Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
25.08.2015 Autors: LNB

„Aktīva un mūžam jauna”
 
- Labdien! Pastāsti, lūdzu, kā tevi sauc?
- Mani sauc Arta Akmene
- Kā nokļuvi pie mums Liepājas Neredzīgo biedrībā? 
- Pavisam nejauši. Biju aizbraukusi pie savas bijušās skolotājas uz mākslas skolu, un viņa man teica, ka pie viņas esot nākuši jautāt, vai ir kāds cilvēks, kurš varētu pasniegt ādas apstrādi. Kad viņa man piedāvāja, es domāju, ka pamēģināšu. Piezvanīju biedrības vadītājam un viņš man pēc divām dienām atzvanīja, atnācu, parunājām un tad nākošajā nedēļā jau sāku strādāt. 
- Ko tu tieši dari? 
- Es vadu ādas apstrādes pulciņu. 
- Pastāsti sīkāk, ko nozīmē ādas apstrāde? 
- Tas, ko mēs darām šeit, ir kaut kas pavisam cits nekā tas, ko darīju iepriekš. Skolā arī bija savādāk, tas bija pirms desmit gadiem. Tas, ko es pati priekš sevis daru, arī ir kaut kas cits. Šeit ir jādomā, kā visu pielāgot neredzīgam cilvēkam, lai viņš pats varētu izdarīt, un arī redzīgajiem, lai viņi paši iemācītos kaut ko uztaisīt. Šobrīd taisām tādas vienkāršas lietiņas - redzīgie taisa maciņus, atslēgu piekariņus, neredzīgajiem es izgriežu formiņas, un viņi paši tās apšuj. 
- Kad tev piedāvāja strādāt biedrībā, tev droši vien pastāstīja, ka būs jāstrādā ar neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, kādas bija sajūtas? 
- Man bija jāizdomā, vai es to gribētu darīt. Tad man sāka stāstīt, cik tas ir grūti, man vajadzēšot ilgu laiku, lai pierastu, bet šobrīd es neteiktu, ka ir tik ļoti, ļoti grūti. Ir protams cilvēki ar kuriem vieglāk strādāt, ar neredzīgiem ir ilgāk jāpastrādā, jāpaskaidro un jāparāda, bet tā nav, ka būtu ļoti grūti. 
- Cik bieži notiek nodarbības? 
- Nodarbības notiek trīs reizes nedēļā - otrdien, trešdien un ceturdien. Pirmā nodarbība ir no pusdesmitiem līdz pusvieniem,  otrā no vieniem līdz četriem. 
- Esi beigusi augstskolu? 
- Es Liepājas Mākslas vidusskolā pabeidzu Ādas apstrādes dizaina nodaļu, pēc tam mācījos Rīgā sabiedriskās atiecības, mārketingu un vēl šo to. 
- Vai tev ir darba pieredze tieši ādas apstrādē? 
- Jā, es strādāju kā pašnodarbinātā. Kāds kaut ko pasūta, es uztaisu, arī internetā tirgoju. 
- Vai ir pieprasījums pēc šiem ādas izstrādājumiem? 
- Pieprasījums būtu, bet viss atduras pret cenu. Es nevaru uztaisīt lēti, mans izstrādājums vienmēr būs dārgāks, jo materiālus nevaru iepirkt vairumā. Bet no otras puses - tas ir roku darbs, tā ir kvalitāte un ir cilvēki, kas to novērtē, šobrīd vairāk šķiet, ka ārzemnieki. 
- Vai esi liepājniece? 
- Esmu no Tukuma. 
- Pastāsti par savu bērnību un arī ceļu, kā tu nokļuvi līdz tam, ko pašlaik dari. 
- Bērnība, kā jau visiem, saulaina un skaista, es biju vienīgais bērns ģimenē, mēs dzīvojām kopā ar vecvecākiem. Skumji nebija, bet bija brīži, kad gribējās brālīti vai māsiņu. Līdz devītajai klasei mācījos pamatskolā, pēc tam man uznāca pusaudžu krīze, izdomāju nokrāsot melnus matus, un mana mamma to atļāva! Par to es esmu šokā vēl joprojām! 
Nolēmu, ka kļūšu māksliniece un pārcēlos uz Liepāju pie tēta māsas, te dzīvoju un sāku mācīties Mākslas skolā. Tā četrus gadus, pabeidzu mākslas nodaļu, un tad man atkal bija tāda krīze, teicu ka nekad mūžā neko ar mākslu nedarīšu, man bija viss līdz kaklam. 
Sāku mācīties Rīgā augstskolā sabiedriskās attiecības, tad kaut kā gribējās atpakaļ uz Liepāju, un es nolēmu to pašu studēt Liepājā. Sāku strādāt Lattelekomā par klientu apkalpošanas speciālistu (70% liepājnieku tur strādā!), tad vēl pabiju arī Īrijā kopā ar vīru. Tad atgriezāmies Latvijā, Rīgā dzīvojām piecus gadus, piedzima mazais, sākām domāt, ka gribas atpakaļ uz Liepāju. Pagājušajā gadā atgriezāmies. 
- Un šogad tu jau strādā pie mums. 
- Jā, šeit strādāju divas nedēļas. 
- Varbūt ir palicis no bērnības, no jaunības atmiņā kāds interesants notikums? 
- Es varu pastāstīt ļoti jocīgu gadījumu, tas notika, kad mēs ceļojām ar vīru un viņa vecākiem, braucām ciemos pie vīra brāļa. Aizlidojām, izciemojāmies, pienāca diena, kad jābrauc atpakaļ. Mums lidmašīna bija naktī, kādas 10 minūtes pāri divpadsmitiem. Dienā vēl braucām iepirkties, aizbraucām vakarā uz lidostu, ejam reģistrēties lidojumam, mums paziņo, ka ir problēma un liek panākt maliņā. Mēs paejam malā, mums saka, atvainojiet, jūsu lidmašīna jau bija vakardien, sajukums ar stundām! Mēs to dienu pavadījām veikalos, rezultātā mājās tikām caur Belfāstu, caur Londonu, protams četrreiz dārgāk! 
- Vai tev ir kāds vaļasprieks? 
- Man patīk lasīt grāmatas, iet uz teātri, doties pie dabas, kaut kur aizbraukt, patīk pagatavot jaunus ēdienus. 
- Kāds ir tavs novēlējums lasītājiem un klausītājiem? 
- Esiet aktīvi, tad jūs vienmēr būsiet jauni! 
- Paldies par interviju un veiksmi turpmākajā darbā! 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.