev ar sportu?
- Ar sportu… uz jūs! Vairāk esmu smalkā tipa cilvēks, esmu mācījusies arī mākslas vidusskolā vienu gadu.
- Arī mākslas!
- Jā, es daudz kur esmu mācījusies, mainījusi skolas. Aizraušanās bijušas dažādas, jau no kādu piecu gadu vecuma. Man mamma mācīja zīmēt, jo viņai ir dotības, tās ir arī manam tēvam. Tas bija diezgan loģiski, ka arī man būtu jāmāk zīmēt. Ar sportu mazāk esmu nodarbojusies. Bērnībā mēģināju peldēt, dejot, bet nekas no tā mani nav tā aizrāvis, lai turpinātu.
- Tu biji paklausīgs bērns? 
- Biju ļoti paklausīgs bērns. Pat diezgan inteliģents bērns visu sākumskolas, pamatskolas laiku. Man patika vienatnē zīmēt, nebiju arī īpaši aktīva, bet vidusskolas laikā, varētu teikt, kaut kā atvēros, mainījos - piedalījos dažādos skolas sarīkojumos, ar publisko runu uzstājos, gāju teātra pulciņā. Man patika uzstāties, runāt, izteikt savu viedokli. 
- Vai tu gribētu turpināt šeit darbu?
- Mm... Varbūt kāds mēnesis pagājis kopš esmu šeit, grūti pateikt. Darba šeit pietiek, daudz ko varētu uzlabot, galvenais to visu paspēt izdarīt līdz oktobrim. Gribas, protams, izdarīt to labāko, ko varu. 
- Parasti intervijas beigās jautāju pēc novēlējuma lasītājiem un klausītājiem.
- Tik ātri jau intervija beidzās?! Novēlējums… Tiem, kas ir ticīgi cilvēki, noteikti jāmeklē prieks Dievā, un tad arī pārējās visas lietas sakārtojas, kā Dieva vārdā teikts: “Meklējiet Debesu valstību un pārējās lietas tiks piemestas klāt.” Es novēlu to darīt ik dienas. Un cilvēkiem, kas varbūt sevi par ticīgiem nesauc, noteikti ieteiktu pārvērtēt prioritātes savā dzīvē un vienmēr atcerēties, ka ģimene ir pati svarīgākā lieta. Pie tā arī turēties!
- Paldies par interviju un veiksmi darbā! 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.