Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
25.08.2015 Autors: LNB

„Nekāda nauda nespēj aizstāt tuvos cilvēkus”
Sarunājas Aigars Bušs
 
- Labdien! Pastāsti par sevi, lūdzu!
- Mani sauc Jeļena Bespaļenkova. Kopš aprīļa strādāju neredzīgo biedrībā.
- Kā nokļuvi pie mums?
- Ceļš bija ļoti ilgs. 7 gadus strādāju Anglijā. Bet tad Sergejs, mans vīrs, atbrauca man pakaļ, un kopā atgriezāmies Latvijā.  Anglijā strādāju salātu fabrikā. Gatavojām speciālus ēdienu podiņus veikaliem, restorāniem un visur citur. Darbs bija ļoti smags. Temperatūra bija tikai kādi plus 5 grādi, bija jāstrādā gumijas zābakos, cimdos un baltā halātā. 
Kad atgriezāmies Latvijā, ar Sergeju izlēmām apprecēties. Sāku meklēt darbu. Strādāju šūšanas firmā „Ariadna” par kontrolieri, pārbaudīju preci. Darba apjoms arvien samazinājās, līdz praktiski tā vairs nebija, tāpēc izlēmu no turienes aiziet. Pēc tam sagatavoju CV un devos meklēt darbu. Atnācu arī pie Māra uz pārrunām. Mēs aprunājāmies, viņš teica, ja būs brīva vakance un es labi strādāšu, tad man tiks dota iespēja darboties biedrībā. Aptuveni pēc trīs mēnešiem man piezvanīja no biedrības un piedāvāja darbu. Piekritu. Agrāk strādāju Olimpiskajā centrā un tur arī man bija kontakts ar invalīdiem, jo viņi nāca uz peldbaseinu, bet es viņiem palīdzēju. Ļoti patīk kontaktēties un palīdzēt cilvēkiem! 
- Pie šī mēs vēl atgriezīsimies. Pastāsti par Angliju. Tur nodzīvoji 7 gadus. Kā bija ar atalgojumu?
- Atalgojums bija ļoti labs. Par katru virsstundu maksāja dubulti, ja izvēlies strādāt arī sestdienā, tad vēl vairāk. Vienā sestdienā vien varēja nopelnīt 100 angļu mārciņas, kas bija ļoti laba samaksa. Par dzīvokli nedēļas maksa bija 85 mārciņas.
- Kāpēc izlēmi atgriezties Latvijā?
- Laikam jau ģimenes dēļ. Šeit man ir bērni, mazbērni un vecāki. Svešumā ilgojos pēc mājām, pēc tuvajiem. 
- Tātad to varētu saukt par Dzimtenes mīlestību?
- Jā, tieši tā to varētu nosaukt. Biju prom 7 gadus, bet tomēr nespēju pierast. Man liekas, ka nekāda nauda nespēj aizstāt tuvos cilvēkus. Varbūt jauniešiem ir vieglāk un viņi tik ļoti neilgojas pēc mājām, bet man tas bija ļoti grūti. 
- Kad esmu runājis ar cilvēkiem, kas atgriezušies Latvijā, vairums min tieši to pašu atgriešanās iemeslu. Kādi ir tavi pienākumi biedrībā?
- Esmu Dienas centra vadītāja un strādāju ar cilvēkiem. Kopā ar viņiem braucam uz Ziemupi, kur notiek dažādas nodarbības, staigājam pa āru, palīdzu neredzīgajiem. Viņi var ieelpot tīru un svaigu lauku gaisu, izjust ziedu skaistos aromātus, nedaudz pasportojam, griežam dažādus salātus, spēlējam spēles, iepazīstam viens otru, kontaktējamies, aprunājamies par dažādām tēmām. Un viņi visi ir ļoti priecīgi, ka ir šāda iespēja izjust laukus, izrauties no pilsētas burzmas, sadzirdēt tikai dabu, putnus, vēju. Pilsētā to ir grūti izjust, jo ir apkārtējo cilvēku radītie trokšņi. Viņi ir arī ļoti priecīgi, ka ir iespēja nomierinošā vidē aprunāties ar cilvēkiem par sev tuvām tēmām un iegūt jaunus draugus.
- Tavs vīrs Sergejs arī strādā pie mums.
- Jā, viņš ir galdnieks, kurš ļoti mīl savu nodarbošanos. 
- Arī agrāk viņš ir strādājis pie mums, un noteikti jau ir tev stāstījis par mums?
- Jā, viņš ir stāstījis, ka šeit ir lielisks kolektīvs. Atmosfēra ir patīkama un mājīga. Lai gan es sāku strādāt tikai pirms 3 mēnešiem, ir sajūta, ka es šeit strādāju jau visu mūžu. Liekas, ka esmu atradusi kopīgu valodu ar visiem.
- Pastāsti par savu izglītību?
- Esmu pabeigusi Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikumu. Pēc profesijas esmu šuvēja - tehnoloģe. Pēc tehnikuma pabeigšanas strādāju Rīgas modes ateljē līdz pat tā bankrotam. 
- Kur esi dzimusi?
- Liepājā. Pabeidzu 12. Vidusskolu, 20 gadu vecumā apprecējos un pārcēlos uz Ventspili, kur nodzīvoju 25 gadus. 
- Vai tev ir brāļi un māsas?
- Man ir 7 gadus jaunāks brālis, viņš iet jūrā un dzīvo Liepājā. Strādā par vecāko mehāniķi. Viņam ir sieva un divi lieliski bērni. Bērni šobrīd mācās Anglijā.
- Varbūt tev ir kāds vaļasprieks? Varbūt tu daudz lasi, vai modelē tērpus, vai arī tev ļoti patīk daba?
- Par savu vaļasprieku noteikti varētu nosaukt dabas vērošanu. Nekad agrāk nedomāju, ka man patiks lauki un atrašanās pie dabas. Bet, kā saka, nekad nesaki nekad. Laiks iet un cilvēki mainās, mainījusies esmu arī es, tagad es ļoti mīlu lauku vidi, atpūtu pie dabas. Nu jau arī mums ar Sergeju ir pašiem savi lauki tepat Ječos, uz kuriem vasarā braucam katru nedēļas nogali. Iekopjam savu dārziņu, varam iekārtot sētu un dārzu pēc savām vēlmēm, un redzēt, kā dabas pārvērtības notiek mūsu acu priekšā, varam atpūsties no pilsētas burzmas. 
- Vai bērnībā tu biji paklausīgs bērns?
- Biju ļoti mierīgs un paklausīgs bērns. Kautrīga. Arī vēl tagad esmu nedaudz kautrīga.
- Vai biji teicamniece?
- Jā, līdz 8. klasei biju teicamniece, pēc tam sākās diskotēku vecums un nedaudz palaidos, bet centos un skolu pabeidzu labi.  
- Vai tev bērnībā bija daudz draugu?
- Jā, draugu bija daudz. Es dzīvoju piecstāvu mājā, un gandrīz katrā dzīvoklī bija bērni. Agrāk jau nebija mobilie telefoni un citas mūsdienu tehnoloģijas, un tad mēs visi līdz vēlam vakaram skraidījām pa lauku. Spēlējām dažādas spēles. Nekad nešķirojām latviešus un krievus, visi bijām draudzīgi viens pret otru.
- Uz cik ilgu laiku tu esi pieņemta darbā pie mums?
- Pagaidām esmu līdz oktobrim, kamēr norisinās projekts.
- Varbūt intervijas noslēgumā vēlies ko novēlēt cilvēkiem.
- Pats galvenais, lai visiem ir veselība! Jo esmu novērojusi, ka daudzi tagad cīnās ar veselības problēmām. Protams novēlu arī, lai visiem ir labs finansiālais stāvoklis, lai tas tikai uzlabojas. Bet pats galvenais ir veselība, jo, ja būs tā, tad jau arī varēs iegūt visu pārējo.
- Paldies! 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.